Daudzi pētnieki normālās personās ir radījuši nepatiesas atmiņas; vēl jo vairāk, daudzas no šīm personām ir pārliecinātas, ka šīs atmiņas ir īstas. Kādā labi zināmā pētījumā pētniece Loftus un viņas kolēģe Jacqueline Pickrell pētījuma dalībniekiem iedeva četru notikumu aprakstus, no kuriem trīs viņi reāli bija piedzīvojuši. Ceturtais stāsts bija izdomājums; tā centrā bija it kā noticis atgadījums, kurā attiecīgā persona četru līdz sešu gadu vecumā ir „pazaudēta” tirdzniecības centrā vai kādā citā sabiedriskā vietā. Personas radinieks izdomātajam stāstam sniedza reālistiskas detaļas, tādas kā tirdzniecības centra, kurā šīs personas vecāki mēdza iepirkties, apraksts. Pēc katra stāsta izlasīšanas personai lūdza uzrakstīt, ko vēl tā atceras par šo notikumu vai arī norādīt, ka tā vispār to neatceras. Pārsteidzoši, bet apmēram trešdaļa pētījuma dalībnieku liecināja, ka viņi daļēji vai pilnībā atceras izdomāto gadījumu. Divās papildu intervijās 25 % dalībnieku joprojām apgalvoja, ka viņi atceras izdomāto gadījumu, un šis rādītājs atbilst līdzīgos pētījumos iegūtajiem rādītājiem.
______
Ja Jums bija saistošs šis ieraksts, tad Jums varētu interesēt arī šie ieraksti:
RB pārdomas – atmiņa un nākotne
Kā labāk atcerēties cilvēku vārdus?
______
RigaBrain jautājumi un atbildes
______
