Neirofīdbeka seansi cīņā ar sekām no ķīmijterapijas

Jau gadiem ilgi cilvēki, kas slimo ar vēzi, ir noraizējušies, sarkastiski joko un jūtas slikti, jo vēža ārstēšanas laikā un pēc tās viņus nepārtraukti ir apņēmusi izjūta, kas tiek raksturota kā “aizplīvurots prāts”, nespēja līdz galam būt “šeit un tagad”, “mentālo procesu migla”. Kaut arī tā precīzs cēlonis nav zināms, šo “mentālo miglu” parasti novēro cilvēkiem, kuru smadzenes skar ķīmijterapija.

Šīs izjūtas ir reālas, ne iedomātas. Tās var ilgt īsu laiku, taču reizēm – arī vairākus gadus. Šīs izmaiņas var padarīt cilvēkus nespējīgus atgriezties skolā, darbā vai sabiedriskajā dzīvē. “Mentālā migla” (angliski šim stāvoklim tiek izmantots apzīmējums “chemo brain”) ietekmē daudzu cilvēku, kuri slimo ar vēzi, ikdienas dzīvi.

Šeit ir tikai daži piemēri, ko pacienti  min kā tipiskus šim stāvoklim:

  • aizmirstas lietas, kuras parasti nav problēmu atcerēties (atmiņa zaudē spēku);

  • koncentrēšanās grūtības (cilvēks pēkšņi aizmirst, ko viņš pašlaik dara, raksturīga īslaicīga uzmanība);

  • atcerēšanās grūtības, piemēram, pēkšņi aizmirstas vārdi, datumi un dažreiz – nozīmīgāki dzīves notikumi;

  • ikdienas situāciju risināšana rada problēmas, piemēram, atbildēšana uz telefona zvanu ēdiena gatavošanas laikā – cilvēks nespēj vienlaicīgi veikt vairāk par vienu darbu;

  • nepieciešams veltīt salīdzinoši ilgāku laiku, lai pabeigtu darbu (neorganizēta, lēnāka domāšana un informācijas apstrāde).

Ārsti un pētnieki par “smadzenēm pēc ķīmijterapijas” dēvē vairākus stāvokļus, piemēram, ar vēzi saistītus izziņas traucējumus, kognitīvas izmaiņas vai pēc-ķīmijterapijas izziņas traucējumus. Lielākā daļa to definē kā mentālā „asuma” samazināšanos – nespēju atcerēties ikdienas faktus un grūtības pabeigt uzdevumus vai apgūt jaunas prasmes.

Vairumam cilvēku “chemo brain” stāvoklis ir īslaicīgs. Taču daži piedzīvo ilgtermiņa mentālās izmaiņas. Apkārtējie var pat nepamanīt, ka kaut kas ir citādi, tomēr cilvēki, kuriem ir šīs problēmas, labi apzinās domāšanas atšķirības pirms un pēc ķīmijterapijas.

Kas rada šo stāvokli?

Papildus simptomiem, kas sākas ārstēšanas laikā un ir klātesoši tūlīt pēc ārstēšanas, ir gadījumi, kad pēc ārstēšanas beigām stāvoklis pat pasliktinās. Vairākas vēža ārstēšanas metodes, tostarp dažu veidu ķīmijterapijas un radiācija, var izraisīt īstermiņa, ilgtermiņa un arī aizkavētas simptomātikas problēmas.

Pētījumos apliecināts, ka var pastāvēt vairāk par vienu “mentālās miglas” cēloni. Dažiem cilvēkiem, kuriem ir vēzis, šī simptomātika pastāv, lai arī viņiem nav bijusi ķīmijterapija. Vēl šāda pat simptomātika novērojama, ārstējoties ar hormoniem, piemēram, krūts vai prostatas vēža gadījumos.

Smadzeņu darbības problēmas var izraisīt vai pasliktināt kāds no šiem faktoriem vai to kombinācija.

  • Pats vēzis

  • Zāles, ko lieto ārstēšanas procesā, piemēram, steroīdi, zāles pret sliktu dūšu vai pretsāpju zāles

  • Ķirurģija un ķirurģijā izmantotās zāles (anestēzija)

  • Zems asinsspiediens

  • Miega problēmas

  • Infekcijas

  • Nogurums

  • Hormonu izmaiņas vai hormonālā ārstēšana

  • Citas slimības, piemēram, diabēts vai augsts asinsspiediens

  • Uzturvielu iztrūkums organismā

  • Pacienta vecums

  • Depresija

  • Stress, nemiers, uztraukums vai cits emocionāls stāvoklis

 

Kā tikt galā ar smadzeņu stāvokli pēc ķīmijterapijas?

Eksperti ilgu laiku pēta atmiņu. Ir daudzas lietas, ko varat darīt, lai palīdzētu nostiprināt savas mentālās spējas un kontrolēt smadzeņu darbību pēc ķīmijterapijas. Daži piemēri aprakstīti zemāk.

  • Izmantojiet detalizētu ikdienas plānu vai viedtālruni. Viss, kas atrodas vienuviet, atvieglo vajadzīgo atgādinājumu meklēšanu.

  • Trenējiet savas smadzenes. Ejiet kursos, miniet mīklas vai apgūstiet jaunu valodu.

  • Atcerieties - pietiekami daudz atpūtas un miega!

  • Kustieties! Regulāra fiziskā aktivitāte ir ne nepieciešama fiziskajam ķermenim, bet arī uzlabo garastāvokli, liek jums justies mundrāk un samazina nogurumu.

  • Ēdiet dārzeņus – to ēšana ir saistīta ar smadzeņu spēka saglabāšanu.

  • Noteikta dienas kārtība. Mēģiniet uzturēt vienu un to pašu ikdienas grafiku.

  • Izvēlieties noteiktu vietu, kur novietot biežāk nozaudētās lietas (piemēram, noteikta vieta atslēgām) un novietojiet tās tur katru reizi.

  • Nemēģiniet veikt vairākus uzdevumus paralēli. Vienlaikus koncentrējieties uz vienu lietu.

  • Lūdziet palīdzību, kad tas ir nepieciešams. Draugi un tuvinieki var palīdzēt ikdienas uzdevumos, lai palīdzētu jums taupīt mentālo enerģiju.

  • Sekojiet līdzi savai atmiņai. Rakstiet dienasgrāmatu par to, kad pamanāt problēmas un kas notiek šajā laikā. Dažādi kritēriji, ko vēlāk savilksiet kopā, piemēram, dienas laiks un situācija, var palīdzēt jums saprast, kas ietekmē jūsu atmiņu. Jūs zināsiet, ka šajos laikos nevajag plānot svarīgas sarunas vai tikšanās. Šie pieraksti noderēs arī, kad runāsiet ar savu ārstu par šīm problēmām.

  • Pieņemiet sevi! Problēmas pieņemšana palīdzēs to risināt. Izturieties vieglāk pret to, ko jūs tāpat nevarat kontrolēt. Un atcerieties, ka jūs, iespējams, pamanāt savas problēmas daudz izteiktāk kā citi. Galu galā ikviens saskaras ar aizmirstu produktu veikalā vai pa reizei nozaudētām lietām.

Izstāstiet citiem!

Vēl viena lieta, ko jūs varat darīt, lai labāk tiktu galā ar stāvokli pēc ķīmijterapijas, ir pastāstīt ģimenei, draugiem un jūsu medicīniskās aprūpes komandai par to, kā jūtaties.

Atcerieties, ka šis stāvoklis ir tikai blakusparādība, ko varat iemācīties kontrolēt – pat, ja tas nav viegli izdarāms, un tuvinieki var palīdzēt, atgādinot, vai visu paņēmāt, uzņemoties rūpes par jūsu dienas grafiku.

Pastāstiet saviem draugiem un ģimenes locekļiem, ko viņi var darīt, lai palīdzētu!

Runājiet ar ārstu!

Ja smadzeņu stāvoklis rada problēmas darbā, konsultējieties ar savu ārstu, lai kopā mēģinātu precīzi noteikt, kas jūsu gadījumā izraisa “mentālo miglu” un ko varētu darīt lietas labā. Tas ir īpaši svarīgi , ja “mentālā migla” ilgst vairāk nekā gadu un rada problēmas ikdienas dzīvē.

Ārstam ļoti noderēs dienasgrāmata vai pieraksti par situācijām, ar kurām saskaraties. Piemēram, vai stāvoklis pasliktinās no rīta vai vakarā? Vai jums ir vairāk problēmu, kad esat izsalcis vai noguris? Vai palīdz miers, pastaigas vai uzkodas?

  • Pierakstiet jautājumus, kas jums rodas. Ņemiet tos līdzi vizītē pie ārsta!

  • Sastādiet sarakstu ar visu, ko ikdienā lietojat, ieskaitot garšvielas, vitamīnus, uztura bagātinātājus un zāles, kuras lietojat pēc vajadzības.

  • Paņemiet līdzi draugu vai ģimenes locekli, lai arī viņš sekotu līdzi ārsta norādēm vizītes laikā. Viņi var arī aprakstīt izmaiņas, ko redz no savas puses.

  • Ja atmiņas un domāšanas problēmas rada problēmas ikdienas dzīvē, jautājiet savam ārstam, vai jums varētu palīdzēt vēl kāds speciālists,

Vai var laikus novērst “mentālo miglu”?

Dinamiskais neirofīdbeks kā risinājums! Kanādas institūtā veiktais pētījums  liecina par efektīviem smadzeņu darbības optimizācijas procesiem pacientiem, kuriem ir bijusi ķīmijterapija (Chemo Brain). Optimizāciju nodrošina neinvazīvās dinamiskā neirofīdbeka iekārtas, kuras izmanto RigaBrain savā praksē. Šīs iekārtas nevis ārstē nestabilitātes, bet gan ļauj smadzenēm atgriezties optimāla stāvoklī un palikt optimistiskajā punktā. Optimāls stāvoklis nodrošina “mentālo miglu” izzušanu 92 % gadījumos pēc 11- 20 seansiem.

Pētījums:  

PIERAKSTIES UZ SEANSU VAI PIESAKI SAVU TUVĀKO

 +371 27771821

  • neuroptimal-sessions_orig