Aptaukošanās : kāda saistība ar to ir smadzenēm?

Aptaukošanās ir kļuvusi par vienu no nopietnākajām veselības problēmām ne tikai Amerikā, bet arī Eiropā. Amerikā vienam no trīs pieaugušajiem cilvēkiem ir novērojama aptaukošanās un pārējiem diviem ir palielināts svars. Latvijā, pēc SPKC 2018. gadā veiktā pētījuma datiem, liekais ķermeņa svars ir gandrīz 35% iedzīvotāju, bet aptaukošanās gandrīz 25%. Aptaukošanās ir riska faktors daudzām citām medicīniskām komplikācijām, kas ietver problēmas ar sirds ritmu, insulta riska paaugstināšanos, kā arī paaugstināts risks slimot ar vēzi vai diabētu. Domājot par šo problēmu, prātā nāk vairāki jautājumi.



Kas izraisa aptaukošanos?

Zinātnieki cenšas labāk izprast kāpēc un kā parādās aptaukošanās, un atbilde uz šo jautājumu ir daudz sarežģītāka, kā vispārpieņemtā “cilvēki vienkārši ēd par daudz”.


Aptaukošanās ir enerģijas balansa traucējums. Jau sen zināms, ka aptaukošanās parādās garākā laika periodā, kad ar pārtiku un ēdienu uzņemam vairāk kalorijas kā sadedzinām, veicot dažādas fiziskas aktivitātes vai vingrojumus. Nu, zinātnieki ir identificējuši vēl citus faktorus, kas rodas gan mūsu ķermenī, gan vides ietekmē, kas veicina tā saukto aptaukošanās epidēmiju.


Kas mums liek gribēt ēst?

Normāli ir tas, ka smadzenes atbild uz daudziem signāliem, kas nāk gan no ķermeņa, gan apkārtējās vides, lai palīdzētu mums saprast, kad ir laiks ēst un kad ēšana jābeidz. Lai gan visi esam pazīstami ar mirkļiem, kad šķiet, ka vide paaugstina mūsu apetīti, piemēram, kad tuvumā sajūtam ēdiena smaržu, kad redzam ēdiena reklāmas, kad esam ballītē ar draugiem, vai dodamies kopīgā maltītē, kā arī tad, kad ir emocionāli kairinājumi (trigeri) kā piemēram, stress, kas izmaina mūsu vēlmi ēst.


Pēdējos zinātniskajos pētījumos tiek skaidrots arī par hormonu signāliem ķermenī, kas ietekmē mūsu apetīti un to, cik daudz kalorijas sadedzinām. Mūsu organisms ražo hormonus, kas sūta signālus smadzenēm, stāstot par mūsu vajadzībām pēc ēdiena. Insulīns ir viens no šiem hormoniem, tāpat leptīns, grelīns un GLP-1. Šie hormoni palīdz smadzenēm, nosakot, cik daudz enerģijas ir pieejams no nesenās maltītes un cik daudz enerģijas ir ilgtermiņa, kā tauki.


Kā hormoni un smadzenes ir iesaistītas aptaukošanās procesā?

Konkrēti viena smadzeņu daļa tiek uzskatīta par vissvarīgāko, apvienojot gan ķermeņa iekšējos, gan ārējās vides raidītos signālus par ēšanas procesu. Šo reģionu sauc par hipotalāmu. Hormoni no ķermeņa dodas uz smadzenēm, īpaši uz hipotalāmu, lai tas palīdzētu kontrolēt sāta un bada sajūtu. Katram hormonam ir savas funkcijas. Hormons leptīns ražo tauku šūnas. Kad enerģijas rezerves tauku šūnās kļūst zemas, caur asinīm uz smadzenēm dodas mazāk leptīna, kas hipotalāmā izraisa to, ka rodas bada sajūta un metabolisms jeb vielmaiņa kļūst lēnāka. Insulīns, kas nāk no aizkuņģa dziedzera, stāsta smadzenēm par to vai glikoze (cukurs) ir pieejams, lai to izmantotu enerģijai. Vēl divi citi svarīgi hormoni, kas palīdz regulēt apetīti nāk no zarnu trakta. Grelīns visvairāk nāk no vēdera un reaģē uz smadzenēm, izsaucot badu. GLP-1 tiek atbrīvots no zarnām, kad tiek uzņemt ēdiens un smadzenes liek mums sajust sātu. Jebkurā laikā smadzenes smagi strādā, lai sakombinētu visus šos un vēl daudz citus signālus, lai palīdzētu noteikt, cik liela bada sajūta tiek sajusta un cik enerģijas patērēs ķermenis. Šie hormoni ne tikai ietekmē apetīti, bet arī maina sajūtu - prieku un baudu, kas tiek gūta ēdot.


Kādas pārmaiņas parādās apetītes regulēšanas hormonos aptaukošanās gadījumā?

Aptaukošanās gadījumā, tauku daudzums ķermenī palielinās. Palielinoties tauku daudzumam, palielinās arī leptīna daudzums. Lai gan augsti leptina līmeņi noved pie sāta sajūtas un samazinātas apetītes, izrādās, ka cilvēki ar aptaukošanos kļūst rezistenti pret leptīna efektu, citiem vārdiem sakot, leptīns strādā mazāk, strādā mazāk efektīvi un tauku daudzums palielinās. Leptīna rezistence izskaidro, kāpēc cilvēki ar aptaukošanos ziņo par normālu vai pat palielinātu apetīti, lai gan viņu ķermenī ir liela kaloriju rezerve no taukiem.


Pretēji leptīnam GLP-1 līmeņi šiem cilvēkiem parasti ir zemāki. GLP-1 ir svarīgs sāta sajūtas signāls un zemāki šie hormona līmeņi cilvēkiem ar aptaukošanos, neskatoties uz lieko ķermeņa tauku daudzumu, var veicināt izsalkuma sajūtu. Iemesls, kāpēc šie cilvēki kļūst rezistenti pret leptīnu un viņiem ir izmaiņas GLP-1 līmenī līdz galam nav skaidrs un zinātnieki vēl to pēta.


Vai ir redzamas pārmaiņas cilvēku ar aptaukošanos smadzenēs?

Jā, zinātniekiem ir zināms, ka dzīvnieki, kuri ēd ļoti taukiem bagātīgu pārtiku, aptaukojas un hipotalāms kļūst kairināts jeb iekaisis. Speciālas šūnas, kas sniedz palīdzību daļām, kas ir bojātas ir atrodamas šajā iekaisuma procesā. Kad dzīvnieka maltīti veido taukiem bagāta pārtika un viņi ir aptaukojušies ilgu laika periodu, dažas hipotalāma sūnas, kas ir iesaistītas ziņošanā par sāta sajūtu ir izzudušas. Pētījumi vēsta, ka šāda tipa hipotalāma iekaisums var norisināties arī cilvēka organismā.


Notiek dažādi pētījumi, lai definētu šo izmaiņu cēloņus un vai šīs izmaiņas ir atgriezeniskas, kad tiek zaudēts svars un vai iespējams veikt prevenciju un vai nākotnē šo bojājumu ārstēšana varētu smadzenēm palīdzēt kontrolēt aptaukošanos.





Kas šobrīd ir pieejams, lai ārstētu hormonu līmeņu izmaiņas un smadzeņu funkciju izmaiņas cilvēkiem ar aptaukošanos?

Tiek ieviesti jauni medikamenti, kad ir izprasta hormonu ietekme uz aptaukošanās procesu. Šie medikamenti stimulē zarnu hormona GLP-1 un liraglutīdu, kas šobrīd tiek lietoti 2. tipa cukura diabēta gadījumā. Šobrīd nav pieejami medikamenti, kas atgrieztu leptīna rezistences procesu vai pasargātu hipotalāmu no izmaiņām, bet šī joma tiek aktīvi pētīta.


Ko es varu darīt jau šodien saistībā ar aptaukošanos?

Kamēr zinātnieki un ārsti turpina strādāt, lai labāk izprastu aptaukošanās cēloņus un attīstītu jaunus medikamentus, ir daudz lietu, ko persona var darīt jau tagad. Ja tu esi satraucies par savu ķermeņa svaru, apspried to ar savu ārstu, lai kopīgi izveidotu uztura plānu, kas piemērots tieši tev. Ārsts palīdzēs arī izprast, kādus vingrojumus būtu labāk veikt. Daudzi cilvēki uzstāda mērķus- pazaudēt daudz kilogramus, bet pētījumi pierāda, ka zaudējot pat tikai 5 – 10 procentus no sava ķermeņa svara palīdz samazināt asinsspiedienu, samazināt holesterīna līmeni un uzlabot cukura līmeni asinīs.

Pieturēšanās pie sabalansēta uztura un vingrojumiem, kas paredzēti tieši tev ir tas, kas nepieciešams, lai uzlabotu tavu kopējo veselību un samazinātu aptaukošanos un ar to saistītās saslimšanas.


RigaBrain smadzeņu treniņu centru bieži apmeklē cilvēki, kuriem ir raksturīga emocionālā ēšana - stresa vai skumju aizstāšana ar ēdienu! Un, uzlabojoties smadzeņu pašorganizēšanās spējām, cilvēki ziņo, ka samazinās arī atkarība no emocionālās ēšanas.

Avots: https://www.empoweryourhealth.org/magazine/vol6_issue2/obesity_what_does_your_brain_have_to_do_with_it