RigaBrain piedāvā! Elīna Kalēja speciāli portālam www.b2binfo.lv
Neziņa, neziņa, neziņa: par rītdienu, darbu, veselību, finansēm, neziņa attiecībās un sajūta, ka nekam vairs nav vērtības. Tā cilvēkā rodas spriedze, kas paaugstina stresa līmeni. Neskaitāmi petījumi ir pierādījuši, ka stress samazina mūsu produktivitāti, pasliktina mūsu komunikāciju prasmes, nerunājot jau par tā iznīcinošo ietekmi uz mūsu veselību. Stress pat ir nodēvēts par 21. gadsimta lielāko ienaidnieku. Kā samazināt stresu sevī, mūsu mājās un mūsu darba vietās? Uz šo jautājumu meklēsim atbildes pie Pētera Urtāna, RigaBrain metodes speciālista.
2008. gadā tikai 27% vīriešu un 22% sieviešu (vecumā no 15 līdz 64 gadiem) Latvijā pēdējā mēneša laikā nav izjutuši sasprindzinājumu, stresu un nomāktību. 42% vīriešu un 46% sieviešu no aptaujātajiem atzīst, ka pēdējā gada laikā bijusi depresija.
Pēc 15 RigaBrain piedāvātajem seansiem uzlabojumus vairāk par 40% atzīmē 86,5% klientu, kurus nomoka stress un nespēja atslābināties, un 73,1% klientu, kurus nomoka depresija.
(Atsauce: žurnāls “SestDiena”, 9.-15. janvāris 2010. gads un Charlen Zietsma Ph.D., Viktorijas Universitāte Kanādā)
Cīņa ar stresu ir kļuvusi vēl aktuālāka
Kad esam norūpējušies, uztraukti vai stresa pārņemti, smadzenēs paaugstinās beta viļņu aktivitāte un pastiprināti izdalās “stresa hormons” kortizols. Kortizola līmenim pieaugot, palielinās arī stress, cilvēks kļūst neaizsargātāks un samazinās spēja atslābināties, skaidri domāt un koncentrēties. Seko galvassāpes, cilvēks kļūst viegli aizkaitināms un cieš no bezmiega. Dažreiz sākas panikas lēkmes, pārņem bailes un raizes, ir nepieciešamība palikt vienam, iespējama depresija. Ja cilvēks pastāvīgi jūtas noguris, nomocījies un nomākts, tad tas būtiski ietekmē darba produktivitāti.
Lielās korporācijas saviem darbiniekiem pat darba laikā nodrošina relaksācijas vai meditācijas seansus . Piemēram, ASV kompānija “Google” un vācu “Deutsche Bank” saviem vadošajiem darbiniekiem iesaka meditatīvus treniņus dienas laikā, jo pēc tam
darbinieks spēj skaidrāk domāt un koncentrēties uz lēmumu pieņemšanu.
Pēdējā pusgada laikā pie mums uz centru nāk vairāk cilvēki, kuriem ir jāuzņemas papildu pienākumi un ir dubultojies vai pat trīskāršojies darba apjoms, kas ir saistīts ar štatu samazināšanu. Papildu slodze rada stresu, kas mazina darbinieka produktivitāti. Uzlabojot spējas tikt galā ar stresu, proti, neizlikt savu potenciālu satraukumā, bet gan konstruktīvā darbībā, darbinieks spēj paveikt vairāk. Par to īpaši pārliecinās grāmatveži, kuriem šīs laiks ir īpaši stresa pilns.
Smadzenes var trenēt uz noturību pret stresu
Katrā no mums daba ir ielikusi harmonijas un stabilitātes mehānismu, kuru mēs paši varam aktivizēt. Piemērs šim mehānismam ir meditācija, kas būtībā ir sevis pilnveidošanas autotreniņš. Vienīgi tas prasīs ilgu laiku, regularitāti un izturību, līdz sasniegsim vēlamo. Smadzeņu treniņi sniedz to pašu rezultātu, tikai daudz īsākā laika periodā.
Mēs palīdzam smadzenēm ar spoguļsignālu palīdzību parādīt to, kā tās funkcionē. Tādejādi aktivizējas pašregulācijas mehānismi smadzenēs, lai tās darbotos optimālāk un atbilstošāk konkrētajam cilvēkam – veidojas jauni un efektīgāki neironu ceļi.
Cilvēks saņems vien tik daudz spoguļsignālus, cik viņa smadzenes izvēlēsies. To īpaši mēra datorprogramma visa treniņa laikā. Metodes pamatā ir 50 gadu praktiskā pieredze un tas ir droši, ko pierāda pētījums, kurā ir apkopoti 1,2 miljoni seansu, kas veikti visā pasaulē.
Cilvēks izjūt mieru un stabilitāti, līdz ar to arī noturību pret stresu, viņu mazāk ietekmē apkārt notiekošās negācijas. Tāpēc cilvēks ar trenētām smadzenēm spēj saglabāt mieru un skaidru prātu, lai rīkotos, nevis kristu panikā par notikušo.
Mazie ikdienas brīnumi
Es esmu pieradis pie šiem mazajiem “brīnumiem”, bet pašam klientam tas var būt kā jaunas – daudz mierīgākas, stabilākas un pozitīvākas, pasaules atklāšana. Tas, ka klienti pēc seansa ziņo, ka ir vieglāk koncentrēties, daudzas lietas vairs neuztrauc kā agrāk un ļoti spilgts rezultāts ir tas, ka cilvēki saka, ka viņi saredz jaunas iespējas, kuras agrāk neredzēja.
Tas ir izskaidrojams ar labākām smadzeņu spējām uztvert un analizēt esošo un iepriekš uztverto informāciju, sniedzot iepriekš nepamanītas apjausmas, ko mēs varam nosaukt par intuīciju. Un iedomājies to dzirksteli, kad Tu apjaut, ko nebijušu un, faktiski, ieraugi jau rezultātu, to pat neredzot. Tā, piemēram, kāda kliente treniņa rezultātā, “nesalūza” zem lielā darba apjoma, bet spēja pat izvirzīties vadībā un gūt panākumus.
Savukārt, otra, tieši tajā pašā mēnesī pieņēma lēmumu un veica radikālas izmaiņas savā darba struktūrā, gūstot no tā milzīgu gandarījumu, kas vainagojās ar peļņu pat mūsdienu sarežģītajā situācijā.
Ik dienu es redzu tikai pozitīvo un tas man ļauj teikt, ka viss ir iespējams!
Darbs, kas izaicina arī pašam pārvaldīt stresu
Man ikdienā praktiski nav stresa vai precīzāk, mana attieksme pret notiekošo neizsauc stresa sajūtas. Bet arī es mēdzu pārstrādāties un, nereti, nesaudzēju savus spēkus, lai palīdzētu pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Tādejādi nereti sanāk strādāt garas stundas, kas protams nogurdina ķermeni. Tādēļ es cenšos regulāri nodarboties ar sportu; ik dienas: skriešana, peldēšana un pāris man īpaši nepieciešami vingrojumi.
Sportiskajās aktivitātēs galvenais ir skābekļa pieplūde smadzenēm un vielmaiņas aktivizēšana. Otra svarīga lieta ir uzturs. Vienmēr sekojiet līdzi, ko ēdat un uzņemiet visu organismam nepieciešamo. Tomēr šajā ziņā uztura speciālisti būs zinošāki.
Bet, ja nu stress veļas virsū kā miglas blāķis, iesaku metodi, kas daudziem ir palīdzējusi. Tas prasīs tikai trīs minūtes.
1. Nostājieties, taisni apsēdieties vai apgulieties uz mīkstas virsmas klusā telpā.2. Uz minūti aizveriet acis un domājiet par to, kas notiek jūsu ķermenī. Vai izjūtat smagumu? Apzināti izjūtiet visas savas kustības.3. Nākamās minūtes laikā elpojiet lēni un dziļi. Izelpojot atcerieties, ka jums nekas nav jāmaina vai jādara. Neuztraucieties par domām, kas jums šajā brīdī var ienākt prātā.
4. Ieklausieties skaņās visapkārt. Nemēģiniet noteikt, kas tās ir par skaņām, tikai klausieties. Fiksējiet klusuma brīžus skaņu starplaikos.
Tad vēlreiz pievērsiet uzmanību tam kā jūtas jūsu ķermenis un lēnām atveriet acis.
Ja kaut reizi dienā veiksiet šo vingrinājumu, tad pēc pāris dienām sajutīsiet pozitīvas izmaiņas.
Šī ieraksta vai tā daļu pārpublicēšana atļauta, ja tiek pievienota atsauce uz http://www.RigaBrain.com
______
Ja Tev bija saistošs šis raksts, tad Tevi varētu interesēt arī šie raksti:
Stress un mācīšanās
RB treniņš spēj mainīt atbildes reakciju uz stresu
Grūtniecības periodā pārdzīvotais stress ietekmē visu turpmāko bērna dzīvi
______
RigaBrain jautājumi un atbildes
_____
