top of page
Brain Rembrandt style 3.png
Notebook_edited.png

Atmiņas triki nosaka, kāds Tu esi – savtīgs melis vai dāsns un atbildīgs lēmumu pieņēmējs?

ATMIŅAS KĻŪDAS PALĪDZ SAVTĪGIEM CILVĒKIEM SAGLABĀT VIŅU PAŠTĒLU


Kad cilvēkam tiek aicināts atsaukt atmiņā, cik dāsns viņš bija agrāk, savtīgi cilvēki

mēdz atcerēties, ka ir bijuši labvēlīgāki, kā tas bijis patiesībā, liecina psihologu un

ekonomistu eksperimentu kopums.

Kad cilvēki rīkojas savtīgi, viņiem ir uzticams sabiedrotais, kas palīdz saglabāt

paštēlu labi izkoptu – tā ir viņu pašu atmiņa.

Aicinot atsaukt atmiņā, cik ļoti devīgi cilvēki bijuši pagātnē, savtīgi cilvēki mēdz

atcerēties būšanu labvēlīgākiem, kā viņi reāli bija, atsaucoties uz eksperimentu sēriju, kas

tika publicēta aprīlī, žurnālā “Nature Communications” , ko veica Jēlas universitātes

psihologi un Cīrihes universitātes ekonomisti.

“Kad cilvēki izturas tādos veidos, kas neatbilst viņu personīgajiem standartiem,

viens no veidiem kā saglabāt savu morālo paštēlu ir nepareizi uztvert viņu ētiskos

trūkumus,” stāsta Jēlas universitātes psiholoģijas asistējošā profesore un galvenā

pētījuma autore Mollija Kroketa (Molly Crockett).

Psihologi jau ilgstoši ir interesējušies, kā cilvēki balansē savus pašmērķus ar vēlmi

tikt uzskatītam par morālu. Lai attaisnotu pašapkalpošanās rīcību sev pašiem un citiem,

cilvēki iesaistās procesā, kas tiek saukts par motivēto argumentēšanu. Piemēram, atstājot niecīgu dzeramnaudu, klienti varētu sevi pārliecināt par to, ka persona, kura viņu

apkalpoja nav pelnījusi vairāk.

Pētnieku komanda, ko vadīja Kroketa un Raians Karslsons (Ryan Carlson), Jēlas

universitātes doktorantūras students un pētījuma pirmais autors, vēlējās izpētīt vai cilvēku

atmiņa par viņu veiktām darbībām palīdz viņiem saglabāt morālo paštēlu jeb pašportretu,

iespējams pat noliedzot nepieciešamību izmantot motivētu argumentēšanu. Tā vietā, lai

pārliecinātu sevi, ka oficiants nav pelnījis labāku dzeramnaudu, piemēram, klients varētu

maldīgi atcerēties dzeramnaudas došanu, uztverot to, kā dāsnāku darbību kā tā bijusi

patiesībā.

Pirmajā eksperimenta pētījumā, kas tika vadīts Cīrihes universitātē ar ekonomikas

speciālistiem, pētnieki iepazīstināja eksperimenta dalībniekus ar naudas trauku-podu un

aicināja izlemt, cik daudz naudas paturēt un cik daudz dot nepazīstamiem cilvēkiem. Pēc

pāris novērtēšanas jautājumu atbildēšanas, dalībnieki tika aicināti atsaukt atmiņā, cik

daudz naudas viņi devuši nepazīstamajiem cilvēkiem. Būtiski minēt, ka dalībnieki saņēma

bonusu – naudu, ja precīzi spēja atsaukt atmiņā savus lēmumus. Lai gan tika sniegta

finansiāla motivācija, skopākie dalībnieki mēdz atsaukt atmiņā, ka devuši vairāk naudas,

kā tas bija patiesībā.