Kā pēc sejas izteiksmēm saprotam emocijas?

trešdien, 20. jūnijs, 2018. gads

Pētnieki uzskata, ka šie atklājumi palīdzēt saprast emociju atpazīšanas traucējumus smadzenēs.

Vai personības iezīmes nosaka Tavu karjeru?

otrdien, 12. jūnijs, 2018. gads

Pētījumos atklāts, ka, ļoti iespējams – personībai ir cieša saistība ar karjeras ceļu, kuru cilvēks izvēlas, turklāt personība nosaka, vai Tu esi apmierināts ar savu darbu.

Kad smadzenes piedzīvo garīgu pieredzi

piektdien, 8. jūnijs, 2018. gads

Jēlas zinātnieki atklājuši iespējamo garīgas pieredzes neirobioloģisko “atrašanās vietu”.

Smadzenes lidojuma laikā

otrdien, 29. maijs, 2018. gads

Pamēģiniet! Lidojumi var novājināt, ja nestiprinat savas smadzenes. Palīdziet tām būt spēka pilnām.

Kā strādā motivācija? Neirālie mehānismi

piektdien, 25. maijs, 2018. gads

No lēmuma atlikt celšanos no rītiem par vēl 10 minūtēm līdz kāpšanai ārā no gultas, no lēmuma izslēgt TV līdz iešanai gulēt – katram no šiem lēmumiem mums parasti nepieciešama maza piespiešanās. Kas šajos brīžos notiek smadzenēs?

Kā miegs palīdz mums risināt problēmas?

piektdien, 18. maijs, 2018. gads

Miegs ir ļoti svarīgs radošās domāšanas attīstībai,taču – kā tieši tas palīdz un kāda ir katras miega fāzes (REM un non-REM) nozīme? Šie jautājumi arvien ir neskaidri. Pētnieku komanda izvirzījusi kādu interesantu teoriju.

Bērni ir tikpat labā fiziskā formā kā sportisti

ceturtdien, 10. maijs, 2018. gads

Vai kādreiz esat prātojuši, kā mazie rakari var visu dienu skriet, lēkt, dauzīties apkārt un nemaz nenogurt?

Zinātkāre ir atslēga ceļā uz panākumiem matemātikā un lasīšanā

ceturtdien, 3. maijs, 2018. gads

Zinātkāri pētnieki apraksta kā prieku par jauniem atklājumiem un motivāciju meklēt atbildes uz nezināmo.

Kas es esmu? Kā šūnas “saprot” savu identitāti

svētdien, 29. aprīlis, 2018. gads

Vai pastāv veids, kā uzbūvēt sirdi vai smadzenes?

Atceramies sīkumus, aizmirstam lielās lietas. Kāpēc tā?

trešdien, 18. aprīlis, 2018. gads

Cilvēka psihes centrā ir pats cilvēks ar viņa vajadzībām.

Pozitīvais NeurOptimal® metodes izmantošanas rezultāts trauksmes un depresijas gadījumos

ceturtdien, 5. aprīlis, 2018. gads

NAS, kas ir arī RigaBrain pamatā, ir vērts pamēģināt. Šī metode palīdz atkal priecāties par dzīvi.

Mūzikas terapija palīdz cilvēkiem ar Pārkinsona slimību gūt spēkus

ceturtdien, 29. marts, 2018. gads

Dalībnieku ģimenes locekļi novērojuši, ka pēc šīm nodarbībām slimības pacientiem ir mazāk stresa, viņi ir labākā garastāvoklī, mazinās depresijas simptomi.

Apjomīgā pētījumā pierādīts, kas ir lielākais plānprātības riska faktors

ceturtdien, 22. marts, 2018. gads

64.9% plānprātības pacientu, kas saistīta tieši ar alkohola lietošanu, ir vīrieši.

Uzvedība skolā saistīta ar sasniegumiem vēlāk dzīvē

ceturtdien, 15. marts, 2018. gads

Ja esi atbildīgs, apzinīgs skolēns un students, un tev ir labas lasīšanas un rakstītprasmes – labas ziņas!

Zems magnija līmenis neitralizē D vitamīnu

ceturtdien, 8. marts, 2018. gads

Ja vēlaties parūpēties par D vitamīna līmeni organismā, neaizmirstiet par magniju!

Kādi ir ieguvumi, izmantojot neiroloģiskās atgriezeniskās saites metodes?

ceturtdien, 1. marts, 2018. gads

Būtībā treniņi ir kā smadzeņu fitness, kas palīdz uzturēt smadzenes formā.

Kā Laima slimība ietekmē smadzenes?

piektdien, 23. februāris, 2018. gads

Neiroloģiskās problēmas, kas rodas Laima slimības pacientiem, mēdz būt daudz biežāk sastopamas, kā sākotnēji varētu domāt. Vairums cilvēku, kam ir Laima slimība, norāda uz koncentrēšanās problēmām, depresijas iezīmēm, ilgtermiņa atmiņas traucējumiem.

Vai ātrā ēdināšana padara organismu agresīvāku?

trešdien, 24. janvāris, 2018. gads

Secinājums ir īss – mūsu ēšanas paradumi ietekmē mūsu imūnsistēmas uzvedību.

Cilvēki, kas diennaktī guļ mazāk par 8 stundām, biežāk cieš no depresijas

otrdien, 16. janvāris, 2018. gads

Visbiežāk mēs vakaru pavadām, skatoties televīziju vai “ieurbjoties” savos telefonos. Šie ir ieradumi, kurus var mainīt par labu mūsu veselībai.

40 iespaidīgi fakti par cilvēka ķermeni

pirmdien, 8. janvāris, 2018. gads

Skelets atjaunojas ik pēc apmēram 10 gadiem. Šis un citi fakti – izlasi!

Kas ir mentālā veselība?

trešdien, 3. janvāris, 2018. gads

Mentālā veselība iekļauj emocionālos, psiholoģiskos un sociālās labklājības faktorus. Tā ietekmē mūsu domāšanu, emocijas un uzvedību.

Dziesmas strutkūra var būt saistīta ar tās popularitāti

trešdien, 27. decembris, 2017. gads

Pētījumā tika analizētas 545 dziesmu struktūras, kas ieņēma Billboard TOPa vadošās pozīcijas laika posmā no 1958. līdz 1991. gadam.

Kā mākslīgais intelekts ietekmēs mūsu dzīves?

ceturtdien, 21. decembris, 2017. gads

Nākotnē vissvarīgākā prasme būt spēja nepārtraukti mācīties. Prasmes, kas nepieciešamas, lai cilvēks būtu veiksmīgs, būs plūstošas un mainīgas, un svarīgākais būs zināt, kur un kā atrast informāciju.

Mūzika darba vietā – vai jums tā palīdz?

ceturtdien, 14. decembris, 2017. gads

Analītiķu birojos cilvēki nereti kļūst dusmīgi, ja kāds pārtrauc darba klusumu ar mūziku. Dizaineri un radošo profesiju pārstāvji dusmojas, ja kāds mūziku viņu birojos izslēdz. Vai mūzikas klausīšanās tiešām padara cilvēkus produktīvākus?

Tuvojoties svētkiem – par dāvināšanas psiholoģisko pusi

piektdien, 8. decembris, 2017. gads

Vairākkārtīgi ir pierādīts arī tas, ka cilvēki, kas mācās un spēj būt pateicīgi, apzināti un regulāri attīstot sevī šo izjūtu (piemēram, rakstot pateicības dienasgrāmatu vai sarakstus), ir laimīgāki un optimistiskāki, saskaroties ar dažādiem notikumiem savā dzīvē un apkārtējā vidē.

Dienā izšķērdē trīs darba stundas

ceturtdien, 30. novembris, 2017. gads

Gudras komunikācijas trūkums, pārpratumi, izvairīšanās no darba un kavēšana – šie ir visbiežāk sastopamie iemesli, kāpēc darbinieks dienā izšķērdē vidēji […]

Alkohola lietošana un saistība ar smadzeņu attīstību

ceturtdien, 23. novembris, 2017. gads

Alkohola lietošana pusaudža gados ir problēma, kas skar vairumu valstu. Lielbritānijā veiktas statistikas apkopojuma rezultātā noteikts, ka 20% jauniešu vecumā no 12 līdz 20 gadiem lietojuši alkoholu pēdējo 30 dienu laikā, un 13% iedzēruši nelielās devās.

Fiziskās aktivitātes grupās ir efektīvākas par treniņiem vienatnē

otrdien, 14. novembris, 2017. gads

Pētniece Jorka iesaka regulārus grupu treniņus kā nozīmīgu palīginstrumentu izdegšanas sindroma un trauksmes mazināšanā.

Jauna apziņas teorija: prāts eksistē kā ar smadzenēm savienots informācijas lauks

otrdien, 31. oktobris, 2017. gads

Dažādas smadzeņu daļas ir atbildīgas par dažādām funkcijām – piemēram, krāsas, skaņas un citu raksturlielumu uztveri. Taču līdz šim neizzinātā veidā visas šīs funkcijas kopā rada vienotas uztveres un pieredzes lauku, ko saucam par apziņu. Tādēļ rodas loģisks pieņēmums, ka prāts ir kas vairāk par neironu savienojumiem.

8 veidi, kā panākt augstāku dopamīna līmeni smadzenēs

trešdien, 25. oktobris, 2017. gads

Veselīgs miegs, pareizs uzturs, aktīvs un vērtīgiem uztura bagātinātājiem uzturēts ķermenis. Tas nav tik sarežģīti! Ķerieties pie darba!

Vēlies uzlabot motivāciju? Parūpējies par savu dopamīna līmeni!

ceturtdien, 19. oktobris, 2017. gads

Ja kāda darbība, ko veicam, smadzenēs stimulē dopamīna paaugstināšanos, mēs vēlamies šo darbību veikt atkal.

Kas ir saspringuma galvassāpes?

trešdien, 4. oktobris, 2017. gads

Saspringuma galvassāpes ir dulluma, spriedzes, spediena sajūta galvas priekšējā daļā un reizēm – pakauša un kakla daļā. Daži cilvēki tās raksturo kā savilkta skalpa sajūtu. Tās bieži sastopamas pieaugušo vidū.

Kas notiek ar mūsu smadzenēm, kad apgūstam jaunu prasmi?

pirmdien, 25. septembris, 2017. gads

Jaunas prasmes apgūšana ir unikāla pieredze. Patiešām. Tiklīdz apgūstam ko jaunu, smadzenes ir mainījušās, un tās vairs nekad nebūs tādas pašas kā iepriekš.

Stress un 5 veidi, kā no tā atbrīvoties

pirmdien, 18. septembris, 2017. gads

No stresa atbrīvoties palīdz arī RigaBrain smadzeņu līdzsvarošanas treniņi!

Migrēnas dēļ zaudē darbspējīgus cilvēkus

pirmdien, 11. septembris, 2017. gads

Visilgākais laiks no brīža, kad parādījās migrēnas simptomi, līdz pirmajam ārsta apmeklējumam Latvijā ir vidēji 81,8 mēneši, tas ir vairāk nekā seši gadi.

Vai esi skaistuma miega piekritējs? Lūk, kas par to atbild!

otrdien, 5. septembris, 2017. gads

Pētnieki atrod jaunas šūnas, kas atbild par mūsu miega stāvokli!

Skolas laika draudzība ir viens no iemesliem labam mentālās veselības stāvoklim turpmākajā dzīvē

otrdien, 29. augusts, 2017. gads

Pusaudža gadi ir sociālo izaicinājumu laiks. Attiecības ar vienaudžiem šai laikā ir ļoti svarīgas, taču zinātnieki uzdod jautājumu – vai tās ietekmē arī turpmāko dzīvi?

Laimes izjūta var ietekmēt fizisko veselību

otrdien, 1. augusts, 2017. gads

Subjektīvās laimes izjūta, piemēram, apmierinātība ar dzīvi un piepildījuma izjūta, var ietekmēt fizisko veselību!

Personība – jauna pieeja

trešdien, 19. jūlijs, 2017. gads

Ar personības iezīmēm ir saistīti četri hormoni – dopamīns/ norepinefrīns, serotonīns, testosterons un estrogēns/ oksitocīns.

Kas notiek ar smadzenēm, saslimstot ar garīgām kaitēm vai kļūstot atkarīgam no noteiktām vielām?

otrdien, 4. jūlijs, 2017. gads

Depresija, trauksme, šizofrēnija, PTTS – gandrīz katrs ceturtais cilvēks cieš vai dzīvē ir piedzīvojis kādu no šiem traucējumiem. To ārstēšanā esam pieredzējuši patiesi nozīmīgu progresu, un vairumā gadījumu cilvēkiem izdodas vismaz atvieglot savu stāvokli.

Iemesli, kādēļ zaudējam ožu

trešdien, 24. maijs, 2017. gads

Pētījumos atklāts, ka šie iemesli bieži vien tiek saistīti ar līdzīga veida simptomoloģiju kā Alcheimera un Parkinsona slimībām.

Kas ir neirodeģeneratīvās saslimšanas?

ceturtdien, 20. aprīlis, 2017. gads

Neirodeģeneratīva saslimšana ir neironu automātiska pašiznīcināšanās, kad tie bieži vien nezināmu iemeslu dēļ atsakās funkcionēt un iet bojā. Vispazīstamākā neirodeģeneratīvās saslimšanas forma ir Alcheimera slimība, tai seko Parkinsona slimība, kas attiecīgi skar 5 un 1 miljonu amerikāņu (saskaņā ar NeuroDiscovery datiem).

Kādēļ mums jāliek smadzenēm reaģēt neierastos veidos?

trešdien, 5. aprīlis, 2017. gads

Dažkārt veselas ģimenes ir pakļautas disfunkcionālai uzvedībai. Paaudzēs atkārtojas kāds neatrisināts “pavediens”, kas ietekmē vecvecāku, vecāku un bērnu dzīves, reizēm viņiem to pat neapzinoties. Kā no tā atbrīvoties? Liekot smadzenēm apzināties, ko tās dara.

Kā mēs mācāmies un atceramies?

piektdien, 24. marts, 2017. gads

Apgūstot kaut ko noteiktu, mēs stiprinām arī citus smadzeņu apvidus.

Miega apnoja – kā tā rodas?

piektdien, 17. marts, 2017. gads

Vai NeurOptimal un, tostarp, RigaBrain metodes var palīdzēt šādos gadījumos? Iespējams, līdzsvarojot CNS funkcijas, tiek panākta arī uzlabota komunikācija starp sistēmām, kas atbild par apnojas ierosināšanu. Pilnīgu garantiju, kas tas tā notiks tieši jūsu gadījumā, mēs nevarat dot, taču katrā ziņā ir vērts pamēģināt!

Kā smadzenes “sazinās” ar pasauli? Jeb kāpēc uztvere ir aktīvs process

otrdien, 28. februāris, 2017. gads

Ķīmiskās reakcijas regulē smadzeņu automātisko nervu sistēmu – mēs elpojam, sirds sitas vinmērīgi un pārējie autonomie proecesi strādā pareizi, kad ķīmiskās reakcijas smadzenēs noris optimāli un līdzsvaroti.

Kā smadzenes attīstās?

otrdien, 21. februāris, 2017. gads

Attīstība bērnībā ir dinamiska smadzeņu “sadarbība” ar pasauli. “Kritisko” periodu laikā, kad maņu, emociju un valodu centri cenšas veidot sinapses, tiem obligāti jāsaņem stimuli no apkārtējās vides.

Nedaudz par gēniem

pirmdien, 13. februāris, 2017. gads

Neironu aktivitāte ir ļoti plaša. Tā savieno smadzeņu puslodes dažādos līmeņos. Aksoni, baltā viela efektīvi pārvadā signālus no viena smadzeņu apvidus uz citu. Taču cilvēka ķermenī ir ne tikai šis fenomens. Ir arī gēni.

Vai spējam neapzināti aizmirst pieredzēto?

trešdien, 25. janvāris, 2017. gads

Atmiņu saglabāšanas process ir ļoti komplicēts. Tajā iesaistītas gandrīz visas smadzeņu struktūras. Mums piemīt ne tikai īstermiņa un ilgtermiņa atmiņa, ko apzināmies, bet arī tāda, ko neapzināmies – kā braukt ar riteni, kā staigāt u.tml. – atmiņa, ko dēvējam par prasmēm un ko spējam izdarīt automātiski.

Kā hipokamps ietekmē mūsu nākotnes domāšanu?

otrdien, 10. janvāris, 2017. gads

Pētnieki no Bostonas Medicīnas Universitātes izpētījuši, ka hipokampam ir liela nozīme attiecībā uz vīzijām, kurās cilvēks iztēlojas savu nākotni.