time-to-read.short-label
“Mūsu mērķis ir saprast, kā tieši smadzenes atļauj mums komunicēt ar runas un valodas palīdzību. Nepietiek tikai ar to, ka zinām vārdus, mūsu komunikācijas spējas ir daudz plašāku instrumentu arsenāls,” stāsta pētījuma autors Edvards Čangs (Edward Chang), kurš ir arī Kalifornijas Universitātes neiroķirurgs.
Čangs ar kolēģiem pētīja smadzeņu apvidu ar saīsināto nosaukumu dLMC (bilateral dorsal laryngeal motor cortex) – smadzeņu garozas motoro daļu, kas atbildīga par roku un mutes kustībām. Pētnieki lūdza pētījuma dalībniekiem atkārtot teikumu – “Es nekad neesmu teicis, ka viņa nozaga manu naudu”, lūdzot atkārtošanas reizēs mainīt akcentus un intonāciju, kādā teikums tiek pateikts. Paralēli pētnieki skatījās, kas notiek ar dLMC aktivitāti.
Zinātnieki spēja saskatīt cēloņa – seku principu starp pateikto teikumu un aktivitāti dLMC. Nākamais solis ir saprast, kas notiek, ja teikumu izrunā citās valodās, ne tikai angļu, un kas notiek, ja tas tiek darīts tonālajās valodās, piemēram, mandarīnu valodā. Ir zināms, ka tonālās valodas attīsta absolūto dzirdi, un vai šajā saiknē iesaistīts arī dLMC smadzeņu reģions – to zinātnieki cer atklāt pēc iespējas drīzāk.
Avots: Benjamin K. Dichter, Jonathan D. Breshears, Matthew K. Leonard, Edward F. Chang. The Control of Vocal Pitch in Human Laryngeal Motor Cortex. Cell, 2018; 174 (1): 21.
P.S. Atceries, jo optimālākas smadzenes, jo vieglāk apgūt valodas. www.rigabrain.com/pieteikties