Par spīti tā milzīgajai popularitātei, kofeīns patiesībā ir visnotaļ nepareizi izprasta substance. Tas nav vienkārši dopings, uz katru cilvēku tas iedarbojas citādi, turklāt tas ietekmē pat menstruālo ciklu. Tomēr Jūs varat panākt, lai tas kalpo Jūsu labā!
„Mēs esam analizējuši visus kofeīnu saturošās vienības, sākot no kofeīna tabletītēm, kas „palīdz vienmēr būt enerģiskam” un beidzot ar kafiju. Cilvēki nekad neaizdomājas, ko patiesībā ar smadzenēm dara kafija, tēja vai enerģijas dzērieni, kas satur kofeīnu.”
Patiesībā kofeīns cilvēku „neuzlādē”
Kofeīna patiesā ietekme uz smadzenēm nav adekvāti zinātniski izskaidrota. Tomēr zinātniskajās aprindās valda vienprātība par to, kā šī viela ietekmē cilvēku.
Katru cilvēka nomoda mirkli viņa smadzenēs sadeg neironi. Degšanas brīdī tie producē adenozīnu kā blakusproduktu; adenozīns nav jāuztver kā atkritumi degšanas procesā. Cilvēka NS ar receptoru palīdzību aktīvi novēro adenozīna līmeni. Parasti, kad adenozīns ir krities līdz noteiktam līmenim, ķermenis kļūs atslābis, tā mudinot cilvēku uz miegu. Pastāv vairāki adenozīna receptori, bet kofeīns ietekmē tikai vienu, kas tiek dēvēts par A1.
Kofeīns ir viela, kas ir klātesoša visu augu ķīmiskajā sastāvā, un tas ir neiztrūkstošs arī cilvēka organismā. 100 mg šīs vielas ir līdzvērtīga apmēram 200 g stipras kafijas, un tā kalpo kā ļoti spēcīgs adenozīna aizvietotājs. Principā var teikt, ka kofeīns „apmāna” adenozīna receptorus, jo tas tiek uztverts kā reāls adenozīns. Turpinājumā kofeīns visnotaļ efektīvi sasaista šos receptorus, tomēr tie netiek aktivizēti, bet nobloķēti, tādēļ smadzeņu dabiskie stimulanti, piemēram, dopamīns un glutamīns, iedarbojas uz smadzenēm daudz brīvāk. Pētnieks Brauns, grāmatas par kofeīnu autors, kofeīna ietekmi saskata šādā līdzībā: „Tas ir kā palikt koka kluci zem smadzeņu primārā bremžu pedāļa.” Tā ir piemērota metafora, jo kofeīns patiešām nepiedod „gāzi” smadzenēm, tas tikai un vienīgi paslēpj to „bremzes”. Ir arī citas vielas, kam uz smadzenēm ir līdzīga ietekme, tomēr kofeīns ir viens no spēcīgākajiem ietekmētājiem. Brauns raksta: „Jūs varat atgūt enerģiju tikai dabiskā ceļā – ar miega palīdzību. Tas ir ceļš, kurā netiek traucēta transmiteru darbība.” Citiem vārdiem, mācīšanās vai darbs naktīs cilvēku var novest tikai viņa veselībai sliktākā stāvoklī. Šī ietekme, protams, ir atkarīga no nomodā pavadītā laika, indivīda personiskajām iezīmēm, kas atkarīgas no ģenētikas un dažādiem psiholoģiskiem faktoriem.
Kofeīns ceļ cilvēka darba ātrumu, bet ne koncentrēšanos un prasmes
J.S.Baham kafija bija ļoti iemīļots dzēriens. Tāpat to bija iecienījuši Voltērs, Balzaks un daudz citi dižie prāti. Galvenā vienprātība par kofeīna ietekmi uz darba tempu ir tāda, ka tas var paātrināt darba rezultātu, bet tikai noteiktos darba veidos. Nogurušiem cilvēkiem, kam darbā nav nepieciešama nozīmīga prāta iesaiste, kofeīns var palielināt strādāšanas efektivitāti. Tas var uzlabot arī deklaratīvo atmiņu. No otras puses, kāda pētījuma dalībnieki precīzi parādīja, ka darba efektivitāte uzlabojas tikai tiem cilvēkiem, kas vēlas šo darbu veikt un kas paši tajā ir ieinteresēti. Turklāt cilvēki, patērējot kofeīnu ikdienā, var viegli no tā kļūt atkarīgi.
Tātad domājot par kofeīna ietekme uz cilvēka darba ražīgumu, jādomā par ātruma, nevis par kvalitātes jēdzienu. Vai otrs variants – pieņemt, ka kofeīna ietekme uz smadzenēm vēl arvien ir mazattīstīta sfēra zinātnē. Pētnieki ir tikai pusceļā uz pilnu šī fenomena izpratni.
Efektivitāte un galvassāpes
Kādēļ tik daudzi pacienti, kas atgūstas pēc nopietnām operācijām, jūt galvassāpes? Tādēl, ka vairumā gadījumu viņi nav raduši tik ilgu laiku pavadīt bez kofeīna lietošanas. Labās ziņas? Ja viņi nogaida dažas dienas, viņi var sākt taupīt kafijas patēriņa reizes tikai brīžiem, kad tā patiešām ir nepieciešama.
Kofeīna iedarbība katram indivīdam ir atšķirīga. Vidēji kafijas tasītes daudzums darbojas 5 – 6 h. Sievietes organismam pēc dzemdībām ir nepieciešams vidēji 2 reizes ilgāks laiks, lai apstrādātu kofeīnu. Smēķētāju turpretim apstrādā kofeīnu 2 reizes ātrāk, nekā kontroles grupas indivīdi, tādēļ viņi mēdz lietot kafiju daudz biežāk un jūtas aizkaitināti, ja to ilgstošākā laika periodā nepatērē.
Tikko cilvēks sāk regulāri lietot kofeīnu, viņa ķermenis un prāts sāk to pieņemt. Ar laiku pieņemšana pārveidojas par atkarību. Kā tieši tas notiek, zinātniekiem vēl nav pilnīgi skaidrs. Viens pieņēmums – līdzīgi, kā ar narkotiku atkarību, smadzenes cenšas atgūt normālu funkcionēšanu, lai gan tām „uzbrūk” kofeīns, pārveidojot adenozīna receptorus. Regulāra kofeīna lietošana līdz ar seratonīna, garastāvokļa „uzlabotāja”, daudzumu, samazina arī neirotrofīna, hormona, kas līdzīgs adrenalīnam, receptoru skaitu. Dažos pētījumos uzrādās arī izmaiņas adenozīna receptoros, kad kofeīna lietošana kļūst par regulāru ieradumu.
Visticamāk, ka kofeīns nav tieši atbildīgs par minētajām pārmaiņām. Atturot smadzenes no to normālajiem „Es esmu noguris!” sensoriem, kofeīns varētu būt cēlonis smadzenēs ar uzbudinājumu saistītām pārmaiņām. 1995.gadā veiktā pētījumā noskaidrots, ka cilvēki pierod pie ikdienas kafijas tases apmēram 7 – 12 dienu laikā. Un šis pieradums ir visnotaļ spēcīgs. Dalībnieki, kas eksperimentālā kārtā lietoja 9 kafijas tasītes dienā, pēc apmēram 18 dienām to ietekmi uz organismu vairs krasi neizjuta. Toties kad viņi pārstāja to darīt, ietekme bija jūtama.
Kofeīna iztrūkums tiek izjusts 12 – 24 h pēc pēdējās tā lietošanas reizes. Iztrūkuma izjušanas iemesli ir līdzīgi, kā atkarībai – smadzenes pierod pie kofeīna un strādā noteiktā veidā, kad cilvēks regulāri uzņem šo vielu. Kad tā netiek uzņemta, smadzenēm pēkšņi jādarbojas pilnīgi atšķirīgos apstākļos, kad izraisa stresu un ķermenisku uzbudinājumu – adenozīna receptori taču ir pārmodelējušies, pielāgojoties kofeīna režīmam.
Mainot ieradumus un mācoties ierobežot kofeīna patēriņu
Cilvēka darba temps ir maz atkarīgs no kofeīna patērēšanas daudzuma – ja 4 tasīšu vietā, kas ir Jūsu regulārā „deva”, izdzersiet, piemēram, 10 tasītes kafijas, tad diez vai Jūsu darba temps būtiski uzlabosies – visticamāk, Jūs jutīsieties vēl nogurušāks nekā tad, ja vispār nebūtu kafiju lietojis.
Pētnieks Džeisons Ficpatriks ir atteicies no kofeīna patēriņa ikdienā. Tā kā viņš analizē pats savas galvassāpes un diskomfortu, viņš iesaka kontrolēt arī kafijas patēriņu, samazinot visu kofeīnu saturošo dzērienu lietošanu, šokolādes patēriņu u.c. Tiklīdz cilvēks sāk sekot līdzi patērētā kofeīna daudzumam, to samazinot un enerģiju atgūstot, piemēram, ar regulārām fiziskām aktivitātēm, tam būs daudz nozīmīgāks efekts uz cilvēka ikdienas enerģijas pieaugumu.
Pētnieks Brauns, grāmatas par kofeīnu autors, uzskata līdzīgi, tomēr viņš lieto kafiju. E – pasta vēstulē viņš to skaidro šādi: „Praktiski tas nozīmē, ka ja zināt, ka tuvākajā laikā Jums kofeīns būs nepieciešams, labākais veids, kā panākt tā maksimālu efektivitāti, ir pāris dienas nelietot neko, kas to satur. Tā ir arī mana jaunā metode. Regulāri kafiju es vairs nelietoju.
Man garšo kafija, bet man jau ir pāri 30 gadiem, un tā vairs nesniedz vēlamo efektu. Viena problēma ir tāda, ka adenozīna receptori atrodas visā ķermenī, pat muskuļos! Personīgi mani kafija padarīja stīvu un vāju, turklāt es dzēru tik daudz šī dzēriena, ka pat pēc neilgas pauzes jau atkal jutos aizkaitināts, jo mans organsisms nebija saņēmis „devu”!
Tā nu apmēram pirms gada es lēnām sāku samazināt savu kafijas patēriņu. No rīta dzeru pa pusei „melno” piparmētru tēju. Kofeīna daudzums melnajā tējā ir ļoti minimāls. Ne tikai ķermeniski jūtos labāk, arī manas smadzenes ir attīrījušās no kofeīna, tāpēc arī emocionāli esmu brīvāks… nē, pielaidīgāks un iecietīgāks!
Nu jā, tā ir teorija. Dažreiz jau es sev ļauju iedzert tasīti espresso vienkārši tādēļ, ka tas garšo sasodīti labi!”
______
Ja Jums bija saistošs šis ieraksts, Jums varētu interesēt arī citi, kuros pieminēts “kofeīns”. Lai tos atvērtu, klikšķiniet šeit!
______
______
Nezinu gan, kas ir pa pusei melnā piparmētru tēja, bet parasti taču piparmētras, kā zāļu tēju, lieto nomierinošos nolūkos. Vai sanāk, ka no rīta nomierinošas tējas dzeršana var vairot koncentrēšanās spējas, vai arī esmu ko pamatīgi saputrojis?
Melnās tējas un piparmētru sajaukums.
Vikipēdija raksta:
“No visiem dzērieniem visvairāk kofeīna ir melnajā tējā”.
Kā tad tā – kuram tad taisnība?!
skatoties kādā koncentrācijā to lieto