Fiziskās aktivitātes grupās ir efektīvākas par treniņiem vienatnē

otrdien, 14. novembris, 2017. gads

Pētniece Jorka iesaka regulārus grupu treniņus kā nozīmīgu palīginstrumentu izdegšanas sindroma un trauksmes mazināšanā.

Jauna apziņas teorija: prāts eksistē kā ar smadzenēm savienots informācijas lauks

otrdien, 31. oktobris, 2017. gads

Dažādas smadzeņu daļas ir atbildīgas par dažādām funkcijām – piemēram, krāsas, skaņas un citu raksturlielumu uztveri. Taču līdz šim neizzinātā veidā visas šīs funkcijas kopā rada vienotas uztveres un pieredzes lauku, ko saucam par apziņu. Tādēļ rodas loģisks pieņēmums, ka prāts ir kas vairāk par neironu savienojumiem.

8 veidi, kā panākt augstāku dopamīna līmeni smadzenēs

trešdien, 25. oktobris, 2017. gads

Veselīgs miegs, pareizs uzturs, aktīvs un vērtīgiem uztura bagātinātājiem uzturēts ķermenis. Tas nav tik sarežģīti! Ķerieties pie darba!

Vēlies uzlabot motivāciju? Parūpējies par savu dopamīna līmeni!

ceturtdien, 19. oktobris, 2017. gads

Ja kāda darbība, ko veicam, smadzenēs stimulē dopamīna paaugstināšanos, mēs vēlamies šo darbību veikt atkal.

Kas ir saspringuma galvassāpes?

trešdien, 4. oktobris, 2017. gads

Saspringuma galvassāpes ir dulluma, spriedzes, spediena sajūta galvas priekšējā daļā un reizēm – pakauša un kakla daļā. Daži cilvēki tās raksturo kā savilkta skalpa sajūtu. Tās bieži sastopamas pieaugušo vidū.

Kas notiek ar mūsu smadzenēm, kad apgūstam jaunu prasmi?

pirmdien, 25. septembris, 2017. gads

Jaunas prasmes apgūšana ir unikāla pieredze. Patiešām. Tiklīdz apgūstam ko jaunu, smadzenes ir mainījušās, un tās vairs nekad nebūs tādas pašas kā iepriekš.

Stress un 5 veidi, kā no tā atbrīvoties

pirmdien, 18. septembris, 2017. gads

No stresa atbrīvoties palīdz arī RigaBrain smadzeņu līdzsvarošanas treniņi!

Migrēnas dēļ zaudē darbspējīgus cilvēkus

pirmdien, 11. septembris, 2017. gads

Visilgākais laiks no brīža, kad parādījās migrēnas simptomi, līdz pirmajam ārsta apmeklējumam Latvijā ir vidēji 81,8 mēneši, tas ir vairāk nekā seši gadi.

Vai esi skaistuma miega piekritējs? Lūk, kas par to atbild!

otrdien, 5. septembris, 2017. gads

Pētnieki atrod jaunas šūnas, kas atbild par mūsu miega stāvokli!

Skolas laika draudzība ir viens no iemesliem labam mentālās veselības stāvoklim turpmākajā dzīvē

otrdien, 29. augusts, 2017. gads

Pusaudža gadi ir sociālo izaicinājumu laiks. Attiecības ar vienaudžiem šai laikā ir ļoti svarīgas, taču zinātnieki uzdod jautājumu – vai tās ietekmē arī turpmāko dzīvi?

Laimes izjūta var ietekmēt fizisko veselību

otrdien, 1. augusts, 2017. gads

Subjektīvās laimes izjūta, piemēram, apmierinātība ar dzīvi un piepildījuma izjūta, var ietekmēt fizisko veselību!

Personība – jauna pieeja

trešdien, 19. jūlijs, 2017. gads

Ar personības iezīmēm ir saistīti četri hormoni – dopamīns/ norepinefrīns, serotonīns, testosterons un estrogēns/ oksitocīns.

Kas notiek ar smadzenēm, saslimstot ar garīgām kaitēm vai kļūstot atkarīgam no noteiktām vielām?

otrdien, 4. jūlijs, 2017. gads

Depresija, trauksme, šizofrēnija, PTTS – gandrīz katrs ceturtais cilvēks cieš vai dzīvē ir piedzīvojis kādu no šiem traucējumiem. To ārstēšanā esam pieredzējuši patiesi nozīmīgu progresu, un vairumā gadījumu cilvēkiem izdodas vismaz atvieglot savu stāvokli.

Iemesli, kādēļ zaudējam ožu

trešdien, 24. maijs, 2017. gads

Pētījumos atklāts, ka šie iemesli bieži vien tiek saistīti ar līdzīga veida simptomoloģiju kā Alcheimera un Parkinsona slimībām.

Kas ir neirodeģeneratīvās saslimšanas?

ceturtdien, 20. aprīlis, 2017. gads

Neirodeģeneratīva saslimšana ir neironu automātiska pašiznīcināšanās, kad tie bieži vien nezināmu iemeslu dēļ atsakās funkcionēt un iet bojā. Vispazīstamākā neirodeģeneratīvās saslimšanas forma ir Alcheimera slimība, tai seko Parkinsona slimība, kas attiecīgi skar 5 un 1 miljonu amerikāņu (saskaņā ar NeuroDiscovery datiem).

Kādēļ mums jāliek smadzenēm reaģēt neierastos veidos?

trešdien, 5. aprīlis, 2017. gads

Dažkārt veselas ģimenes ir pakļautas disfunkcionālai uzvedībai. Paaudzēs atkārtojas kāds neatrisināts “pavediens”, kas ietekmē vecvecāku, vecāku un bērnu dzīves, reizēm viņiem to pat neapzinoties. Kā no tā atbrīvoties? Liekot smadzenēm apzināties, ko tās dara.

Kā mēs mācāmies un atceramies?

piektdien, 24. marts, 2017. gads

Apgūstot kaut ko noteiktu, mēs stiprinām arī citus smadzeņu apvidus.

Miega apnoja – kā tā rodas?

piektdien, 17. marts, 2017. gads

Vai NeurOptimal un, tostarp, RigaBrain metodes var palīdzēt šādos gadījumos? Iespējams, līdzsvarojot CNS funkcijas, tiek panākta arī uzlabota komunikācija starp sistēmām, kas atbild par apnojas ierosināšanu. Pilnīgu garantiju, kas tas tā notiks tieši jūsu gadījumā, mēs nevarat dot, taču katrā ziņā ir vērts pamēģināt!

Kā smadzenes “sazinās” ar pasauli? Jeb kāpēc uztvere ir aktīvs process

otrdien, 28. februāris, 2017. gads

Ķīmiskās reakcijas regulē smadzeņu automātisko nervu sistēmu – mēs elpojam, sirds sitas vinmērīgi un pārējie autonomie proecesi strādā pareizi, kad ķīmiskās reakcijas smadzenēs noris optimāli un līdzsvaroti.

Kā smadzenes attīstās?

otrdien, 21. februāris, 2017. gads

Attīstība bērnībā ir dinamiska smadzeņu “sadarbība” ar pasauli. “Kritisko” periodu laikā, kad maņu, emociju un valodu centri cenšas veidot sinapses, tiem obligāti jāsaņem stimuli no apkārtējās vides.

Nedaudz par gēniem

pirmdien, 13. februāris, 2017. gads

Neironu aktivitāte ir ļoti plaša. Tā savieno smadzeņu puslodes dažādos līmeņos. Aksoni, baltā viela efektīvi pārvadā signālus no viena smadzeņu apvidus uz citu. Taču cilvēka ķermenī ir ne tikai šis fenomens. Ir arī gēni.

Vai spējam neapzināti aizmirst pieredzēto?

trešdien, 25. janvāris, 2017. gads

Atmiņu saglabāšanas process ir ļoti komplicēts. Tajā iesaistītas gandrīz visas smadzeņu struktūras. Mums piemīt ne tikai īstermiņa un ilgtermiņa atmiņa, ko apzināmies, bet arī tāda, ko neapzināmies – kā braukt ar riteni, kā staigāt u.tml. – atmiņa, ko dēvējam par prasmēm un ko spējam izdarīt automātiski.

Kā hipokamps ietekmē mūsu nākotnes domāšanu?

otrdien, 10. janvāris, 2017. gads

Pētnieki no Bostonas Medicīnas Universitātes izpētījuši, ka hipokampam ir liela nozīme attiecībā uz vīzijām, kurās cilvēks iztēlojas savu nākotni.

Kādēļ smadzenes nestrādā tā, kā vēlies?

pirmdien, 2. janvāris, 2017. gads

Ja kādu dienu šķiet, ka smadzenes nestrādā un tu neko nevari izdarīt, vainojams varētu būt sāls. It īpaši tas attiecināms uz gados vecākiem cilvēkiem.

Mūzikas mācīšanās smadzenēs rada jaunus neirālos savienojumus

ceturtdien, 15. decembris, 2016. gads

Pēc tam, kad bērni 9 mēnešus bija apguvuši regulāras mūzikas nodarbības, aksonu šķiedru garums noteiktos smadzeņu reģionos bija ievērojami garāks, salīdzinot ar bērniem, kas šo 9 mēnešu laikā mūziku neapguva. Šīs izmaiņas pozitīvi ietekmēja bērnu dzirdes, kustību, izziņas, emocionālās un sociālās spējas.

Bailes no nezināmā – vairāku trauksmes traucējumu pamatā

pirmdien, 5. decembris, 2016. gads

Daži trauksmes traucējumi, iekļaujot paniku, sociālo trauksmi un noteiktas fobijas, bieži vismaz daļēji rodas tādēļ, ka mums ir palielināta jutība […]

Zinātnieki pēta, kā smadzenes apgūst īstermiņa uzdevumus

pirmdien, 14. novembris, 2016. gads

Šie pētījumi ļauj pilnvērtīgāk izprast, kā noteiktos procesos, ko mācāmies, pakāpeniski iesaistās visas smadzenes.

NEtici savām acīm!

otrdien, 1. novembris, 2016. gads

Redzes halucinācijas… visi par tām ir kaut ko dzirdējuši, un daudzi no mums arī pieredzējuši sajūtu, ka “redz” kaut ko, kā patiesībā konkrētajā laikā un vietā nav un kas tur nevar atrasties. Halucinācijas pētīt ir grūti – tās ir neregulāras, ļoti gaistošas, individuālas – tikai cilvēks, kas tiešām redz halucināciju, zina, ko tieši viņš redz un ietērpjot šo redzējumu vārdos, cilvēks tam piešķir individuālo interpretāciju.

Oksitocīns – priekšnosacījums garīguma izpratnei

pirmdien, 10. oktobris, 2016. gads

Vīrieši, kas piedalījās šajā pētījumā, pēc oksitocīna devas uzņemšanas juta izteiktāku pateicību iedvesmu, cerību un mīlestību meditācijas laikā.

Visām maņām ir viena valoda

pirmdien, 3. oktobris, 2016. gads

Ģenētiskā “lingua franca” ļauj sensorajiem ceļiem tikt veidotiem pēc pielīdzinātas „arhitektūras”, lai gan, protams, katrs pilda savu funkciju.

Kā miega trūkums ietekmē atmiņu?

pirmdien, 29. augusts, 2016. gads

Pētnieki no Gronigenas Universitātes Nīderlandē atklājuši nelielu “puzles” gabaliņu saiknē starp miega trūkums un tā ietekmi uz atmiņu.

Zinātnieki aklām pelēm atjauno redzi

otrdien, 23. augusts, 2016. gads

Interesanti, ka aksoni, kas reģerējas, “saslēdzas” ar vajadzīgajām struktūrām, “apejot” citas saslēgšanās iespējas. Zinātnieki secina, ka tiem piemīt atmiņa arī tad, ja to funkcijas bijušas bojātas.

Cukura atkarība. Kur smadzenēs tā lokalizēta?

otrdien, 16. augusts, 2016. gads

Ja receptorā trūkst noteiktu astrocītu, neironos, kas atbild par pārtikas uzņēmšanu, mazinās aktivitāte.

Kas ir hipohondrija?

trešdien, 13. jūlijs, 2016. gads

Pētījumos konstatēts, ka hipohondrija skar apmēram 3 procentus ārstniecības iestāžu apmeklētāju.

Cik daudz mēs patiesībā redzam?

trešdien, 6. jūlijs, 2016. gads

Lielākoties’ mūsu vizuālā uztvere koncentrējas uz „lielo bildi”.

Kā bērni uztver sejas izteiksmes?

otrdien, 21. jūnijs, 2016. gads

Cilvēki pēc dabas ir eksperti sejas izteiksmju un to nozīmju noteikšanā. Taču kurā brīdī bērni kļūst par tādiem pašiem lietpratējiem sejas izteiksmju nolasīšanā kā pieaugušie?

Tieša smadzeņu savstarpēja saziņa nav tikai fantāzija

pirmdien, 6. jūnijs, 2016. gads

Telepātijas ideja varētu būt tuvāka, kā mums varētu šķist. 2016. gadā zinātnieki spējuši sasniegt, ka cilvēku smadzenes savstarpēji sazinās bez valodas vai neverbālās komunikācijas palīdzības.

Smadzeņu darbību var nozīmīgi ietekmēt… zarnas

trešdien, 25. maijs, 2016. gads

2016. gada pētījumā atklāts, ka zarnu baktērijai varētu būt nozīmīga ietekme uz smadzeņu funkcionētspēju.

Ne tikai redzēt, bet arī sataustīt sejas vaibstus

trešdien, 18. maijs, 2016. gads

Mūsu taustes izjūta var sniegt nozīmīgu pienesumu seju atpazīšanas procesā – tā lasāms 2016. Gada Tohoku universitātes pētījumā, kas publicēts Psychological Science.

Video atziņas no konferences ASV

otrdien, 10. maijs, 2016. gads

Trīs īsi video par to, ko dzirdēju konferencē!

Vai pozitīvas atmiņas var palīdzēt dziedēt mentālas problēmas?

pirmdien, 2. maijs, 2016. gads

BMAC (Broad Minded Affective Coping) ir pētījums, kura mērķis ir “izgaismot” pozitīvo emociju, kas rodas, atceroties kaut ko labu, ietekmi uz mentālu problēmu risināšanu.

Kā smadzenes apstrādā atmiņu miega laikā?

otrdien, 19. aprīlis, 2016. gads

Pētījumos viennozīmīgi pierādīt, ka miegs, kas aizņem apmēram trešo daļu cilvēka dzīves, ir ļoti nozīmīgs mācīšanās un ilgtermiņa atmiņu veidošanas procesos. Tomēr tieši cik liela nozīme tam ir, arvien ir viens no neiroloģijas centrālajiem jautājumiem.

Pieņēmi nepareizu lēmumu? Iespējams, pie vainas trauksme

pirmdien, 4. aprīlis, 2016. gads

Zinātnieki atkājuši mehānismu trauksmes saistībā ar nepareizu lēmumu pieņemšanu. Izrādās, satraukums ietekmē pieres daivas smadzeņu garozu, kurai ir ļoti nozīmīga loma procesā, kad pieņemam lēmumus.

Zinātnieki atklāj, kādā veidā dzīvnieki tumsā atrod ceļu

trešdien, 30. marts, 2016. gads

Kā gan, piemēram, peles tumsā spēj atrast pārtiku pat nepazīstamā vidē?

Smadzeņu “spēles” – vai tās darbojas?

pirmdien, 7. marts, 2016. gads

Smadzeņu “fitnesa” programmas – tās kļūst par arvien izteiktāku tendenci. Tomēr vai tās strādā?

Vientulība un slimības – kāda saistība?

otrdien, 2. februāris, 2016. gads

Vientulība ir kas vairāk par izjūtu. Veci cilvēki, kas piedzīvo sociālu izolāciju, ir arī veselības problēmu riska grupā ar par 14 procentiem augstāku pirmslaicīgas nāves risku.

Neirozinātnieki apguvuši, kā nolasīt mušas domas

pirmdien, 25. janvāris, 2016. gads

Ziemeļrietumu Universitātes neirozinātnieki nu spēj nolasīt mušas prātu. Viņi attīstījuši jaunu ierīci, ar kuras palīdzību iespējams izgaismot neironu “saziņu” mušas uzvedības vai sensorās pieredzes laikā.

Smadzeņu satricinājumi: kā rīkoties pēc tiem?

trešdien, 6. janvāris, 2016. gads

Lai gan vairums cilvēku pēc galvas smadzeņu satricinājuma pilnībā atlabst pēc apmēram septiņām līdz 10 dienām, kurās ieteicams galvenkārt gulēt, atlabšana ir lielā mērā atkarīga no pašaprūpes iemaņām.

Depresija Ziemassvētkos. Kādēļ?

pirmdien, 21. decembris, 2015. gads

Ik gadu dzirdam, ka Ziemassvētkiem būtu jābūt laimīgākajam laikam visā gadā, iespējai, kad būt pateicīgiem savai ģimenei, draugiem un kolēģiem. Tomēr National Institute of Health pētījumā pierādīts, ka Ziemassvētki daudziem no mums ir ļoti depresīvs laiks.

Kad sāp… smadzenes

pirmdien, 14. decembris, 2015. gads

Pētījumā pierādīts, ka to, vai un cik intensīvi cilvēkam sāp, ietekmē gan emocionāli, gan fizioloģiski un pat kognitīvi stimuli.