Gribu jūs iepazīstināt ar manas kolēģes rakstītām piezīmēm, strādājot ar 19 gadus vecu studentu, kuram ir autisms. Es publicēju šīs piezīmes šeit, ar mērķi, lai iepazīstinātu cilvēkus, ka mūsdienās pastāv iespējas, par kādām pirms pāris gadiem mēs pat nedrīkstējām sapņot. Par iespējām cilvēkam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Izlasiet un dalieties ar tiem, kuri meklē kvalitāti savā dzīvē. Iespējas pastāv un ir pieejamas tepat Vecrīgā, RigaBrain kabinetā!
“Esmu pierakstījusi piezīmes par klientu ar autismu, ar kuru tiekos 2 gadus. Esmu pārliecināta — ja būtu zinājusi par iespējām , ko var panākt, es būtu saīsinājusi šo periodu uz pusi īsāku. Man ir pediatrijas neiroloģiskās rehabilitācijas fizikālā terapeita pieredze, tādēļ autisms man ir pazīstama lieta, bet RigaBrain seansi gan bija kas jauns! Lai gan tas patiesībā nav atsevišķam objektam veltīts pētījums, tas ir tuvu tam. Šobrīd ar šiem seansiem mēģinu piekļūt divām skolas sistēmas klasēm, kurās mācās bērni ar autismu.
Autisms un RigaBrain……praktiska analīze
Students X bija 19 gadu vecs, kad 2007. gada oktobrī uzsāka RigaBrain (neiroloģiskās atgriezeniskās reakcijas) nodarbības.
Viņam uzstādītās diagnozes: autistisms, Tourette sindroms un obsesīvi kompulsīvi traucējumi.
Autisms ir viens no sarežģītākajiem un komplicētākajiem psihiskās attīstības traucējumiem, kas ietekmē bērna vai pieaugušā sociālo mijiedarbību ar pasauli, ietekmē veidu, kā viņš komunicē, uztver apkārtējo pasauli un veido attiecības ar apkārtējiem. Autisma gadījumā atsevišķas psihiskās funkcijas attīstās palēnināti, savukārt citas – patoloģiski paātrināti. Terminu “autisms” ieviesa šveiciešu psihiatrs un psihologs Eižens Bleilers (Blauler, 1857-1939). Auto – grieķiski nozīmē “pats”. Autisma pazīmes pirmo reizi aprakstīja Amerikāņu psihiatrs Leo Kanners (1894-?) 1943- gadā, savukārt 1944. gadā Hanss Aspergers atklāja ļoti tuvu saistītu sindromu, ko nosauca viņa vārdā – Aspergera sindroms. Pēc L. Kannera, autisma izpausmes iedalīja trīs grupās:
• autisms ar autiskiem pārdzīvojumiem,
• stereotipiska, vienveidīga uzvedība ar pārņemtības elementiem,
• savdabīgi runas attīstības traucējumi.
Autisms tiek aplūkots arī kā neiroattīstības dziļš traucējums.
Brīna Sigena (Bryna Siegen) autismu aplūko kā mācīšanās traucējumu sindromu, ar katru simptomu ietverot attiecīgu mācīšanās vājumu apkopojumu vai arī “autisms ir specifisks mācīšanās traucējums” lauciņu.
Viņam bija 46 RigaBrain nodarbības pirmajā mācību gadā 2 reizes nedēļā ar pārtraukumiem skolas brīvlaikā un 30 nodarbības skolas pēdējā gadā (līdz 2009. gada aprīlim), kā arī 17 nodarbības no 2009. gada aprīļa līdz novembrim — kopā 93 nodarbības.
2007. gada oktobris
Viņš fiziski neskaidri izrunāja vārdus; nespēja sarunāties. Izteica mehāniski iekaltus jautājumus un mehāniski iekaltas atbildes, piem., „jā-protams” vienā vārdā, atbildot uz jebkuru jautājumu.
Ja viņš nevarēja atrast to vārdu, kuru gribēja pateikt, viņš apklusa un atteicās mēģināt runāt; dažkārt, kad bija neapmierināts, viņš varēja pretoties.
Viņa ķermenis bija sasprindzis — kā dēlis; piemēram, ja es maigi pavilku viņa kājas, kad viņš bija atgūlies, viņš kļuva stīvs kā dēlis situācijā, kad citi atslābinātos; viņš bija ārkārtīgi nemierīgs, atradās pastāvīgā kustībā.
Viņš nespēja izteikt ne savas, ne cita cilvēka emocijas.
Viņš bija hiperjutīgs pret smaržām un skaņām.
Viņam bija robota tipa tiki, un motoriskās kustības līdzinājās pagriezienam par 4×90 grādiem aplī, pirms viņš spēja iet taisni uz priekšu.
Viens pats viņš nespēja secīgi sekot vienas darbības norādēm.
Viņam bija dezorganizētas darba iemaņas, un viņš nespēja izdomāt, kā sākt darbu; ātri nogura.
Bez zālēm viņš vispār nespēja gulēt.
Viņa māte teica, ka viņš var galvā skatīties vairākas videofilmas vienlaikus.
Vai tā bija hiperbola vai burtiska realitāte, bet es RigaBrain seansa sākumā parasti lūdzu viņu tās citu pēc citas izslēgt.
2007. gada decembra sākumā (13 nodarbības) viņam bija vērojama mazāka nervozitāte un īss acu kontakts. 2008. gada 22. janvārī (20 nodarbības) viņš spēja aizvērt acis uz visu seansa laiku. Māte ziņoja par mazāku frustrāciju un lielākiem centieniem runāt; viņam bija brīvāks muskuļu tonuss bez stīvuma. Pēc dažām turpmākām nodarbībām (26) viņš spontāni sāka sarunāties; viņš uzdeva jautājumus un atbildēja ar lielu stostīšanos un ieturēja pauzi, meklējot vārdus, bieži bija vajadzīgas norādes sākt frāzi vēlreiz. Viņš apklusa tikai tad, kad sasniedza slieksni — veiktās darbības spiediens viņu bija nogurdinājis. Nodarbību laikā viņš žāvājās, kas norādīja uz diafragmas atbrīvošanos. Viņš turpināja RigaBrain nodarbības 2x nedēļā pēc skolas līdz jūnijam. Pēc tam atsāka tās atkal 2008. gada oktobrī, un šajā laikā māte aizpildīja anketu ar 118 punktiem šī mācību gada bāzlīnijai.
2009. gada janvārī es pamanīju, ka viņa EEG (elektroencefalogrāfijas attēls), viņa aprūpētājam ienākot telpā, kļuva ļoti izkliedēts. Tādēļ domāju, ka tas varētu būt labs izaicinājums — radināt pie šīs jaunās situācijas. Nākamajās divās nodarbībās, kad aprūpētājs piedalījās, pacients nomierinājās daudz ātrāk. Pēc tam es liku viņiem sadarboties — lasīt grāmatu, pacientam sēžot, nevis guļot RigaBrain nodarbības laikā. Nākamās 3-4 nodarbības viņš lasīja grāmatu — un turpināja lasīt, stipri stostoties un ar grūtībām atrodot vārdus, taču neatlaidīgi un ar nelielu frustrāciju. Līdz 2009. aprīļa nodarbībai viņš spēja pabeigt grāmatu.
2009. gada aprīlis (76 nodarbības)
Viņš sarunājas jēgpilnā sarunā ar nelielu stostīšanos, un, ja viņam ir grūtības atrast vārdu, viņš turpinās mēģinājumu vai sāks vēlreiz no jauna, līdz to pateiks; dažreiz viņam ir vajadzīga norāde, lai sāktu domu vēlreiz. Šķiet, viņš vēlas izpaust sevi, vērojama daudz mazāka frustrācija. Jautājumus viņš vairāk uzdod ziņkāres dēļ, nevis atkārto mehāniski iekaltus, un jēgpilni atbild uz jautājumiem. Viņš pat pauž savas sajūtas, atbildot uz jautājumiem, un viņam ir uzlabojusies izpratne par citu cilvēku emocijām. Piem.,: “man nepatīk, ka uz mani kliedza”; kāpēc, tavuprāt, tā notika? “Tāpēc, ka viņa ir traka”.
Kad jautāju, ko viņš domā par RigaBrain seansiem, viņš atbild “Man patīk, es spēju domāt daudz skaidrāk,” viņš smaida.
Viņš spēj izlasīt visu grāmatu (1.-2. līmenis, 45 minūtes nepārtraukti ar vidēju saprašanu; lai saprastu, viņam vajadzīgas norādes.)
Viņš spēj sekot norādēm un viegli sadarbojas.
Ķermenis ir ļoti atbrīvots, vairs nav nervozitātes.
Nav robota tipa tiku; viņa fiziskās kustības tagad ir plūstošas.
Daudz mazāka dezorganizētība, spēj pamatoti lemt par vienu darbību vienlaikus, lai pabeigtu uzdevumu ar mazāk norādēm, taču joprojām ir atkarīgs no norādēm.
Viņš ir mazāk jutīgs pret smaržām un skaņām un mazāk dramatisks savās reakcijās.
Pēc neiroloģiskās atgriezeniskās reakcijas nodarbības viņš guļ automašīnā pa ceļam uz mājām.
Subjektīvās aptaujas 118 atbildēs bāzlīnijas punktu noteikšanai diapazonā no 1=atbilstīga līdz 10=neatbilstīga vai nenobriedušas personas rīcība.
Viņa māte 2009. gada aprīlī norādīja uz uzlabojumiem — 5 punktiem vai vairāk — šādās jomās:
izpratne/sekošana norādēm,
uzdotā darba pabeigšana,
vienkāršu instrukciju izpilde,
secīgu norāžu izpilde,
iesaistīšanās sarunā,
citu cilvēku emociju izpratne,
iekļaušanās sabiedrībā,
mazāk satrauc skaņas,
nav griešanās ap sevi,
mazāk lēkā priecājoties,
labāka izveicība,
mazāk garastāvokļa izraisītu dusmu lēkmju,
mazāk satrauc pārmaiņas viņa vidē,
mazāka nepieciešamība būt perfektam,
mazāk pārmērīgas reakcijas gadījumu,
mazāk izklaidīgs,
mazāk jutīgs pret ēdiena struktūru,
mazāk tiku un obsesīvi kompulsīvo traucējumu izpausmju.
2009. gada augusts (viņš turpināja nodarbības visu vasaru un samazināja apmeklējumu biežumu līdz 1x nedēļā rudenī).
2009. gada novembrī (93 nodarbības), izmantojot to pašu tematisko aptauju ar 118 punktiem, viņa māte turpināja novērot būtiskus uzlabojumus (4 punkti vai vairāk) šādās jomās:
labāka cēloņa-seku apzināšanās viņa darbībās,
acu kontakts sarunas laikā,
nav dejošanas vai lēkāšanas priecājoties,
nekož citiem,
nedauza savu galvu un nerada sev citus ievainojumus,
neiebilst pret pieskaršanos,
mazāk garastāvokļa pārmaiņu,
mazāk grūtību sevi disciplinēt,
mazāka nepieciešamība būt perfektam un mazāk uzmanības detaļām,
lielāka iztēles spēle,
labāk novērtē mūziku,
ilgāk saglabā uzmanību,
vairāk motivēts,
mazāk nomāktības,
vairāk vecumam atbilstošas ēšanas,
izturēšanās un apģērba manieru,
plūstošāka runa,
vairāk pārliecības attiecībās ar pieaugušajiem un labāka humora izjūta.
Viņš tagad ir pļāpa! Lai gan vairumā gadījumu stostās.
VIŅŠ JOPROJĀM SLIMO AR AUTISMU. Jūs joprojām manīsit neveiklību sociālās attiecībās. Viņam ir stimulācijas slieksnis, kurš tam ir vajadzīgs, lai sadarbotos ar citiem. Ja viņš nogurst vai ja sadarbības temps ir pārāk ātrs, viņš spēcīgāk stostās vai apklust, zaudē acu kontaktu, taču tas neizpaužas frustrācijā.
Turpmākie mērķi ir mazināt stostīšanos ar lielāku elpas atbalstu, pievienot dungošanu un vokalizāciju pūšanai, lasīt dzeju piemērotā modulācijā, runāt/dziedāt muzikāli emociju izpausmē, turpināt runas plūduma un plūsmas, kā arī sadarbības uzlabošanu. Izpildīt 2-3 darbību norādes, aprakstīt saviem vārdiem attēlu/priekšmetu. Aprakstīt darbības/stāsta sižetu.
Turpinājumā iesaistījās arī speciāliste ārstēšanā ar skaņu, kura izstrādāja rezonējošā klusuma metodi (Resonant Silence Technique — RST) kā dziedēšanu ar vibrācijām, uz stundu tika pievienota mūzika. RST mūziku un skaņu izmanto, lai izceltu klusuma pauzes starp notīm. Šīs klusuma pauzes pēc tam rezonē uz katru dalībnieku, veicinot relaksējošu reakciju, enerģētisku saistību un pilnīgāku, viengabalaināku dzīvi.
Mērķis, ar ko sākām, bija stundu iesaistīt studentu X sadarbībā ar citiem cilvēkiem klausīties mūziku, ievērot ritmu, uzlabot elpošanas atbalstu, lai mazinātu stostīšanos un uzlabotu runas plūdumu, domāšanu un sajūtu/emociju paušanu. X reakcija bija apbrīnojami laba. Viņš spēj spontāni uzdot jautājumus, paužot interesi, uzsāk sarunu ar jautājumiem vai komentāriem, runā bez apstāšanās, lai atrastu vārdu, samazinājusies stostīšanās, un viņš sācis runāt ritmiski, lasot dzeju (nevis “la-la-la”). Lai saglabātu runas plūsmu, viņš dažkārt izmanto čukstu stratēģiju, kas uz pusi samazina stostīšanos. Pēdējās nodarbībās pēc relaksācijas vingrinājumiem viņš modulētā balsī un plūstoši spēja lasīt dzeju.
Nezinu, cik ilgi progress turpināsies, jo viņš ir pārsniedzis visas gaidas. Iespējams, notiek kāda neiroģenēze, jo viņam vairāk jāsadarbojas sociāli.”
Puisim dzīve ir mainījusies! Viņa tuvinieki bija pieņēmuši viņu tādu kāds viņš ir jau 19 gadus. Tagad ir tikai skumjas par to, ka nezināja par šādu iespēju pirms 19 gadiem un prieks par to, ka tas periods ir pagātne. Ir sākusies jauna dzīves “lapa”. Un kā viena no klientēm teica par savu dēlu: “Es pat sapņos nespēju iedomāties to, ko redzu savā dēlā tagad. Tas ir kā atgūt ko ļoti dārgu, kas bijis ieslēgts un nepieejams…”
Izmantota informācija no http://www.videberniem.lv/node/17
Šī ieraksta vai tā daļu pārpublicēšana atļauta, ja tiek pievienota atsauce uz http://www.RigaBrain.com
______
Zināšanai: Individuālus gadījumus un statistiku nedrīkst vispārināt. Sasniegumi un rezultāti katram cilvēkam ir individuāli, un seansu daudzums katram ir atšķirīgs.
______
Tevi varētu interesēt arī šie raksti:
“Es zināju, ka tas nav iespējams, bet lūdzu neiespējamo”
Zinātnieki atklājuši autisma un dzīvnieku šampūna saistību
______
RigaBrain jautājumi un atbildes
_____
jēziņ, šito izlasot sapratu ka es ar esmu debīls.
izteiktākās pazīmes – es ar neskatos acīs ka runāju – liekas nepieklājīgi, apklustu ka esmu noguris, mainīgs garastāvoklis, problēmas koncentrēties, neiekļaujos sabiedrībā, labāk nolienu kaut kur klusumā, kur ir miers.
ta ko man tagad? iet pie daktera un ‘atvainojiet, esmu debīls, lūdzu ārstējiet!’.. kaut kā bail, pataisīs vēl debīlāku nekā esmu :p
Viņi nav debīli!
Jo vairāk man saka, ka ir “kaut kāda universala” metode – jo vairak manas lieku enerģiju patērejošās smadzenes lieki nepatērējot enerģiju saka – no manis grib izkāst, no visiem grib izkāst. Universāls – tāpēc lai no pēc iespējas vairak cilvekiem varetu izkāst. Ideālā gadijumā – no visiem:)
Paldies par komentāru! Tās ir jūsu tiesības brīvi paust savus uzskatus un viedokli. Pat neatnākot un neiepazīstoties tuvāk. To arī respektēju! Un lai katrs izlemj, kas viņam ir noderīgs un kas nē. Mans komentārs: nav nekur jāsteidzas, smadzenes ir ar mums un tās “savest kārtībā” var arī pēc 20 un 40 gadiem. Tikai man vienmēr acīs kļūst miklas, ja redzu, ka cilvēks ir mocījies šos 20 un 40 gadus. Man ir prieks, ka varam piedāvāt tādas iespējas, kādas nebija agrāk un ne velti sadarbojamies un lielu daļu laika veltām arī labdarībai. Jo kas, gan var būt skaistāks par pateicību, ko saka cilvēks, kurš spēj smaidīt, cilvēks, kurš spēj apsēsties, kuru nemoka sāpes, kurš atgūst runas spējas… Paldies visiem, kuri atbalsta šo darbu!