Personība – jauna pieeja

iesaki draugiem

Helēnas Fišeres izpētes darbs par smadzeņu sistēmām, kas virza un veido cilvēka personību, pievilcību un mīlestību, ir guvusi atzinību jau vairākos akadēmiskajos žurnālos, TED konferencēs un iepazīšanās portālā Match.com. Šobrīd tā ienāk arī organizāciju un biznesa vidē.

Teorijas ietvaros Fišere izveidojusi arī aptauju, ar kuras palīdzību iespējams padziļināti pētīt ne vien pāru attiecības, bet arī attiecības ģimenē, starp draugiem, kolēģiem, klientiem. Pētniecība notiek neirobioloģiskā līmenī, un teoriju pārbaudei pētnieku komanda izmanto FMRI (funkcionālo magnētisko rezonansi), lai noteiktu smadzeņu aktivitāti.

Mūsu personības veidojas no divām daļām: kultūras (tas, kas mums iemācīts, kam ticam, normas, kā lietas jādara, lietas, ko drīkst sacīt un ko – nē) un temperamenta (bioloģiskā iedzimtība, gēni, hormoni un neirotransmiteri). Fišere pēta temperamenta daļu – piemēram, kāpēc mēs iemīlamies noteiktos cilvēkos – šajos un ne citos? – mēģinot rast neirobioloģijā pamatotu atbildi.

Ar personības iezīmēm ir saistīti četri hormoni – dopamīns/ norepinefrīns, serotonīns, testosterons un estrogēns/ oksitocīns.

Cilvēki, kam ir aktivizēta dopamīna sistēma, nozīmīgi biežāk ir ziņkārīgi, radoši, spontāni, enerģiski un mentāli elastīgi. Šie cilvēki uzņemas risku un nebaidās no jaunas pieredzes.

Cilvēki, kam ir aktivizēta seratonīna sistēma (un arī tie, kuri lieto seratonīna antidepresantus), nozīmīgi biežāk ir komunikabli, vēlas piederēt noteiktām grupām. Viņi atbalsta tradicionālas vērtības, komformismu, un vēlme iedziļināties, pētīt ir mazāka.

Cilvēki ar aktivizētu testosteronu (nereti tiek dēvēts par vīrišķo hormonu) ir loģiski, tieši, prot pieņemt lēmumus, skeptiski un vērtējoši. Viņiem padodas tehniskās zinātnes – inženierija, informācijas tehnoloģijas, mehānika, matemātika un mūzika. Labi attīstīta vizuālā un telpiskā uztvere.

Visbeidzot, estrogēns (saukts arī par sievišķo hormonu) nosaka tādas iezīmes kā intuīciju, labas iztēles spējas, uzticēšanos, empātiju. Šie cilvēki domā kontekstos, asociācijās, ilgtermiņā. Viņi ir jutīgi pret citu jūtām (jo estrogēns aktivizē spoguļneironus), tipiski ar labi attīstītām verbālajām un sociālajām prasmēm.

face-657291_640

Šīs sistēmas parāda dominantās personības iezīmes, taču tās, protams, var būt arī kombinētas.

Kā to izmantot praktiski?

Piemēram, zinot, kurš tips ir jūsu kolēģis, jūs varat pielāgot savu informācijas pasniegšanas veidu tā, lai šis cilvēks to uztvertu veiksmīgāk. Tas pats attiecināms uz ķermeņa valodu. Protams, ilgtermiņā tas ir apgrūtinoši, jo nepārtraukti jākāpj ārā no savas komforta zonas. Ilgtermiņa piemērs – laulības ar vīrieti, kas vēlas, lai sieviete ir jauka un maiga, taču viņas patiesā daba ir autoritatīva un strauja. Taču, īstermiņā, piemēram, veidojot attiecības ar klientu vizītes laikā, ir iespējams savu rīcību modulēt tā, lai konkrētajam klientam pēc iespējas veiksmīgāk nodotu vēstījumu.

Kāpēc mums jāveido vide ap sevi, kas sastāv no dažādiem cilvēku tipiem? Iedomāsimies grupu senās Afrikas iedzīvotāju, kas mežā atrod nepazīstamas sēnes. Ja grupiņa sastāvētu tikai no aktivizētas dopamīna sistēmas cilvēkiem, viņi droši vien ātri noindētos, jo vēlētos izmēģināt risku. Mums ir vajadzīgi seratonīna sistēmas cilvēki, kas saka – tā nevajadzētu darīt, mums tā nav pieņemts. Testosterona pārstāvis noteikti teiktu: “Eksperimentēsim! Iebarosim vienu sēni sunim un paskatīsimies, kas notiks.” Un mums vajadzētu estrogēna pārstāvi, kas sacītu – parunāsim par to, izrunāsim, ko zinām par sēnēm. Tāpat arī organizācijās ir vajadzīgi dažādi prāti.

Avots: hbr.org

Use Facebook to Comment on this Post



Atstāj atbildi

You must be logged in to post a comment.