Autisku bērnu apslēptais potenciāls



 „Kad es mācījos 5. klasē, mans brālītis Alekss sāka labot manus mājasdarbus. Iespējams, tas nevienam nešķistu dīvaini, ja vien… Alekss vēl bija bērnudārznieks. Turklāt bija autisks bērns. Definīcija? Autisms ir garīga rakstura diagnoze, kam tipiski raksturīgs sociālas uzvedības trūkums, nespēja reaģēt uz emocijām. Aleksam bija grūti noturēt uzmanību. Viņu bieži izmeta no klases, jo viņš nevarēja nosēdēt. Pat tagad, 15 gadus vēlāk, viņam tas sagādā grūtības. Toties viņam piemīt perfekta gramatikas izpratne. Turklāt matemātiskus uzdevumus viņš risina ātri un precīzi,” – šis ir tikai kāda gadījuma pārstāsts.

Viena gadījuma no daudziem. Ja kādā sfērā mums tiek atņemts, citā tiek dots, – tas pierādījies ne reizi vien.


Kā šo gadījumu komentē pētnieki?

Vairums zinātnieku sāk pārvērtēt līdz šim valdošo uzskatu, ka autiski cilvēki atpaliek garīgā plāksnē un ka funkcionē daudz zemākā līmenī, nespējot tikt galā ar vairumu savu vajadzību. Arvien vairāk tiek akceptēts viedoklis, ka patiesībā šādi cilvēki funkcionē garīgi daudz augstākā līmenī nekā „vidējais statistiskais” cilvēces pārstāvis, tādēļ viņiem nav nepieciešama izteikta saikne ar līdzcilvēkiem. Diagnozes fokusējas uz to, ko cilvēki ar garīgu atpalicību nespēj izdarīt nevis uz to, ko viņi spēj. Lēnām mainās psiholoģija, mainās psihoterapijas izpratne par garīga rakstura diagnozēm, jo ir ārkārtīgi daudz aspektu, kuros garīgi šķietami atpalikuši cilvēki operē acīmredzami augstākā līmenī par vidējo statistiku.


Meredita Edelsone (Meredyth Edelson), Villametes universitātes zinātniece, kas pētījusi garīgo atpalicību ļoti niansētā līmenī, skeptiski raugās uz diagnozēm: „Lielākā daļa no tām izvirzītas, balstoties uz intelekta testu rezultātiem, īpaši tas attiecināms uz autiskiem cilvēkiem. Ziniet, mūsu zināšanu bāze ir balstīta uz diezgan nekvalitatīviem datiem.”


Arī Lorenss Motrons (Laurent Mottron), Monreālas universitātes psihiatrs, piekrīt Edelsonei. „Nature” žurnāla numurā publicēts viņa raksts, kurā pētnieks, strādājot ar autiskiem cilvēkiem, parāda, ka šo cilvēku smadzenēs drīzāk slēpjas apslēpts potenciāls nevis trūkumi. Mottrons saka: „Autisms nekādā gadījumā nav slimība! Iespējams, tas vienkārši ir citāds veids, kādā tiek uzlūkota pasaule. Smadzeņu pētījumi šiem cilvēkiem neparāda nekādu patoloģiju. Es uzskatu, ka autiskiem bērniem un pieaugušajiem vienkārši neder standarta intelekta testi, piemēram, izcilais, tik ļoti atzītais Vekslera tests (Wechsler Intelligence Scale for Children (WISC)) – tas ir pilnīgi verbāls! Bet autiskiem bērniem vajadzīga cita pieeja.”


RigaBrain seansus izmanto bērni un pieaugušie ar autisko spektru. Gribi uzzināt par seansiem un finansiāla atbalsta programmu? info@rigabrain.com