Līdz šim muskuļi uzlūkoti tikai saistībā ar ķermeņa kustību mehānismu. Tomēr tiem ir nozīmīgāka loma. Aktīvā muskulatūra ir lielākais organisma dziedzeris, kas izdala mūsu veselībai ļoti svarīgas vielas. Daļa šo vielu iedarbojas lokāli, apgādājot muskuļus ar tām nepieciešamajiem apstākļiem, savukārt citas signālvielas uztver smadzeņu attiecīgie centri, aknas, tauku šūnas. Tomēr muskuļi veic savus pienākumus tikai tad, ja mēs liekam tiem darboties.
To, ka muskuļi paši sintezē vielas, pirms mazliet vairāk nekā 10 gadiem atklāja pētniece Bente Klārlunda – Pedersena no Dānijas Valsts slimnīcas iekaisumu un vielmaiņas centra. Vielu, ko muskuļi izdala, sauc par interleikīnu 6 jeb IL – 6. Muskuļu darbības laikā IL – 6 sintēzes apjomi mēdz pārsniegt miera stāvokļa apjomu pat 100 reizes. Ja cilvēks inficējas, IL – 6 reaģē, izraisot audos iekaisuma reakciju, tā signalizējot organismam „ieslēgt” atveseļošanās mehānismu.
Otra IL – 6 funkcija ir informēt organismu par tā enerģētisko stāvokli un iespējām pastāvīgi nodrošināt optimālu barības vielu piegādi. Tādēļ IL – 6 papildfunkcija ir arī vielmaiņas regulēšana un muskuļu apgāde ar enerģiju nepieciešamajos brīžos.
Bet kā šie atklājumi ietekmē tieši smadzenes? Izrādās, aktīvas muskuļu šķiedras sintezē smadzeņu neirotropo faktoru BDNF, proti, vielas, kas palīdz augt un attīstīties nerviem. BDNF ir sevišķi aktīvs hipokampā, kam ir būtiska ietekme uz atmiņu, nepietiekamā daudzumā radot, piemēram, Alcheimera slimību, depresiju vai atmiņas problēmas. 2008.gadā neirologs Ivans Izkuerdo atklāja, ka BDNF izraisa šos traucējumus, jo neļauj informācijai nogulsnēties ilglaicīgās atmiņas „glabātuvē”. Nav droši zināms, vai BDNF, ko producē muskuļi, tiešā veidā ietekmē smadzenes, citiem vārdiem, vai kustības tiešā veidā ietekmē atmiņu. Šajā ziņā zinātnieki vēl arvien ir pretrunīgās nostājās. Tomēr daļa pētījumu apstiprinājusi, ka ir pamats domāt, ka muskuļu producētais BDNF patieši ir ciešā kontaktā ar smadzeņu centriem, novēršot insulīna rezistenci un diabēta veidošanos, ja tas tiek producēts pietiekamā daudzumā.
Nierobiologs Luidži Aloe no Nacionālās Pētniecības padomes atklājis, ka pacientiem, kas sirgst ar sirds un asinsvadu slimībām, ir par 30 – 40% zemāks BDNF līmenis asinīs, kas savukārt var izraisīt demenci. Līdz ar to ir vēl viens pamats ticēt, ka šāda pat saikne ir arī starp BDNF līmeni asinīs un kognitīvo procesu traucējumiem.
Oriģinālavots: Ilustrētā zinātne, maijs 2010 (54)
______
Ja Jums bija saistošs šis ieraksts, Jums varētu interesēt arī citi, kuros pieminēti “muskuļi”. Lai tos atvērtu, klikšķiniet šeit!
______
______
