Depresija – 10 aspekti, kas palīdzēs to izprast



Cilvēki, kas cieš no depresijas, jūtas bezpalīdzīgi, bezcerīgi, nevērtīgi un ārpus kontroles pār savu dzīvi. To ir grūti ārstēt un viegli – diagnosticēt. Aiz skumjajām izjūtām slēpjas daudz vairāk. Šodien – par 10 veidiem, kas palīdzēs saprast depresijas pacientu pasauli.


1. Bezmērķības izjūta

Depresijas māktiem cilvēkiem ir tendence vispārināt un abstrahēt visu notiekošo („Viss ir vienāds…”, „Man tas nerūp…”). Tāda attieksme ir arī pret citu cilvēku mērķiem, vēlmēm, vajadzībām. Piemēram, reizēm depresijas pacienti saka, ka vēlas būt laimīgi, tai pašā laikā, konkrētu soļu, lai to izdarītu, viņiem nav. Cilvēki, kam nav depresijas, arī var tiekties būt laimīgi, taču viņiem ir plāns, kā to izdarīt – piemēram, „socializēšos ar ģimeni, zvanot viņiem reizi nedēļā.”


2. Gremdēšanās apcerībā

Depresīvu cilvēku domas it kā „klīst pa nebeidzamu apli”. Tās ir grūti apstādināt. Tādēļ depresijas ārstēšana daļēji ir saistīta ar cilvēka uzmanības kontroles procesiem. Var palīdzēt apzinātības meditācija. 39 pētījumu meta-analīzē atklāts, ka tā sniedz patiesi labus rezultātus.


3. Mācīt apzinātības praksi

Arvien vairāk runājam, ka apzinātību jāsāk mācīt jau bērnībā – arī bērniem var būt depresija. Ja zinām, kā kontrolēt uzmanību jau kopš „bērna kājas”, iespējams, tā būs dāvana visai dzīvei.


4. Depresija aizmiglo atmiņu

Viens no mazāk izpētītiem simptomiem – kā depresija ietekmē atmiņu. Zināms, ka depresijas pacientiem ir grūtības ar deklaratīvo atmiņu – faktu, vārdu un vietu atminēšanos. Dažkārt ir grūti norobežot līdzīgu pieredzi. Arī tā ir daļa no vispārināšanas tieksmes. Depresija ietekmē arī citus atmiņas veidus, un zinātnieki turpina strādāt, lai arvien precīzāk definētu, kā tieši tas notiek.


5. Grūti atminēties „labos laikus”

Viens paņēmiens, kā palīdzēt – emocionāli radīt „atmiņu vietu” iztēlē, kur sakopot laimīgu brīžu atmiņas un atgriezties depresijas uzliesmojumu fāzēs.


6. Depresīvais reālisms

Pastāv teorija, ka depresīvais reālisms bieži ir daudz precīzāks viedoklis par pasauli, salīdzinot ar optimistu skatījumu. Ir pierādīts, ka optimisti uzskata – viņi veic pienākumus labāk, kā patiesībā, ticot, ka dzīvē sasniegs vairāk, kā tas izdodas. Depresīvais reālisms nesniedz šādas ilūzijas, līdz ar to, atmetot emocionālo komponentu, ir daudz precīzāks.


7. Precīza laika uztvere

Izrādās, ka depresijas pacienti ir apveltīti ar precīzāku laika izjūtu, salīdzinot ar pārējiem cilvēkiem. Profesore Diāna Kornbrota (Diana Kornbrot): „Mana pētījuma rezultātos gūts apstiprinājums, ka laika novērtēšanā depresīvie cilvēk ir precīzāki. Tie, kuriem nav depresijas, biežāk uzskata, ka pulkstenis rāda mazāk, nekā patiesībā, ka nedēļa rit ātrāk. Tā iemesla dēļ, ka depresīvus cilvēkus vada tikai viens stimuls – viņu iekšējās izjūtas, viņi daudz veiksmīgāk novērtē ārējos faktorus.”


8. Fiziskas aktivitātes ārstē depresiju

26 gadus ilgā pētījumā atklāts, ka sportošana un kustības ne vien īslaicīgi, bet arī ilgtermiņā mazina depresijas epizodes. Ne velti ārsti saka – tāds efekts kā sportam nav nevienam medikamentam. Un tas neko nemaksā! Kādēļ tik reti to izmantojam?


9. Vairāk fizisku sāpju

Depresijas pacientiem ir zemāks sāpju slieksnis. Tas nozīmē, ka viņiem sāp vairāk. izrādās, ka sāpju centri smadzenēs vienoti reaģē gan uz fiziskām, gan emocionālām ciešanām. Ja vienas pastiprina otras – sāpes ir daudz izteiktākas gan fiziski, gan mentāli.


10. Domāšanas veids

Cilvēki bieži uzskata, ka depresijas cēlonis ir ļoti negatīvi, negaidīti, nepatīkami notikumi dzīvē. Tā ir, tomēr depresiju var radīt arī ikdienišķi stresori.

Visbiežāk no depresijas cieš cilvēki, kas emocionāli izteikti un personīgi reaģē uz salīdzinoši ikdienišķiem notikumiem.

Protams, šo domāšanas un reakciju veidu daļēji nosaka pieredze bērnībā un ģenētiskie faktori, taču mēs apzināti varam mācīties pozitīvo domāšanu un stresam mazināšanas tehnikas.

________________________________________________________________________________

Statistika: pēc 20 RigaBrain seansiem, uzlabojumus par 40% un vairāk vai depresijas neatkārtošanos atzīmē 83.7% klientu!


Atsauce: Statistika par RigaBrain seansiem – Charlen Zietsma Ph.D., Viktorijas Universitāte Kanādā.


Piesakieties seansam vai uzdod savu jautājumu šeit!