Dejotāja smadzenes attīstās īpašā veidā





Mūzika aktivizē mūsu smadzeņu dziļākās zonas, bet kas notiek dejotāja smadzenēs? Kustība var izraisīt plūsmas stāvokli, kas rada intuitīvu nervu tīklu. Kamēr tehnoloģijas pārņem arvien lielāku daļu no mūsu dzīvēm, būtiski ir palielinājusies arī interese par dabīgākiem dzīves veidiem. Viens no piemēriem vēlmei atjaunot saikni ar dabu ir jogaa un meditācija. Mūzika un deja jau tūkstošiem gadu ir bijusi cilvēka pieredzes pamatsastāvdaļa. Tās ir nodrošinājušas mijiedarbību, kas ir radījusi tuvas kopienas un bagātas kultūras. Neirozinātne ir studējusi mūziku gadu desmitiem. Ir noskaidrots, ka tā unikālā veidā aktivizē dziļākos smadzeņu apgabalus. Dziļās smadzeņu zonas, galvenokārt, ir atbildīgas par emocijām, atmiņu un sociālo mijiedarbību. Tās cilvēka smadzenēs attīstījas daudz agrāk nekā kognitīvās funkcijas smadzeņu garozā. Dziļās smadzeņu zonas, galvenokārt, ir atbildīgas par emocijām, atmiņu un sociālo mijiedarbību.

Mana doktora disertācija izstrādāja metodes, kā izprast procesus, ko deja rada smadzeņu garozā. Es salīdzināju profesionālo dejotāju un mūziķu smadzeņu funkcijas ar cilvēkiem, kuriem nav ne dejošanas, ne mūzikas pieredzes, viņiem skatoties deju ierakstus. Dejotāju smadzeņu aktivitāte atšķīrās no mūziķu un parasto cilvēku, kad notika pēkšņas pārmaiņas mūzikā, ilgstoša mūzikas klausīšanās un audio-vizuālās dejas izpildījums. Šie rezultāti apstiprina agrākos pieņēmumus, kas norāda, ka dejotāju dzirdes un motoriskā smadzeņu garoza attīstās unikālā veidā. Manā pētījumā dejotāju smadzenes reaģēja uz izmaiņām mūzikā daudz ātrāk nekā mūziķu un parasto cilvēku smadzenes. Dejotāju smadzenes uz mūzikas izmaiņām reaģēja kā reflekss, pirms dejotājs pats to apzinājās. Es arī atklāju, ka dejotājiem ir spēcīgāka sinhronizācija zemajā teta frekvencē. Teta sinhronizācija ir saistīta ar emocijām un atmiņas procesiem, kuri centrāli visu personu savstarpējiem kontaktiem un pašizpratnei. Dejā cilvēka pamatelementi apvienojas dabiskā veidā. Pieskārieni un sadarbība ir neatņemami dejas elementi - bez tiem tā vairs nav deja. Šie elementi ir tik pat svarīgi dejošanai, cik kustības un mūzika. Tomēr dejas neirozinātne joprojām ir jauna zinātne. Līdz ar to smadzeņu procesi par pieskārieniem un sadarbību vēl nav īsti pētīti, izmantojot konkrēti deju. Mēs zinam, ka dejā, dabīgā veidā, apvienojas cilvēka pamatelementi. Tajā tiek apvienoti radošās izpausmes, precīzas kustības un sadarbība, līdzīgi kā spēlējot mūziku. Kustība ietver visu ķermeni tāpat kā sportā. Dejošana arī asociējas ar "plūsmu", labi izpētītu parādību, kurā cilvēks kļūst pilnībā iegrimis kādā aktivitātē. Ir izpētīts, ka pieredzētā "plūsma" palielina personas vispārējo apmierinātību un produktivitāti, kā arī darbības kvalitāti. Tā arī samazina neirālā tīkla aktivitāti, kas ir atbildīgs par loģiskiem lēmumiem un detalizētiem novērojumiem. Tas rada vietu radošam nervu tīklam, kuram ir svarīga loma, attīstot atslābinātu prāta stāvokli. Šī instrumenta vingrināšana prasa ārkārtīgu precizitāti. Ir kostatēts, ka tā dažādās izpausmēs veido motoriskos ķermeņa procesus smadzenēs. Tikmēr uz dejotājiem veiktie pētījumi atklāj, kā viņu smadzenes ir specializējušās, lai apstrādātu deju kustības. Ir noskaidrots, ka mūziķu un dejotāju smadzeņu struktūra atšķiras no parasto cilvēku, apgabalos, kuri ir atbildīgi par kustību un skaņas uztveri. Smadzeņu sinhronizācija nodrošina netraucētu sadarbību. Pētījumi par mūzikas producēšanu un kustību rāda, ka sadarbības laikā divu cilvēku smadzenes tiek noregulētas vienā un tajā pašā frekvencē. Tas izpaužas kā abu dalībnieku zemās frekvences viļņu sinhronizācija. Smadzeņu sinhronizācija nodrošina nepārtrauktu sadarbību un ir nepieciešama harmoniskai mūzikas vai kustību radīšanai. Spēja pielāgoties cita cilvēka galvas smadzeņu frekvencei ir ļoti svarīga jebkuras empātiskās kopienas funkcionēšanai. Pēdējā laikā pētnieki ir guvuši fantastiskus rezultātus par vingrošanas nozīmi kā garastāvokļa uzlabotāju. Papildus medikamentiem un psihoterapijai, vingrošana šobrīd tiek pat ieteikta kā depresijas ārstēšanas veids. Vingrošana izdala hormonus, kas rada labsajūtu, kas savukārt veicina pozitīvus emocionālos procesus smadzenēs. Vingrošana arī pazemina amigdalas aktivizēšanos, smadzeņu baiļu un stresa centru. Pareizā deju stila atrašana var padarīt dejotājus eiforiskus un likt viņiem aizmirst oficiālo vingrojumu ieteikumus un soļu skaitītājus. Dejotājiem, kas nodarbojas ar graciozām kustībām, ir jāprot apzināties savu ķermeni un (apzināties) bezvārda komunikāciju. Šīs prasmes ir īpaši svarīgas mūsdienās, kad mēs pavadām tik daudz laika sēžot un iekš virtuālajām realitātēm. Mūsu dzīvesveids ir aizvedis mūs tālāk no mūsu pašu fiziskajiem piedzīvojumiem un bezvārda emocionālo vēstījumu saprašanas. Piemēram, saskarsmes improvizācija liek dejotājiem uzmanīgāk ieklausīties sava partnera ķermenī. Ir zināms, ka pat pieskāriens mazina sāpes, bailes un satraukumu. Funkcionālā smadzeņu attēlu veidošana ir parādījusi, ka šie pieskārieni izpaužas arī smadzenēs. Vienā pētījumā, pieskāriens no kādas vienas, īpašas personas mazināja sāpju aktivizēšanos smadzenēs elektrības stimulācijas laikā, salīdzinot ar sāpēm, kas piedzīvotas vienatnē. Sāpes, stress un trauksme bieži iet roku rokā ar depresiju. Deja, mūzika un ar to saistītās terapijas formas var palīdzēt mazināt garīgās svārstības pat pirms pilnīgas depresijas iestāšanās. Pozitīvi rezultāti ir gūti, ārstējot depresiju ar mūzikas terapiju. Deja ir izteikti subjektīva pieredze. Tomēr neirozinātne var palīdzēt mums saprast, kā cilvēki var izmantot dejas, lai savā tehnoloģiju piepildītājā pasaulē justos vairāk saistīts viens ar otru.


Autors: Hanna Poikonen


RigaBrain ir viens no neirozinātnes pīlāriem Latvijā. Izmantojam Dinamisko neirofīdbeku, lai palīdzētu smadzenēm pašām sevi sakārtot. Ieskaties https://www.rigabrain.com/neirofidbeks vai zvani +37127771821 !