Šķiet, ka sociālu tīklu veidošanas panākumos galvenais mainīgais ir personīga mijiedarbība. 2009. gadā veiktā pētījumā par vientulību un profila izveidošanu portālā Facebook Kalifornijas Politehniskās Valsts universitātes psiholoģe Laura Freberg kopā ar savu komandu atklāja, ka tie studenti, kuriem ir sociāli kontakti viņu personīgajā dzīvē, ienes šādu personības tēlu tiešsaistē un reāli gūst panākumus. Vientuļie studenti, kas izmantoja šo tehnoloģiju, kļuva vēl vientuļāki.
Kas depresijā varētu būt tik noderīgs? Cilvēki, kuri cieš no depresijas, bieži intensīvi domā par savām problēmām. Šīs domas sauc par ruminācijām; tās ir neatlaidīgas, un cilvēkiem ar depresiju ir grūti domāt par kaut ko citu. Daudzi pētījumi ir parādījuši, ka šis domāšanas veids bieži ir ārkārtīgi analītisks. Depresijas māktie cilvēki kavējas pie kompleksas problēmas, sadalot to mazākās sastāvdaļās un apsverot to katru atsevišķi pa vienai.
Šis analītiskais domāšanas veids var būt ļoti produktīvs. Katra atsevišķā sastāvdaļa pati par sevi nav tik sarežģīta, tādēļ problēma kļūst vieglāk risināma. Patiesi, sastopoties ar sarežģītu problēmu, piemēram, matemātisku problēmu, nospiestības sajūta bieži ir noderīga reakcija, kas var palīdzēt analizēt un atrisināt šo problēmu. Piemēram, dažos no saviem pētījumiem mēs esam guvuši pierādījumus, ka cilvēkiem, kuri kļūst vairāk nospiesti, strādājot pie kompleksām problēmām, intelekta testos kopumā ir augstāki rādītāji.
Piemēram, vēlme pēc sociālas norobežošanās palīdz depresijas māktajai personai izvairīties no situācijām, kuras varētu likt domāt par citiem jautājumiem. Tieši tāpat nespēja gūt prieku no seksa vai citām darbībām neļauj depresijas māktajai personai iesaistīties darbībās, kas varētu novērst tās uzmanību no problēmas. Pat apetītes zudumu, ko bieži novēro depresijas gadījumā, var uzlūkot kā analīzi veicinošu faktoru, jo košļāšana un citas orālas darbības interferē ar smadzeņu spēju apstrādāt informāciju.
Depresijas māktiem cilvēkiem vienkārši ir grūti domāt par kaut ko citu, izņemot tās problēmas, kuras ir izraisījušas viņu depresiju.
Taču intervences, kas stimulē rumināciju, tādas kā izteiksmīga rakstīšana, veicina ātrāku depresijas atrisināšanu.
No dažādiem pētījumiem izriet vēl viens rosinošs pierādījumu pavediens, t.i., šajos pētījumos ir atklāts, ka cilvēki nospiestā garastāvoklī spēj labāk atrisināt sociālas dilemmas-interešu konfliktus ar partneri, no kura šis cilvēks ir atkarīgs attiecībā uz sadarbību vai palīdzību, piemēram, ar dzīvesbiedru vai kādu no vecākiem.
Depresija ir dabas veids, kā cilvēkam pateikt, ka viņam ir kompleksas sociālas problēmas, kuras prāts ir apņēmies atrisināt. Terapijai būtu jācenšas veicināt depresīvā ruminācija, nevis jācenšas to apturēt, un tai būtu jākoncentrējas uz to, lai palīdzētu cilvēkiem atrisināt tās dilemmas, kas izraisa viņu depresijas uzplūdus.
Depresijas patiesā mērķa atzīšana palīdzēs miljoniem cietēju atklāt savu sāpīgo emociju sakni un produktīvi atrisināt savas problēmas.
______
Ja Jums bija saistošs šis ieraksts, tad Jums varētu interesēt arī šie ieraksti:
Cilvēkiem ar smagu depresiju ir samazināts labās puslodes smadzeņu garozas biezums
LV statistika par depresiju un stresu
RB treniņš spēj mainīt atbildes reakcijas uz stresu
______
RigaBrain jautājumi un atbildes
______
