Pusaudži, kuri agrāk iet gulēt ir labāk aizsargāti no depresijas un domām par pašnāvību, uzskata zinātnieki. Pētījumā piedalījās vairāk nekā 15 000 12 līdz 18 gadus veci jaunieši, vēsta BBC News.
Noskaidrots, ka «pūces» (tie kuri gulēt dodas pēc pusnakts) ir par 24% vairāk pakļauti depresijai nekā viņu vienaudži «cīruļi» (tie kuri dodas gulēt līdz plkat. 22). Kā vēsta žurnāls «Sleep», tiem, kuri diennaktī guļ mazāk par piecām stundām, depresijas risks ir par 71% lielāks, nekā tiem, kuri guļ pa astoņām stundām.
Pētījumu veica Kolumbijas universitātes medicīnas centrs. Tika izpētīta informācija par 15500 pusaudžiem, kura tikusi savākta pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Izrādījās, ka katrs piecpadsmitais cieš no depresijas. Tai pat laikā, tika noskaidrots, ka domas par pašnāvību bijušas par 20% vairāk «pūcēm» nekā «cīruļiem».
Pētnieki apgalvo, ka tie, kas diennaktī guļ mazāk par piecām stundām, ir par 48% vairāk pakļauti pašnāvības riskam, nekā tie, kuri guļ pa astoņām stundām. Depresijai par 65% mazāk ir pakļauti tie, kuri uzskata, ka ir «izgulējušies».
Depresija un domas par pašnāvību biežāk ir sastopamas meitenēm, vecākiem tīneidžeriem un pusaudžiem ar mazāku vecāku uzmanības novērtējumu. Vairums vecāku pieprasa, lai viņu bērni pusaudži iet gulēt līdz plkst. 22. Noskaidrojās, ka vidēji pusaudži guļ 7 stundas 53 minūtes, taču tiem tiek ieteikts deviņu stundu ilgs miegs.
Pētījumu grupas vadītājs Džeims Gendvišs saka, ka miega trūkums iedarbojas uz smadzeņu emocionālajām reakcijām un noved pie garastāvokļa rašanās, kurš samazina spējas pretoties ikdienā sastopamam stresam. Tas var negatīvi atsaukties uz spēju spriest, koncentrēties un var arī izraisīt impulsīvu rīcību.
«Adekvāts un kvalitatīvs miegs var kļūt par preventīvu līdzekli pret depresiju, kā arī ārstēt depresiju,» – piebilda Gendvišs.
RigaBrain kabinetā pusaudži biežāk apmeklē, lai uzlabotu savas sekmes mācībās. Uzlabojoties miega kvalitātei un koncentrēšanās spējām pusaudži ziņo par uzlabojumiem arī mācībās.
Pēc 20+ RigaBrain seansiem uzlabojumus par 40% un līdz pat 100% atzīmē 83,3% klientu, kurus nomoka miega problēmas (bezmiegs, krākšana, Apnea utt). (Pēc Charlen Zietsma Ph.D. no Viktorijas Universitāte Kanādā veiktās aptaujas, kurā tika iekļauti 1,2 miljoni seansu)
Par RigaBrain seansiem papildu info http://www.RigaBrain.com
______
Ja Tev bija saistošs šis ieraksts, tad Tevi varētu interesēt arī šie raksti:
Kā datorspēles ietekmē bērnus un pusaudžus
Cilvēkiem ar smagu depresiju ir samazināts labās smadzeņu puslodes garozas biezums
______
RigaBrain jautājumi un atbildes
______
Runājot par pusaudžu neizgulēšanos, manuprāt, galvenais iemesls ir pārlieku milzīgais mājas darbu daudzums, ko uzliek skolā. To vispār vajadzētu atcelt!!! Pietiek, ka jau esam spiesti obligāti iet skolā un mācīties daudzus, daudzus gadus to, kas beigās izrādās nav vajadzīgs, jo tālāk dzīvē nemaz nepielietojam. Bet ko vajadzētu zināt to nemāca. Paradoks! Sakiet, ja tīnis dienā bijis skolā un tur pavadījis attiecīgu stundu daudzumu, ko var pielīdzināt 8 stundu darba dienai vai tiešām vēl papildus ir nepieciešams viņu vēl noslogot ar tik neinteresantu lietu kā mājas darbiem? Varētu domāt, ka vienīgais un svarīgākais uz pasaules ir tikai mācības skolā un arī tādas, ko nosaka, tā saucamā, Izglītības ministrija. Papildus jaunieši vēl taču nodarbojas ar savām interesēm, citām aktivitātēm. Un arī savstarpējā kontaktēšanās ārpus skolas sienām arī noris citādāk. Jūs domājat, ja noslogotāks jaunietis būs, tad neatliks laika, tā saucamājām, muļķībām. Jūs kļūdāties. Vai nezināt bastotājus un nesekmīgos? Viņi tāpat ir, ar visām skolām un mājas darbiem. Varbūt, šie jaunieši izsaka tādā veidā savu protestu pret šo iekārtu? Varbūt nevēlas, lai tiktu audzināti pēc viena šablona. Bet, ko mēs darām, nosodām viņus! Nav brīnums, ka depresija klāt. Tīnim, kas vēlu iet gulēt (pūce-būtība tāda, tas esi TU!) ir jādodas zinības smelties jau agrā rīta stundā, tātad patiesībā vēl aizmigušam, arī depresija klāt kā likts. Piemēram, šī agrā celšanās, saņemtā nesekmīgā atzīme vai nosodījums par pasīvo attieksmi stundās un papildus vēl mājās no vecākiem brāziens. Sanāk, ka mēs paši dzenam jauniešus depresijā! Jāņem vēl vērā arī ģimenes apstākļi. Iespējams, ka nākas daudz palīdzēt vecākiem, piestrādājot vai saimniekojot mājās, kā zināms tas arī aizņem laiku. Kā Jums šķiet vai Jūs pats nekristu depresijas apskāvienos? Ir pietiekami redzēti pārstrādājušies pieaugušie. Darba spējas, kvalitāte un psiholoģiskais stāvoklis ir krietni apšaubāms, ne? Tad, ko mēs vēl gribām no jauniešiem? Zelta vārdi šeit būtu vietā, ko esam jau aizmirsuši – kas pa daudz, tas pa skādi!