7 veidi kā saglabāt savu atmiņu asu jebkurā vecumā

7 veidi kā saglabāt savu atmiņu asu jebkurā vecumā


Pārsteidzoši veidi kā retrenēt atmiņu, izmantojot prāta spēles,kas stiprina mentālās funkcijas.


Paliekot vecākiem, mēs visi novērojam izmaiņas mūsu spējā atcerēties lietas.

Varbūt Tev ir gadījies doties uz virtuvi, neatceroties kāpēc, vai arī ir bijušas grūtības sarunas laikā atcerēties, kādu it kā šķietami zināmu vārdu. Var gadīties, ka pat aizmirsti savu pierakstu pie ārsta, jo tas “izkrita no galvas”. Atmiņas zudumi jeb atcerēšanas spējas pazušana var būt jebkurā vecumā, bet tas mūs vairāk ietekmē un apbēdina, paliekot vecākiem, jo baidāmies, ka tā ir demences pazīme vai intelektuālo funkciju samazināšanās process. Zināms, ka būtiska atmiņas pasliktināšanās un atmiņas zaudēšana nav normāla novecošanās pazīme, bet rezultāts organiskām izmaiņām, smadzeņu bojājumiem, neiroloģiskām saslimšanām un Alcheimera slimības, no kuras ir vislielākās bailes.


Vairākums no īslaicīgajiem atmiņas traucējumiem, kurus piedzīvojam, ir saistīti ar normālām izmaiņām smadzeņu struktūrās un funkcijās, novecošanas gaitā. Šīs izmaiņas var palēlināt noteiktus kognitīvos procesus, padarot nedaudz sarežģītāku jaunu lietu apgūšanas jeb mācīšanās procesu vai spēju novērst traucējošos faktorus, kas apgrūtina atmiņu un mācīšanos. Var apgalvot, ka šīs pārmaiņas var būt nogurdinošas un šķist tālu no labdabīgām,lai gan ir nepieciešamas lai apgūtu jaunas prasmes vai tiktu galā ar dažādiem pienākumiem. Pateicoties vairāku desmitgažu pētījumiem, ir izstrādātas vairākas stratēģijas, kuras var izmantot, lai aizsargātu un “asinātu” mūsu prātus. Turpmāk tiks minētas septiņas no stratēģijām, kuras vērts izmēģināt.


Turpini mācīties

Augstāks izglītotības līmenis tiek saistīts ar labākām mentālajām funkcijām vecumā. Eksperti uzskata, ka atbilstoša izglītība var palīdzēt saglabāt labu atmiņu, jo tādējādi personai izveidojas paradums būt mentāli aktīvai. Izaicinot savas smadzenes ar mentāliem uzdevumiem, tiek aktivēti procesi, kas palīdz uzturēt indivīda smadzeņu šūnas un stimulēt to savstarpējo komunikāciju. Daudziem cilvēkiem darbs palīdz būt mentāli aktīviem- pievienojies kādam grāmatu klubiņam, spēlē dambreti vai šahu, raksti stāstus par savu dzīvi, mini mīklas, piedalies dažādās lekcijās un mācībās, spēlē, dziedi, glezno, vai veic sava dārza plānošanu. Darbā, piesakies brīvprātīgam darbam vai iesaisties kādā projektā, kurā nepieciešamas ikdienā nelietotas prasmes. Veidot un uzturēt smadzeņu savienojumus ir nepārtraukts process, tāpēc izglītošanās un mācīšanās visa mūža garumā ir ļoti būtiska.


2. Izmanto visas savas maņas

Jo vairāk maņas tu izmanto mācīšanās procesā, jo smadzenes vairāk tiks iesaistītas atmiņas trenēšanā un reterenēšanā. Kādā pētījumā, pieaugušiem cilvēkiem tika parādītas vairākas emocinonāli neitrālas bildes, kas katra tika papildināta ar kādu smaržu. Pētījuma dalībnieki netika lūgti atcerēties, ko viņi redzēja. Pēc tam tika novērots, ka viņi lieliski atsauca atmiņā visas smaržīgās bildes, it īpaši tās, kuras asociēja ar patīkamām smaržām. Smadzeņu attēlu uzņēmumi liecināja par to, ka galvenais smadzeņu garozas ožas reģions, kļuva aktīvs, kad cilvēki redzēja objektus, kas iepriekš tika saistīti ar kādu smaržu, lai gan smaržas vairs nebija klātesošas un cilvēki nebija mēģinājuši attēlus atcerēties. Tātad varam ieteikt- izaicini visas savas maņas, kad uzsāc kaut ko neiersatu. Piemēram, dodoties uz restorānu, mēģini uzminēt ēdiena sastāvdaļas to pasmaržojot un pēc tam pagaršojot. Izmēģini strādāt ar mālu, domājot par materiālu- to sajūtu un smaržu procesa laikā.


3. Tici sev

Mīti par novecošanos var veicināt atmiņas pasliktināšanos. Pusmūža un gados veci cilvēki, kuri mācās ir sliktāki dažādos ar atmiņu saistītos uzdevumos, jo viņus ietekmē negatīvie sterotipi par novecošanos un atmiņu, bet labāki, ja informācija un attieksme ir pozitīva, attiecībā uz atmiņas saglabāšanu vecumdienās. Cilvēki, kuri tic, ka viņi nespēj kontrolēt savu atmiņas funkciju mazāk strādā pie tā, lai uzturētu vai uzlabotu savas atmiņas spējas, līdz ar ko viņiem pastāv lielāka iespēja piedzīvot kognitīvu lejupslīdi. Ja ticat, ka varat uzlabot savas prāta spējas un šo pārliecību pārvēršat praksē, pastāv lielākas iespējas saglabāt savas prāta spējas asas.


4. Eknonomē savu smadzeņu izmantošanu

Ja tev nav nepieciešams izmantot mentālu enerģiju, lai atcerētos, kur noliki savas atslēgas, vai cikos ir tavas mazmeitas dzimšanas dienas svinības, visdrīzāk tev ir vieglāk koncentrēties, lai mācītos un atcerētos jaunas un svarīgas lietas. Izmanto kalendāru un plānotāju piedāvātās iespējas, veido iepirkšanās sarakstus, failu mapītes un adrešu grāmatas, lai saglabātu sev nepieciešamo rutīnas informāciju viegli pieejamu. Iekārto mājās konkrētu vietu savām brillēm, atslēgām un citām lietām, kuras bieži izmanto. Lai mazinātu izklaidību, izvairies no liekā, lai varētu koncentrēties uz jaunas informācijas apguvi ar mērķi to atcerēties.


5. Atkārto to, ko vēlies zināt

Ja vēlies atcerēties kaut ko, ko tikko dzirdēji, izlasīji vai par ko padomāji, atkārto to skaļi vai pieraksti. Šādā veidā, tu pastiprini atmiņu un atmiņu savienojumu. Piemēram, ja tev tikko paeica kāda cilvēka vārdu, izmanto to, runājot ar viņu: “Tātad, Jāni, kur tu satiki Annu?” Ja kaut ko noliec citā vietā kā ierasts, pasaki sev skaļi, ka esi to izdarījis. Nekautrējies palūgt informāciju atkārtot.

6. Atkārto īstajā laikā

Atkārtošana ir pats potenciālākais mācīšanās rīks, ja tas tiek izmantots īstajā laikā. Vislabāk neatkārtot kaut ko vairākas reizes īsā laika periodā, tā it kā tu gatavotos tūlīt esošam eksāmenam. Turpertī labāk atkārtot pašu svarīgāko pēc garāka laika perioda- piemēram, reizi stundā, pēc tam reizi pāris stundās, tad katru dienu. Ilgums starp mācīšanās laika periodiem ir īpaši vērtīgs, kad centies tikt galā ar īpaši sarežģītu informāciju, kā piemēram, detaļām uzsākot jaunu darba uzdevumu.


7. Izveido atcerēšanās shēmu- mnemoniku

Šis ir radošs veids kā atcerēties sarakstus. Mnemonika ir iegaumēšanas māksla, kas ar īpašu paņēmienu palīdzību ļauj saglabāt informāciju ilgtermiņa atmiņā un pēc vajadzības to ir viegli atcerēties. Lai atcerētos sarakstu, ko veido dažādu vārdu virkne, var izmantot akronīmu- jaunu vārdu, kas veidots no iegaumējamo vārdu pirmajiem burtiem vai zilbēm. Piemēram, daudziem labi zināmais, akronīms- “ap-jūn-se-no” ļauj atcerēties, kuros mēnešos ir 30 dienas.


P.S. Izmanto jaunākās tehnoloģijas optimālām smadzeņu treniņam un nenoveco prātā! https://www.rigabrain.com/pieteikties

 +371 27771821