Pētījumos pierādīts, ka, domājot par dzīviem un nedzīviem objektiem, cilvēka smadzenēs tiek aktivētas atšķirīgas smadzeņu zonas. Iepriekš tika izteikts pieņēmums, ka tas varētu būt šo objektu izskata atšķirību dēļ. Piemēram, dzīvu objektu formas galvenokārt raksturo liektas līnijas, un tas varētu būt iemesls, kāpēc redzot dzīvnieku vai kalnu ainavu, tiek aktivētas atšķirīgas smadzeņu zonas. Tomēr arī kopš dzimšanas akliem cilvēkiem (viņiem nav vizuālās pieredzes par dzīvu un nedzīvu objektu formu atšķirībām), iedomājoties dzīvus un nedzīvus objektus, tiek aktivētas tās pašas atšķirīgās zonas, kas redzīgiem cilvēkiem. Tas liek domāt, ka smadzenes objektus šķiro pēc būtības, nevis izskata īpašībām. Smadzenēm ir svarīgi saprast, vai redzamais objekts ir ēdams, vai tā ir ainava ar ceļu uz mājām, vai tas ir plēsējs, no kura jābēg, vai arī drauga seja. Līdz ar to informācijas apstrādē tiek iesaistītas tās smadzeņu zonas, kuras būs piemērotākās tālākai informācijas apstrādei – redzot drauga seju, svarīgāk ir nolasīt no tās drauga emocijas, bet redzot ainavu – orientēties telpā.
Avots: http://www.sciencedaily.com/releases/2009/08/090813142430.htm
_______
Ja Jums bija saistošs šis ieraksts, Jums varētu interesēt arī citi, kuros pieminētas “smadzenes”. Lai tos atvērtu, klikšķiniet šeit!
______
______
