Acu kontakts aktivizē autonomo nervu sistēmu pat videozvanu laikā

Jaunā Tamperes Universitātes pētījumā Somijā atklāts, ka acu kontakts videozvanu laikā var izraisīt līdzīgas psihofizioloģiskas reakcijas kā patiess, personisks acu kontakts.




Videokonferences ir kļuvušas ierastākas nekā jebkad. Īpaši tagad, kad koronavīrusa pandēmija ierobežo sociālo mijiedarbību, cilvēki paļaujas uz videozvaniem, lai sazinātos ar draugiem un ģimeni un strādātu no mājām. Lai gan videozvans vien nevar pilnībā aizstāt personisku kontaktu, pie kura esam pieraduši, pētījumā gūts apliecinājums, ka mūsu draudzīgās atbildes reakcijas uz cita acu kontaktu var būt visai līdzīgas arī caur video personiskas mijiedarbības laikā.


Nesen publicētā pētījumā tika pētītas fizioloģiskas reakcijas uz acu kontaktu dažādās situācijās. Pētnieki salīdzināja reakcijas, kas radušās, redzot cita cilvēka tiešo un novērsto skatienu trīs situācijās: personiskā mijiedarbībā, videozvanā un skatoties uz cilvēku video, bet tā, ka otrs pētījuma dalībnieku neredz. Šajās situācijās viņi izmērīja dalībnieku ādas atbildes reakcijas un sejas muskuļu aktivāciju. Ādas vadāmības izmaiņas atspoguļo veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas ir kādas tikko notikušas ietekmes rādītājs, savukārt sejas muskuļu aktivizēšanās atspoguļo šo ietekmju pozitivitāti vai negativitāti.


Salīdzinot ar iepriekšējiem pētījumiem, tika konstatēts, ka cilvēka acu kontakts izraisa paaugstinātu veģetatīvo (jeb autonomo) aktivizāciju – turklāt arī divvirzienu videozvana laikā (t.i., ar iespēju redzēt vienam otru). Kad pētījuma dalībnieks otru cilvēku redzēja tikai video, skatiens neaktivizēja autonomo nervu sistēmu. Turklāt tika atklāts, ka tiešs skatiens izraisa ar pozitīvām emocijām saistītas sejas reakcijas visās trijās situācijās. Citiem vārdiem sakot, līdz ar tieša skatiena uztveri tika aktivizēti zigomātiskie vai “smaidošie” muskuļi un atslābināti rievotie vai “sarauktie” muskuļi.


„Esam guvuši apliecinājumu, ka reakcija uz acu kontaktu liek domāt, ka cilvēku redz cits cilvēks. Cita cilvēka fiziskā klātbūtne šim efektam, izrādās, nemaz nav nepieciešama, " stāsta pētījuma vadošais autors Jonne Hietanens (Jonne O. Hietanen).


Pētnieki gan ir piesardzīgi attiecībā uz pārāk tālejošiem secinājumiem. „Lielākā daļa mūsdienu programmatūru dizainētas tā, ka otru cilvēku parasti novērojam ar nedaudz lejupvērstu skatienu. Tāpēc nav skaidrs, vai šī sakarība starp personas un videozvana mijiedarbību attiecas arī uz tādu lietojumprogrammu izmantošanu kā Skype vai līdzīgām,” piebilst Hietanens.


Starp citu, vai zināji, ka pēc RigaBrain smadzeņu treniņiem, cilvēki bieži runā par redzes uzlabošanos!


Avots: Jonne O. Hietanen, Mikko J. Peltola, Jari K. Hietanen. Psychophysiological responses to eye contact in a live interaction and in video callPsychophysiology, 2020