top of page
Brain Rembrandt style 3.png
Notebook_edited.png

Četras smadzeņu atšķirības, kas padara jūs par ļoti jūtīgu personu.

Vai jūs pamanāt katru emociju cilvēkiem jums apkārt un jūtat līdz? Vai jums ir diskomforts kad uzdevumu saraksts ir garš, vai arī, kad pavadāt daudz laika skaļā, ar cilvēkiem pilnā vietā? Ja jā, tad jūs varētu būt ļoti jūtīga persona (ĻJP – ļoti jūtīga persona).

Ļoti jūtīgi cilvēki ir apmēram 20 procenti no populācijas – tie ir tie kuri pārdzīvo visu dziļāk nekā citi, tāpēc nav pārsteigums, ka to smadzenes darbojas citādāk.

Daļēji to ietekmē ģenētika. Ir vairāki gēni, kas nosaka cilvēka jūtīgumu, un visiem tiem gēniem ir saistība ar neirotransmiteriem un smadzenēm, emocijām un garastāvokli.

Taču ļoti jūtīgas smadzenes ir arī audzināšanas rezultāts.


Faktiski galvenais gēns, kas padara jūs par ļoti jūtīgu personu, arī padara jūs daudz jūtīgāku pret apkārtējo vidi, it īpaši bērna vecumā. Citiem vārdiem sakot, audzināšanai arī ir ļoti liela loma ĻJP veidošanā.


1. Jūsu smadzenes reaģē uz dopamīnu citādāk.

Dopamīns ir prieka un apmierinātības hormons. Tas mums rada vēlmi veikt negaidītas darbības un just lepnumu, laimi, kad mēs sasniedzam gribēto. Ir zināms, ka daži gēni, kas ir saistīti ar paaugstinātu jūtīgumu, ietekmē to, kā ķermenis izmanto dopamīnu citādā veidā, bet šis process nav vēl pilnībā izpētīts.

Ja jūs esat ļoti jūtīga persona, un jums nav intereses atrasties skaļā ballītē, jūs varat pateikt paldies savai dopamīna sistēmai – tā palīdz jums izvairīties no pārmērīgas stresa stimulēšanas un pārpūles.


2. Jūsu spoguļneironi ir aktīvāki nekā citiem cilvēkiem.

Spoguļneironi palīdz mums saprast, ko otra persona dara, un ko mums no tās sagaidīt, pamatojoties uz tās darbībām. Tas notiek salīdzinot citu cilvēku uzvedību un savu uzvedību līdzīgās situācijās – „atspoguļojot” citu cilvēku veiktās darbības, lai noskaidrotu kas notiek ar viņiem.

Tā ir ļoti svarīga spēja, kas palīdz mums just empātiju, līdzi just citiem. Mēs varam atpazīt sāpes (vai prieku) saprast pārdzīvojumus, ar kuriem cilvēks iet pa dzīvi, visu to mēs varam saprast šis sistēmas dēļ. Jo vairāk spoguļneironu ir aktīvi, jo labāk cilvēks var just empātiju – kā to dara ļoti jūtīgas personas.

Ļoti jūtīgām personām ne vienmēr ir “vairāk” spoguļneironu nekā citiem cilvēkiem. Šo cilvēku neironi var būt vienkārši aktīvāki nekā pārējiem. 2014. gadā funkcionālās smadzeņu attēlveidošanas pētījumā tika atklāts, ka ĻJP bija pakļautas augstai aktivitātei galvenajās smadzeņu daļās, kas saistītas ar sociālo un emocionālo apstrādi. Šis augstais aktivitātes līmenis saskatāms pat testos, kuros iesaistīti svešinieki, parādot ĻJP spēju paust līdzjūtību pret cilvēkiem, kurus viņi personīgi nezina. (Visaugstākais efekts bija ar tuviniekiem).

Ļoti jūtīgai personai spoguļneironi brīžiem ir gan bonuss, gan reizēm neērtības sajūtas cēlonis – piemēram, situācijās, kad jūs nevarat skatīties to pašu TV šovu, ko visi pārējie skatās, jo tas ir pārāk vardarbīgs.


3. Jūs tiešām pārdzīvojat emocijas spilgtāk nekā citi.

Smadzeņu priekšējā daļā slēpjas viens no fascinējošākajiem laukiem – ventromediālais prefrontālais kortekss jeb VMPK. Šis lauks ir savienots ar vairākām sistēmām, kas saistītas ar jūsu emocijām, vērtībām un sensoro datu apstrādi. Kad mēs sakām, ka ļoti jūtīgi cilvēki “apstrādā lietas dziļāk nekā citi”, iespējams, ka tas notiek tieši šajā smadzeņu daļā.

Lai gan VMPK darbība vēl nav līdz galam saprotama, tā noteikti ir saistīta ar emocionālo regulāciju – tā izkrāso to, ko mēs pārdzīvojam ar „īpašām” krāsām. Emocionālo mirkļu laikā, ne tikai ĻJP, bet ikviens piedzīvo momentus spilgtāk. Augsta jūtība ir saistīta ar gēnu, kas palielina šo spilgtumu, būtībā “pagriežot skalu.”

Ko tas nozīmē ĻJP? Atšķirībā no spoguļneironiem, šis emocionālais spilgtums ne vienmēr ir sociāla rakstura. Tas ir par to, cik spilgti pārdzīvojat emocijas sevī, atbildot uz to, kas notiek jums apkārt. Ja Jums šķiet, ka jūs jūtat vairāk nekā citi cilvēki, tas tā arī ir. ĻJP saprot un pārņem vissīkākās emocijas un atbild uz tām.


4. Citus cilvēkus uz sava “radara” jūs redzat ļoti spilgti.

Dažiem jūtīgiem cilvēkiem ir viegli emocionāli noskaņot citus cilvēkus. ĻJP gandrīz visa smadzeņu darbība ir saistīta ar citu cilvēku novērošanu un interpretēšanu.

To pierāda smadzeņu daļu analīzes, kuru laikā ĻJP smadzenes sociālā kontekstā kļūst īpaši aktīvas. Iepriekš minētais smadzeņu attēlveidošanas pētījums ne tikai parādīja lielāku aktivitāti zonās, kas saistītas ar empātiju, bet arī parādīja pastiprinātu aktivitāti „cingulate area” zonā un „insula” – divas zonas, kas kopā veido “apziņas vietu” un momentālo apziņu. ĻJP šie apgabali kļūst daudz aktīvāki, reaģējot uz citu cilvēku attēliem, īpaši tiem, kas dod sociālus vai emocionālus signālus.

Citiem vārdiem sakot, ļoti jūtīgi cilvēki faktiski kļūst vairāk uzmanīgi, vairāk „apzināti” sociālajā kontekstā. Ja jūs esat ĻJP tad citus cilvēkus uz sava “radara” jūs redzat ļoti spilgti.

Dāvana ļoti jūtīgām smadzenēm.


Ļoti jūtīgas smadzenes – tās apstrādā informāciju ļoti dziļā līmenī, izmanto vairāk savienojumu, rūpējas un saprot apkārtējos cilvēkus padziļinātā līmenī. Ja jūs esat ļoti jūtīga persona, nepārspīlējot var teikt, ka jūsu smadzenes ir viena no spēcīgākajām sociālajām iekārtām zināmajā visumā.


Ja jūs esat ĻJP, tad varat to uztvert kā brīnišķīgu dāvanu, kas palīdzēs Jums sevi pasargāt ikdienā: jūsu smadzenes ir izcili pielāgotas, lai pamanītu un interpretētu visu apkārtējo personu uzvedību. Ja kādam ir sliktas ziņas, jūs to zināt. Ja kādam no klātesošajiem jūs nepatīkat, jūs to redzat. Un, ja situācija nav vērsta par labu jums, jūs zināt kā to izmainīt. Tas ir ļoti svarīgi, jo ļoti jūtīgām personām ir nepieciešama veselīga vide un cilvēki, kuri atbalstīs un mīlēs – varbūt pat tas ir vairāk nepieciešams nekā citiem. Ja esat ļoti jūtīga persona, uzticieties savai intuīcijai – jūsu smadzenes ir jūsu pusē, tas ir jūsu atbalsts.

Autors: Andre Solo


Jūtīgām smadzenēm ar laiku kļūst raksturīga noguršana un nespēja atbrīvoties no uzkrātajām emocijām. Jūs savlaicīgi varat palīdzēt savām smadzenēm nenonākt līdz kritiskajai robežai ar dinamisko neirofīdbeku. https://www.rigabrain.com/pieteikties

Comments