Cilvēki, kam nerūp ne citi, ne apkārtējā vide, ne tas, ko par viņiem domā, bieži rada tieksmi uz antisociālu uzvedību. Tomēr tāda izturēšanās reizēm nav kaprīze, bet gan psiholoģiskas dabas patoloģija. Tās izprašana var palīdzēt novērst noziegumus un uzlabot indivīda ētisko uzvedību.
Apmēram vienam no 100 cilvēkiem ir tendence uz psihopātiju. Ir grūti uzturēt komunikāciju ar šādu indivīdu. Ārēji fiziski veseli, bieži – arī intelektuāli apdāvināti, psihopāti (vai cilvēki ar tendenci uz psihopātiju) var melot bez sirdsapziņas pārmetumiem, krāpties, zagt, būt vardarbīgi un viņiem nerūp, ja citi cieš viņu uzvedības dēļ. Pat, ja tiek notverti, viņi reti izrāda nožēlu par padarīto. Arī soda sankcijas neatstāj nozīmīgu efektu uz šāda cilvēka personību.
Garīgās veselības jomas profesionāļi bieži uztver psihopātisku uzvedību kā garīgu traucējumu, bet arvien populārāka kļūst versija par to, ka tā ir personības iezīme – empātijas deficīts. Psihopāti ir “imūni” prêt citu cilvēku emocijām.
Evolucionārās teorijas pārstāvji skaidro, ka cilvēkiem kopš senseniem laikiem ir bijusi vēlme pēc sava īpašuma aizstāvēšanas. Daudzo karu laikā nebija nozīmes, kā to paveikt. Svarīgs bija vien mērķis. Psihopāti ir kā šo aspektu atspulgs mūsdienās, ļaujot sabiedrībai būt līdzsvarā – gan izteikti dāsniem un pretimnākošiem cilvēkiem, gan arī tādiem, kam ir tendence uz psihopātiju.
Psihopātijas pazīmes
Psihopāti ir ļoti impulsīvi un nepastāvīgi – ne attiecībās, ne karjerā, ne citās jomās. Attiecībās ļoti virspusēji. Ekstraverti, pļāpīgi, bet egocentriski. Darāmais viņiem ātri kļūst garlaicīgs; pat tāds, kas sākumā šķietami aizrāvis. Psihopāti dzīvo „ātri” un dara visu, lai izbēgtu no sekām. Krāpšanās, mahinācijas, viltības, intrigas – tās bieži ir psihopāta ikdiena, bieži tam ir ļaunprātīgi, savtīgi nolūki. Pat līdz antisociālai uzvedībai. Raksturīgs arī vainas izjūtas, empātijas un nožēlas trūkums, vāja uzvedības kontrole, bezkaunība.
Jāatceras, ka psihopātiem nereti ir bijusi smaga bērnība. Ne vienmēr šīs raksturiezīmju izpausmes ir skaidrs psihopātijas „zīmogs”. Par to, vai tas tā ir, var spriest tikai speciālists.
Fragments no grāmatas: People Will Talk: The Surprising Science of Reputation,
Autors: John Whitfield (Wiley, 2011).
