Atceramies sīkumus, aizmirstam lielās lietas. Kāpēc tā?

iesaki draugiem

Freids uz šo jautājumu bija atbildējis tā – mēs atceramies to, kas mums ir svarīgs un esam tendēti aizmirst to, kas patiesībā mums nemaz nav tik nozīmīgs.

Un šajā atbildē ir daudz patiesības.

calendar-3073971_640

Cilvēka psihes organizācija strādā tā, lai izmantotu maksimāli maz resursu, taču fokusējoties uz “es” individuālajām vajadzībām. Reizēs, kad aizmirstam tās lielās un svarīgās lietas, ir vērts paanlizēt to svaru – vai tiešām šī lieta bija svarīga tieši man – personīgi? Vai drīzāk tā ir svarīga kādam citam cilvēkam, darbam, sabiedrībai? Un bieži vien atbilde ir tāda, ka cilvēkam personīgi aizmirstā lieta nemaz nav tik būtiska, toties mazie „sīkumi” – tos atceramies, jo tajos slēpjas personīgi motīvi. Un psihei tie ir svarīgāki, jo cilvēka psihes centrā ir pats cilvēks ar viņa vajadzībām. Piemēram, aizmirsts mobilais telefons – ir tik daudz citu kanālu, kā mūsdienās sasniegt vienam otru, ka psihe vienkārši „atļaujas” telefonu kādu dienu aizmirst mājās.

Ja nu aizmiršanas epizodes liekas pārāk biežas, varam to kompensēt, rakstot piezīmes vai nodrošinoties ar dažādām atcerēšanās stratēģijām un to apguvi. Piemēram, gatavojoties ceļojumam, noteikti izveidojam sarakstu ar līdzi ņemamajām lietām – tā sakot, „ dubults neplīst”.

Use Facebook to Comment on this Post



Atstāj atbildi

You must be logged in to post a comment.