Smadzeņu viļņus ģenerē cilvēka smadzeņu šūnas, kas tiek dēvētas par neironiem. Tie komunicē savā starpā ar elektrisko impulsu palīdzību, ko reāli var novērot, izmantojot elektroencefelogrammu (EEG).
Smadzeņu viļņi tiek mērīti kā cikls sekundē (Hercs (Hz)). Saistībā ar smadzeņu viļņu aktivitāti tiek runāts arī par frekvencēm. Jo zemāks hercs, jo lēnāka smadzeņu aktivitāte jeb smadzeņu aktivitātes frekvence.
20.gs. 30.un 40 gados pētnieki atklāja vairākus viļņu tipus:
- Delta viļņi (zem 4 hz) parādās miega laikā;
- Teta viļņi (4-7 hz) saistās ar miegu, dziļu relaksāciju, hipnozi un vizualizāciju;
- Alfa viļņi (8-13 hz) parādās relaksētāj miera stāvoklī;
- Beta viļņi (13-38 hz) parādās aktīvas domāšanas un problēmu risināšanas periodos.
Daži viļņi dalās arī sīkāk.
Dažas interesantas piebildes:
- Sensori motorais ritms (SMR, apmēram 14 Hz) sākotnēji tika atklāts kaķiem. SMR saista smadzenes ar ķermeņa funkcijām.
- Gamma viļņi ir iesaistīti augstā mentālā aktivitātē, informācijas apstrādē. Tibetiešu mūkiem ir augstāka gamma viļņu koncentrācija pirms meditācijas un tās laikā nekā cilvēkiem, kas regulāri nenodarbojas ar meditāciju.
Vai Jūs pašlaik domājat, kādi ir Jūsu dominējošie smadzeņu viļņi?
Nevienā brīdī smadzenes neproducē tikai vienu smadzeņu vilni – tie variējas savā starpā, reizēm dominējošo funkciju uzņemoties vienam, reizēm – citam vilnim. Atslēgas vārds ir līdzsvars, ko var sasniegt, ja smadzenes ir fleksiblas un funkcionē optimāli. Fleksibilitāte pamatā nozīmē spēju vadīt un ģenerēt idejas un aktivitātes, kas nepieciešamas darbam vai problēmu risināšanai. Līdzīgi šis termins attiecināms arī uz smadzenēm – to aktivitātei jābūt virzītai uz to, ko šobrīd darām, neatkarīgi no tā, vai tas būtu darbs vai atpūta. Gatavojoties miegam, aktivitātei būtu jākļūst mazākai. Problēmas rodas, kad smadzeņu aktivitāte nepielāgojas mūsu ikdienas darbībām vai kad esam iestrēguši uz noteiktu paraugu. Piemēram, ja traumēts kāds smadzeņu reģions, smadzenes cenšas stabilizēt sevi un vairs nevelta pietiekami daudz aktivitātes ārējiem procesiem. Un ja notiek iestrēgšana uz šo lēno aktivitāti attiecībā uz ārējiem procesiem, cilvēkam sākas koncentrēšanās, domāšanas u.c. problēmas.
Elastīgums nozīmē stabilitāti – spēju novērsties no negatīviem notikumiem un būt no tiem brīvam. Elastīgi cilvēki ir veselīgāki un laimīgāki savā ikdienas dzīvē. Arī šajā gadījumā tas pats attiecināms uz smadzenēm – tām jāprot „atmest” viss liekais, parādot organismam, ka tam kaitē, piemēram, dzeršana, smēķēšana, miega trūkums, u.tml. Elastīgums ir ļoti nozīmīgs, lai smadzenes būtu efektīvas.
Lai sasniegtu gan elastību, gan fleksibilitāti, cilvēkam nepieciešami dažādi smadzeņu stāvokļi, kuru iestāšanos norāda paaugstināta noteiktu smadzeņu viļņu aktivitāte.
EEG bio – atgriezeniskā saite ir metode, ar kuras palīdzību iespējams paaugstināt smadzeņu fleksibilitāti un elastību. Par to būtu ieteicams domāt kā par smadzeņu viļņu „uzvedības” treniņprogrammu, kas palīdzētu veidot visu viļņu līdzsvaru.
Kas kavē smadzenēm būt balansētām nepārtraukti? Lielais sešinieks:
- Ievainojumi;
- Medikamenti un alkohols;
- Nogurums;
- Emocionālais distress;
- Sāpes;
- Stress.
Šie 6 problēmu veidi rada smadzeņu aktivitātes modeli, ko grūti mainīt. Haosa teorijas ietvaros šo modeli dēvē par „haotisko pievilinātāju”. Iestrēgstot uz noteiktu smadzeņu „uzvedību” ir kā būt tam piesaistītam. Pat ja haosa teorija nav Jūsu iemīļotāko teoriju lokā, ir skaidrs, ka iestrēgšana nav laba – tā liek mums būt tur, kur mēs patiesībā nemaz negribam būt un padara grūtāku enerģiju veltīšanu kam citam – fleksibilitātei un elastīgumam. RigaBrain seanss atbrīvo mūs no nelabajiem “iestrēgšanas” modeļiem.
______
RigaBrain pieeja
RigaBrain seansa ietvaros ķermenis un smadzenes tiek skatīti kā vienota sistēma. Ja ieskatās literatūrā, ir ļoti maz izņēmumu pamata likumā, ka pārmērīga lēno viļņu aktivitāte ir saistāma ar simptomiem un neefektivitāti. Vienkāršākais veids, kā par to domāt, ir iztēloties, kā jaunais šoferis cenšas ievērot līnijas uz ceļa, cenšoties braukt lēnām, saglabājot maksimālu kontroli, lai gan patiesībā tādā veidā padara šo kontroli tikai grūtāku. Šis piemērs savā veidā tulko smadzeņu darbību, bieži patērējot lielu enerģijas daudzumu, ko tās izmanto neefektīvi.
RigaBrain metodē izmanto sensorus, kas tiek piestiprināti tajos galvas reģionos, kur notiek visu smadzeņu apgabalu starpkomunikācija, tādā veidā trenējot smadzenes un neizmantojot pārlieku lielo enerģijas patēriņu, bet palielinot to efektivitāti. Kļūstot efektīvākām, smadzenes virza enerģiju uz produktīvākajām frekvencēm, vienalga, ko jūs darītu, un simptomi / barjeras pazūd vai izmainās, kļūstot par daudz efektīvākiem smadzeņu procesiem.
Tas, kas man īpaši patīk RigaBrain pieejā, ir fakts, ka es neesmu tas, kurš „izvēlas”, kā cilvēka smadzenēm „vajadzētu” funkcionēt – tās to dara pašas, jo ir pašorganizējoša sistēma. Netiek mēģināts piešķirt jums „normālas” smadzenes; smadzenēm tiek sniegta informācija par to vajadzībām, šīs vajadzības tiek monitorētas un tādā veidā smadzenes atgūst „normālu” funkcionēšanu. RigaBrain pieejā jums netiks lūgts nekas cits, kā vien būt klātesošam, ieklausīties fona mūzikā un skatīties ekrānā. Jūsu smadzenes šajā laikā iegūs neiroloģisko atgriezenisko saiti un caur to vadīs pārmaiņu procesus. Tādā veidā jums būs sajūta, ka maz kontrolējat to, kas notiek seansa laikā, bet tai pašā laikā jūs „ļoti smagi strādāsiet”, lai sasniegtu šīs pārmaiņas.
______
Ja Jums bija saistošs šis ieraksts, Jums varētu interesēt arī citi, kuros pieminēti “smadzeņu viļņi”. Lai tos atvērtu, klikšķiniet šeit!
______
______
