Kā cilvēku ietekmē bailes no pandēmijas?

Posttraumatiskais stresa sindroms saistīts ar bailēm no pandēmijas


2020. gadā, sākoties pandēmijai, cilvēki visā pasaulē sāka vairāk baidīties no tā, kas varētu notikt ar viņiem vai viņu ģimeni. Izrādās, ka tās nav “parastas” bailes, bet gan iespējams simptomu kopums, kas var attīstīties paliekošos traucējumos.

Jaunajā Flindersa universitātes pētījumā, kurā piedalījās 1040 tiešsaistes dalībnieki no piecām rietumu valstīm un kas tika publicēts pētniecības žurnālā PLOS ONE, aplūkota cilvēku reakcija uz pieaugošo pandēmiju, konstatējot, ka vairāk nekā 13% izlases respondentu pēdējā laikā ir attīstījušies ar pēctraumatisko stresa traucējumu (PTSD) saistīti simptomi, kas atbilst līmenim, kāds nepieciešams, lai noteiktu klīnisko diagnozi.


Ņemot vērā notiekošās ekonomiskās un sociālās katastrofas, kā arī nāves gadījumu skaitu, kas pārsniedz 2 miljonus, psiholoģijas pētnieku grupa brīdina, ka ir jādara kas vairāk, lai tiktu galā ar pandēmijas izraisītiem iespējamiem īslaicīgiem un ilgstošiem PTSD gadījumiem, kā arī ar tiem saistītām garīgās veselības problēmām, piemēram, trauksmi, depresiju, antisociālu uzvedību utt.


“Lai gan globāla pandēmija neiederas dominējošajos PTSD modeļos vai diagnostikas kritērijos, mūsu pētījumos esam guvuši apstiprinājumu, ka globālais stress var izraisīt traumatiska stresa simptomus,” norāda vadošā pētniece, asociētā profesore Melānija Takarangi (Melanie Takarangi) no Flindersa Psiholoģijas centra.


“Mēs atklājām, ka traumatiskais stress ir saistīts ar nākotnes notikumiem, piemēram, raizēm par sevi vai ģimenes locekļiem, domājot par iespējamu tiešu saskarsmi ar vīrusu,” saka pētījuma līdzautore Viktorija Bridglande (Victoria Bridgland), kura raksta disertāciju par PTSD izraisītājiem.


PTSD ir reakciju kopums, tostarp uzmācīgas atmiņas un īslaicīga apziņas aptumšošanās, kas var attīstīties cilvēkiem, kuri ir bijuši pakļauti gadījumiem, kas apdraudējuši viņu dzīvību vai drošību (piemēram, seksuāla vardarbība, dabas katastrofa).


“Mēs vēlamies uzsvērt nepieciešamību koncentrēties uz pandēmijas radīto “izsišanu” no ierastā psiholoģiskā līdzsvara, tostarp konkrētu notikumu uztverto emocionālo ietekmi, kas saistīta ar COVID-19, un balstīties uz citiem pagājušā gada pētījumiem, kas parāda, cik kaitīga ir COVID-19 psiholoģiskā ietekme uz garīgo veselību,” norāda Bridglande.


Tiešsaistes apsekojumā tika analizēta virkne atbilžu, kas tipiski saistāmas ar bieži sastopamiem pēctraumatiskā stresa simptomiem, piemēram, atkārtotiem traucējošiem un nevēlamiem atmiņu uzplaiksnījumiem, emocionālām izjūtām vai domām.


13,2% no mūsu izlases, iespējams, bija PTSD pozitīva, un šie simptomi ir saistāmi ar COVID-19, tikai 2% no izlases pārstāvjiem atzina, ka pandēmija viņu dzīves vērsusi uz labo pusi.


RigaBrain smadzeņu treniņus apmeklē arī cilvēki, kuri atzīst, ka viņiem ir PTSD, un ziņo labus rezultātus.


Avots: Victoria M. E. Bridgland, Ella K. Moeck, Deanne M. Green, Taylor L. Swain, Diane M. Nayda, Lucy A. Matson, Nadine P. Hutchison, Melanie K. T. Takarangi. Why the COVID-19 pandemic is a traumatic stressor. PLOS ONE, 2021; 16 (1): e0240146