Ar grūtniecību saistītais nemiers var ietekmēt to, kā zīdaiņu smadzenes reaģē uz skumju runu

Kādā pētījumā gūts apliecinājums par iespējamu saikni starp ar grūtniecību saistīto trauksmi un to, kā bērna smadzenes reaģē uz skumju balss intonāciju. Pētnieki Alto Universitātē un Turku Universitātē Somijā secinājuši, ka veicot mērījumu topošajām māmiņām 24. grūtniecības nedēļā un konstatējot augstu uztraukuma līmeni, zīdaiņiem, kas viņām piedzimst, daudz biežāk ir minimizēta smadzeņu reakcija uz skumju runu. Ja topošajām māmiņām trauksme iestājas vēlāk (mērījumi, kas veikti pēc 34. grūtniecības nedēļas), šāda saikne tika novērota daudz retāk un neizteiktās intensitātēs. Tas liecina, ka ar grūtniecību saistītu trauksmi uz bērniem ir daudz lielāka iespēja pārnest grūtniecības vidū.


 “Zīdaiņu smadzeņu reģioni, kas tiek galā ar emocijām un runu, bija mazāk aktīvi, klausoties skumju runu, ja mazuļu mātes tika konstatēta ļoti izteikta ar grūtniecību saistīta trauksme”, sacīja Dr. Ilkka Nībsilfa (Ilkka Nissilä), Alto universitātes pētniece, kura ir viena no pētījuma autorēm.


Ar grūtniecību saistīta trauksme var būt, piemēram, attiecināma uz bažām par izskata, darba un pēcdzemdību perioda izmaiņām, bērna veselību un turpmāko dzīvi vecāku lomā.


 “Lai gan mēs varam novērot smadzeņu reakcijas izmaiņas, mēs šobrīd nevaram skaidri pateikt, kā tās ir saistītas ar bērna turpmāko uzvedību vai kā novērotās pārmaiņas ietekmē bērnu laika gaitā”, saka Dr. Nībilfa. “Mēs skaidri zinām, ka nepieciešams lielāks pētījumu skaits, lai saprastu, kā šādi novērojumi, kas veikti, izmantojot neiroattēlveidošanu, ir saistīti ar zīdaiņu attīstību.”


Turku Universitātes integratīvās neirozinātnes un psihiatrijas profesors Hass Karlsons (Hasse Karlsson) saka: “Viena no pētījuma priekšrocībām ir tāda, ka mazuļi, kas piedzima pētījumā iesaistītajām mātēm, tiks novēroti vairākus gadus. Tas ļaus nākotnē izdarīt daudz pamatīgākus empīriskus secinājumus.”


Pētījumā piedalījās 19 māmiņas un viņu 19 mazuļi no Somijas. Smadzeņu skenēšanu veica ar metodi, ko sauc par difūzo optisko tomogrāfiju jeb PUNKTU, kurā izmanto gaismas avotu un detektoru komplektu, kas piestiprināts mazuļa galvas pusē, lai izmērītu asinsplūsmas izmaiņas [AM5] smadzenēs. Metode ļauj veikt izmeklējumus, kamēr bērns ir mātes klēpī, un paralēli pētnieki var atskaņot runas skaņas mazuļiem, vienlaikus skenējot viņu smadzenes.


Avots: Ambika Maria, Ilkka Nissilä, Shashank Shekhar, Kalle Kotilahti, Jetro J. Tuulari, Pauliina Hirvi, Minna Huotilainen, Juha Heiskala, Linnea Karlsson, Hasse Karlsson. Relationship between maternal pregnancy-related anxiety and infant brain responses to emotional speech – a pilot studyJournal of Affective Disorders, 2020; 262: 62

 +371 27771821