Kas izraisa aizkaitināmību?


Kad cilvēks jūtas aizkaitināms, sīkas lietas, kas parasti viņu netraucē, var likt justies aizkaitinātam vai uzbudinātam. No tā izrietošā spriedze var padarīt cilvēku jūtīgāku pret stresa situācijām.

Aizkaitināmība ir bieži sastopama emocija. Daudzi faktori var izraisīt vai veicināt aizkaitināmību, arī dzīves stress, miega trūkums, zems cukura līmenis asinīs, kā arī, bez šaubām, hormonālas izmaiņas organismā.


Pārsteidzoši, ka aizkaitināmība, kas nepāriet ilgāku laika periodu, dažkārt var liecināt par fizioloģiskām saslimšanām, piemēram, infekciju vai diabētu. Tā var būt arī garīga veselības stāvokļa simptoms, piemēram, trauksmei vai depresijai.


Līdz ar palielinātu aizkaitināmību cilvēkiem var rasties šādi blakus simptomi:

· apjukums vai apgrūtināta koncentrēšanās,

· pārmērīga svīšana,

· ātra sirdsdarbība,

· ātra vai sekla elpošana.


Dzīves stress jeb stress, ar ko saskaramies savas dzīves laikā

Saskaņā ar PinterestLife, stress ir viens no galvenajiem aizkaitināmības cēloņiem.


Spriedzes periodā cilvēks var justies aizkaitināmāks nekā parasti.


Ja cilvēks piedzīvo saspringtu dzīves notikumu, kas var būt saistīts ar darbu, skolu, traumu, viņam var būt grūtāk pārvaldīt savas emocijas un tas veselīgi pārdzīvot. Viņi var justies neiecietīgi pret apkārtējiem cilvēkiem.


Turklāt ilgstošs stresa periods var izraisīt emocionālu izsīkumu. Apzinoties agrīnās stresa pazīmes un veicot pasākumus, lai mazinātu šo sajūtu, cilvēki var izvairīties no ar to saistītiem sarežģījumiem. Apvienība “Mental Illness” (NAMI) sniedz noderīgus padomus, kā tikt galā ar dzīves stresu.


RigaBrain apmeklētāji bieži ziņo par stresa seku mazināšanos pēc RigaBrain seansiem



Depresija

Depresija šobrīd ASV skar gandrīz 16 miljonus pieaugušo. Tā var izpausties plašā simptomu diapazonā un nereti izraisa ilgstošas skumjas, nogurumu un aizkaitināmību.

Viena no agrīnām depresijas pazīmēm vai depresijas recidīvs ir spēcīga aizkaitināmības izjūta.


Aizkaitināmība biežāk vīriešiem ir viens no depresijas simptomiem, un tā bieži rodas līdztekus agresīvām jūtām, riska uzņemšanās un narkotisku vielu lietošanas vēlmei.


Cilvēkam, ļoti iespējams, ir depresija, ja 2 vai vairāk nedēļas viņš piedzīvo kādu no šādiem simptomiem:

· vainas, bezvērtības vai bezcerības sajūta,

· intereses zudums par patīkamām aktivitātēm,

· nogurums,

· koncentrēšanās vai atmiņas problēmas,

· galvassāpes,

· gremošanas traucējumi,

· pēkšņas apetītes vai ķermeņa masas izmaiņas.

Ne visi izjūt katru depresijas simptomu. Simptomi var atšķirties pēc smaguma un ilguma pakāpēm.


RigaBrain apmeklētāji bieži ziņo par noskaņojuma uzlabošanos pēc RigaBrain seansiem



Trauksme

Trauksme bieži rodas, reaģējot uz stresa situācijām dzīvē, piemēram, problēmām darbā, sagatavošanos svarīgam eksāmenam vai ievērojamu dzīves pārmaiņu pārvarēšanu. Šāda veida trauksme parasti izzūd, tiklīdz situācija beidzas.


Tomēr trauksme var kļūt arī par paliekošu stāvokli un tādējādi ietekmēt cilvēka ikdienas darbību, darba izpildi un personiskās attiecības.


Ja cilvēkam ir pārmērīgs satraukums, kas ilgst 6 mēnešus vai ilgāk, viņam var būt ģeneralizēti trauksmes traucējumi (GAD), kas katru gadu skar līdz pat 20% pieaugušo ASV. GAD simptomi:

· aizkaitināmība,

· strauja sirdsdarbība,

· sekla elpošana,

· muskuļu sasprindzinājums,

· grūtības koncentrēties vai pieņemt lēmumus,

· iemigšanas vai gulēšanas problēmas,


Cilvēki var piedzīvot arī panikas lēkmes. Panikas lēkme nozīmē intensīvu baiļu epizodes, kas nevilcinoties attīstās un dažu minūšu laikā beidzas. Precīzi tās ierosinātāji ir individuāli, un tie ne vienmēr ir skaidri.


Cilvēkiem, kuri piedzīvo panikas lēkmes, var rasties uztraukums par to, kad notiks nākamā epizode. Viņi var izvairīties no situācijām, vietām vai rīcības, kas varētu izraisīt paniku.

Domājot par ierosinātājiem un panikas lēkmēm, cilvēks var justies pārņemts ar šīm domām un aizkaitināms.


RigaBrain apmeklētāji bieži ziņo par trauksmes mazināšanos pēc RigaBrain seansiem



Fobijas

Termins “fobija” raksturo intensīvas bailes un nepatiku pret konkrētu objektu, personu vai situāciju.


Domājot par fobiju raisošu situāciju vai objektu, cilvēks var justies pārņemts ar šīm domām, izjust, ka tuvojas panikas lēkme un būt ievērojami aizkaitināmāks nekā parasti.

Cilvēki, kuriem ir fobijas traucējumi, var just intensīvas bailes vai bažas par tādām lietām, kā:

· lidošana,

· augstumi,

· adatas,

· asinis,

· atrašanās ārpus mājas,

· sociālās situācijas,

· specifiski dzīvnieki, piemēram, suņi vai čūskas.


RigaBrain apmeklētāji bieži ziņo par baiļu mazināšanos pēc RigaBrain seansiem



Miega trūkums

Miega trūkums naktī var izraisīt aizkaitinājumu nākamajā dienā. Īpaši tas attiecināms uz bērniem.


Ja cilvēks visu laiku jūtas noguris vai konstatē, ka gulēšana neliek justies možam, pastāv risks, ka var rasties nopietni miega traucējumi, piemēram, bezmiegs vai miega apnoja.


Slimību kontroles un profilakses centri (CDC) norāda, ka katrs trešais pieaugušais cieš no miega trūkuma. Vispāratzīts ieteikums – naktī gulēt vismaz 7 stundas. Pusaudžiem naktī ir nepieciešamas 8 –10 stundas, savukārt mazuļiem var būt nepieciešamas līdz 16 stundām miega.


Miegs ir ļoti svarīgs veselībai. Tam ir nozīme koncentrēšanās un imūnsistēmas funkciju uzlabošanā, un tas arī samazina sirds slimību un depresijas risku.


Cilvēki var uzlabot miega kvalitāti, izmantojot šādu praksi:

· izvairīšanās ēst lielas maltītes un kofeīna un alkohola lietošana pirms gulētiešanas,

· gulēt tumšā, klusā istabā,

· elektronisko ierīču, piemēram, televizoru, datoru un tālruņu, izņemšana no guļamistabas,

· miega grafiks - aizmigt un mosties vienā un tajā pašā laikā katru dienu, arī nedēļas nogalēs,

· regulāra vingrošana un sports.


RigaBrain apmeklētāji bieži ziņo par miega kvalitātes uzlabošanos pēc RigaBrain seansiem



Zems cukura līmenis asinīs

Zems cukura līmenis asinīs, ko sauc par hipoglikēmiju, var ietekmēt cilvēka fizisko un psiholoģisko veselību. Tas parasti skar pacientus ar cukura diabētu, jo viņi lieto insulīnu un citas diabēta zāles.


Tomēr cilvēkiem ar vai bez diabēta diagnozes var būt novērojama īslaicīga hipoglikēmija, ja viņi nav ēduši vairākas stundas.


Hipoglikēmijas simptomi ir:

· aizkaitināmība vai nervozitāte,

· apgrūtināta koncentrēšanās,

· strauja sirdsdarbība,

· drebuļi,

· galvassāpes,

· miegainība,

· reibonis vai vājuma sajūta.


Hipoglikēmija var ietekmēt arī cilvēka miegu. Cilvēki var piedzīvot murgus un pārmērīgu svīšanu visas nakts garumā.

Hormonālā līdzsvara traucējumi

Hormonālā nelīdzsvarotība var izraisīt dažādus fiziskus un psiholoģiskus simptomus, arī aizkaitināmību. Augsts stresa līmenis, nepietiekams uzturs un miegs var ietekmēt cilvēka hormonus.


Citi iespējamie hormonālā līdzsvara traucējumu cēloņi ir:

· diabēts,

· hipertireoze,

· policistiskais olnīcu sindroms (PCOS),

· menopauze.


Zems testosterona vai augsts estrogēna līmenis vīriešiem var izraisīt aizkaitināmību.

Pirmsmenstruālais sindroms

Pirmsmenstruālais sindroms (PMS) ir piemērs visbiežāk sastopamajiem hormonālā līdzsvara traucējumiem, kas var izraisīt garastāvokļa svārstības un aizkaitināmību.


PMS ir ļoti bieži sastopams, jo vairāk nekā 90% sieviešu ziņo par PMS simptomiem nedēļā vai divās pirms mēnešreižu sākuma.


Citi bieži PMS simptomi ir:

· galvassāpes,

· nogurums,

· slikts garastāvoklis,

· pastiprināta trauksme,

· saasināta apetīte,

· vēdera pūšanās,

· jutīgas vai pietūkušas krūtis,

· aizcietējums vai caureja.


Ja sievietei līdz mūža galam ir izteikta aizkaitināmība, depresija vai trauksme, viņai var būt pirmsmenstruālās disfūzijas traucējumi (PMDD). Šis stāvoklis skar līdz 5% sieviešu reproduktīvā vecumā. Ārsts var sniegt informāciju par PMDD ārstēšanas iespējām.


RigaBrain apmeklētājas bieži ziņo par normalizēšanos pēc RigaBrain seansiem


Aizkaitināmība bērniem

Mazi bērni iziet cauri fāzēm, kurās novērojam aizkaitināmības saasinājumus un “miera periodus”. Šīs fāzes ir normāla attīstības sastāvdaļa.


Bieži vien bērnu gadījumā aizkaitināmības iemesls ir vīruss vai bakteriāla infekcija. Šī aizkaitināmība parasti, veselībai uzlabojoties, izzūd.


Citos gadījumos aizkaitināmība bērnu un pusaudžu vidū var liecināt par garastāvokļa vai uzvedības traucējumiem, tādiem kā:

· trauksme,

· uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi (ADHD),

· opozitīvi izaicinoši traucējumi (ODD),

· depresija.


Garastāvokļa un uzvedības traucējumi ir samērā bieži. Saskaņā ar 2019. gada pētījumu bērniem vecumā no 3 līdz 17 gadiem izteiktākie ir:

· 7,4% gadījumu – uzvedības traucējumi,

· 1,7% gadījumu – trauksme,

· 3,2% gadījumu ir depresija.


RigaBrain apmeklētāji bieži ziņo par emocionālo svārstību mazināšanos bērniem pēc RigaBrain seansiem


Aizkaitināmība senioru vidū

Aizkaitināmības cēloņi gados vecākiem pieaugušajiem ir tādi paši kā gados jaunākiem, lai gan ir palielināta garastāvokļa svārstību, depresijas un aizkaitināmības iespējamība, kas saistīta ar fiziskām sāpēm, izolāciju, vientulību vai kādu medicīnisku stāvokli.

Veidi, kā tikt galā ar aizkaitināmību

Cilvēki var tikt galā ar savu aizkaitināmību dažādos veidos. Cilvēks pats var atrast, kuri mehānismi vislabāk atbilst viņa personībai un dzīvesveidam.


Daži vispārēji ieteikumi, kā novērst aizkaitināmību, ir šādi:

· regulāra vingrošana,

· lietojot sabalansētu uzturu, bagātu ar augļiem un dārzeņiem, uzņemot maz apstrādātas pārtikas,

· regulāra miega režīma uzturēšana,

· lēnas elpošanas metožu praktizēšana,

· meditācija,

· regulāra kontaktēšanās ar uzticamiem draugiem un ģimenes locekļiem,

· tikšanās ar garīgās veselības ārstu vai konsultantu,

· dienasgrāmata garastāvokļa izmaiņu un ierosinātāju izsekošanai.


RigaBrain apmeklētāji bieži ziņo par aizkaitināmības mazināšanos pēc RigaBrain seansiem