10 veidi, kā mūs ietekmē mūzika




Mūzika var uzlabot IQ, „sniegt palīdzošu roku” sirds slimību ārstēšanā, „atmodināt” krāsu izjūtu un palīdzēt justies laimīgākam. Lūk, kas atklāts pētījumos!


Uzlabo verbālā intelekta koeficientu

Pētījumā, kurā piedalījās astoņus līdz 11 gadus veci vērni, atklāts, ka klavierstundas veicina ne tikai mūzikas prasmju attīstību, bet arī vizuālo un verbālo prasmju pilnveidi!


Izjūtam emocijas

Vai kādreiz esat jutuši trīsas, klausoties mūziku? Saskaņā ar kādu 2010. gadā veiktu pētījumu, tādas piedzīvo 90 procenti cilvēku! Izrādās, tās arī izteikti saistītas ar personības iezīmi, ko dēvē par atvērtību pieredzei.


Mūzikas klausīšanās veicina laimes izjūtu

Pētnieču Džūnas Fērgusones un Kenona Šeldona (Yuna L. Ferguson & Kennon M. Sheldon) 2013. gadā veiktajā pētījumā atklāts, ka klausoties Ārona Kouplenda kompozīcijas, cilvēki jūtas laimīgāki!


Dziedāšana veicina kopības izjūtu

Pētot dāņu skolēnus, kas apmeklēja mūzikas nodarbības, tika atklāts, ka viņiem izteikta augstāka apmierinātība ar teju visiem mācību priekšmetiem skolā. Pētnieks Paivi Sisko Erola (Päivi-Sisko Eerola) skaidro: „Dziedāšana korī ir visnotaļ populāra nodarbe mūzikas skolā. Viens no mērķiem, kādēļ cilvēki dzied koros, ir sinhronizācija vienam ar otru – šī procesa rezultātā patīkam viens otram vēl vairāk, kā iepriekš!”


Ārstējam sirds slimības

Mazākais, ko mūzika šai ziņā spēj palīdzēt – tikt pāri stresam un trauksmei, kas saistīta ar koronārajām sirds slimībām. 23 pētījumu meta-analīzē (vairāk kā 1500 dalībnieku) atklāts, ka mūzikas klausīšanās normalizē sirdsdarbību, asinsspiedienu un trauksmes izjūtu cilvēkiem, kas cieš no sirds slimībām (Bradt & Dileo, 2009).


Redzam laimīgas sejas

Kādā pētījumā (Logeswaran et al., 2009) atklāts, ka klausoties priecīgu mūziku mažora skaņkārtās, mēs tiecamies arī citu cilvēku sejas vaibstus novērtēt kā laimīgākus! Tas pats notiek, klausoties skumju, minorīgu mūziku. Citiem vārdiem – cilvēki projicē mūzikā saklausītās emocijas uz citiem.


Mūzikas krāsa

Mūzika dabiski raisa domas par krāsām. Tas raksturīgs visās kultūrās. Protams, skumji skaņdarbi mūsu iztēlē rada tumšākus toņus, bet priecīgi – gaišākus (Palmer et al., 2013).


Vai mūzika spēj… atjaunot redzi?

60 procenti cilvēku, kam traumēti par redzi atbildīgie reģioni smadzenēs, klausoties savu mīļāko mūziku, apgalvo, ka redz skaidrāk un labāk (Tsai et al., 2013). Mūzika var būt svarīgs instruments šādu pacientu rehabilitācijā.


Mazuļi ir radīti, lai dejotu!

Slavenā mūzikas pētnieka Marsela Zentnera (Zentner, 2010) veiktajā pētījumā konstatēts, ka mazuļiem ir spontāna vēlme dejot, klausoties visdažādākā stila mūziku! Turklāt to darot, viņi smaida biežāk, kā citkārt.


Mūzika padara optimālāku smadzeņu darbību. Izmanto šo un nostiprinu optimālu smadzeņu darbību arī ar dinamisko neirofīdbeku. https://www.rigabrain.com/pieteikties