Distonija. Kas tā tāda?


Distonija ir neiroloģisks kustību traucējums, kas izraisa muskuļu saraušanos vai spazmas. Muskuļu kontrakcijas izraisa tipveida kustības, arī patoloģiskas pozas.

Distonija ir sindroms simptomu kopums. Dažas distonijas formas var ietekmēt noteiktas ķermeņa zonas, piemēram, kaklu, seju, žokli, acis, ekstremitātes vai balss saites.

Distonija ietekmē vīriešus, sievietes un bērnus, turklāt neatkarīgi no vecuma. Tā var attīstīties arī bērnībā. Distonija var būt ģenētiska vai to var izraisīt tādi faktori kā fiziska trauma, noteiktu zāļu iedarbība vai neiroloģiski apstākļi.


IEMESLI

Distonijas cēloņi vēl nav pilnībā izprasti, taču tiek uzskatīts, ka to var izraisīt ķīmisko procesu nelīdzsvarotība noteiktā smadzeņu reģionā, ko sauc par bazālajiem ganglijiem, kur, kā tiek pieņemts, rodas impulss par muskuļu kontrakciju sākšanu. Bazālie gangliji ir struktūrāli veidojumi dziļi smadzenēs, kas daļēji ir atbildīgi par kustību kontroli. Tie regulē neskaitāmās muskuļu kontrakcijas, kas nepieciešamas ķermeņa pārvietošanai. Ja šīs smadzeņu daļas ir kaut kādā veidā bojātas, muskuļi saraujas nepareizi vai liekas reizes - pat tad, kad esam nekustīgi, - tā izraisot nekontrolējamu raustīšanos, trīci un kontrakcijas. Šīs spazmas sauc par distoniskām kustībām.

Ja cēloni nevar precīzi noteikt, distonija tiek uzskatīta par idiopātisku. Atkarībā no distonijas veida speciālists var nolemt veikt asins analīzes vai smadzeņu attēlskenēšanu.


KLASIFIKĀCIJA

Distoniju klasificē pēc tās skartajām ķermeņa daļām.

Ja tiek ietekmēta tikai viena ķermeņa daļa, piemēram, acis, kakls, ekstremitāte vai balsene, to sauc par fokālo distoniju. Ja ir iesaistīts lielāks reģions, piemēram, rokas un plecu daļa, to sauc par segmentālo distoniju. Ja spazmas ietekmē roku un kāju vienā pusē, to sauc par hemidistoniju. Ja tiek skartas divas vai vairākas nesaistītas ķermeņa daļas, to sauc par multifokālo distoniju. Visbeidzot, ja distonija ir izkaisīta, tiek lietots termins “ģenerālā distonija”.


KĀDĒĻ AGRĀK NEESMU PAR TO DZIRDĒJIS?

Tikai pagājušā gadsimta vidū distonija tika atzīta par fizisku (organisku) stāvokli, un dažādas tās formas tika identificētas kā vienas un tās pašas slimības izpausmes. Neskatoties uz to, distonija bieži tiek nepareizi diagnosticēta un tāpēc - nepareizi ārstēta. Ir arī maz literatūras, kas sniegtu pietiekamu informāciju par distoniju vai izskaidrotu tās ietekmi uz cilvēkiem, kuri ikdienā sadzīvo ar šo stāvokli.


DISTONIJAS BIEŽĀKĀS FORMAS

KERVISKĀ DISTONIJA

Kakla distonija, ko bieži dēvē par spazmatisku tortikolu, ir īpašs fokālās distonijas veids, kas ietekmē kakla muskuļus. Muskuļu spazmas var būt sāpīgas un izraisīt tā savērpšanos uz vienu pusi (torticollis), uz priekšu (anterocollis) vai atpakaļ (retrocollis).

BLEFAROSPAZMAS

Tas ir stāvoklis, kad spazmās saraujas acs plakstiņu muskuļi, izraisot plakstiņu pēkšņu aizvēršanos. Personai ir grūtības tos atkal atvērt, un, ja stāvoklis ir smags, tas var izraisīt redzes problēmas, kaut arī redze tiešā veidā netiek ietekmēta. Blefarospazmas simptomus bieži pastiprina saules gaisma.


OROMANDIBULĀRĀ DISTONIJA

Tā skar seju, mēli, aukslējas un žokli, un var izpausties ar neparastām mutes vai mēles kustībām, piemēram, cilvēkam nekontrolēti atverot vai aizverot muti.


 “RAKSTNIEKA KRAMPJI”

Rakstnieka krampji, kā noprotams pēc nosaukuma, ietekmē personas spēju rakstīt. Rakstnieka krampji parasti ir saistīti ar personas nodarbošanos. Mēģinot rakstīt, īkšķis un / vai vairāki citi pirksti saraujas krampī un ieņem neparastu pozīciju. Medicīnisks termins šāda veida distonijai ir apakšdelma distonija, jo apakšdelma muskuļi ir atbildīgi par pirkstu kustībām, kā arī par rokas muskuļiem. Arī instrumentus spēlējoši mūziķi ir pakļauti šiem traucējumiem, tāpat kā cilvēki, kuru profesijas paredz ikdienā veikt monotonas, vienveidīgas kustības ar rokām. Tā ir grūti ārstējama distonija, jo rokā un apakšdelmā ir daudz sīko muskuļu. Alternatīva ir mācīties aktīvāk izmantot otru roku.


SPASTISKĀ DISFONIJA

Pazīstama arī kā balsenes distonija - reti sastopams traucējums. Balsenes muskuļu hiperaktīva kustība (pārmērīga balss saišu aizvēršanās vai atvēršanās) notiek noteiktu vokālu darbību laikā, piemēram, runājot, bet ne smejoties vai žāvājoties. Šis stāvoklis var izraisīt īslaicīgu balss zudumu. Disfoniju var novērot kopā ar citām fokālājām distonijām, piemēram, oromandibulāro distoniju un blefarospazmām.


MEIGESA SINDROMS

Pazīstams arī kā Brigela slimība - blefarospazmu un mutes dobuma distonijas kombinācija, bet to var novērot arī kombinācijā ar disfoniju.


HEMIDISTONIJA

Šajā gadījumā tiek skartas vienas ķermeņa puses muskuļu grupas, kas izraisa līdzsvara zudumu un apgrūtinātu pārvietošanos. Neskartie muskuļi savukārt top ļoti noslogoti.


ĢENERALIZĒTA DISTONIJA

Reti sastopama distonija, kuru biežāk novēro bērniem. Parasti tā ir smaga invaliditāte, kas ietekmē visas ķermeņa zonas. Ģeneralizēta distonija bieži sākas apakšējās ekstremitātēs, pēc tam izplatās uz citām vietām, piemēram, kaklu, augšējām ekstremitātēm un muguru. Cilvēkiem ar ģeneralizētu distoniju bieži ir ģenētisks slimības pamats.


PROGNOZE

Ja distonija attīstās bērnībā, it īpaši, ja tā sākas kājās, tad daudzos (bet ne visos) gadījumos tā izplatīsies citās ķermeņa daļās un kļūs ģeneralizēta. Tomēr reizēm tā apstājas savā izplatībā, un šādos gadījumos ir maz ticams, ka tā vēlāk izplatīsies citās ķermeņa daļās.


VAI TĀ SKARS MANUS BĒRNUS?

Diemžēl lielākā daļa primārās, segmentālās un vispārējās distonijas gadījumu izpaužas pārmantota gēna dēļ, kas mantots dominējošā veidā. Dominējošais gēns nozīmē, ka katram bērnam, kura vecākam ir patoloģisks gēns, ir 50 procentu iespēja mantot šo gēnu.

Identificēti vairāki gēni dažādās hromosomās, kas ir saistīti ar dažāda veida distonijas formām, taču pētnieki vēl precīzi nezina, kādā veidā tieši konkrēts gēns izraisa distoniju. Devītās hromosomas DYT1 gēns, kas ir saistīts ar agrīni sākušos ģeneralizētu distoniju, tika atklāts tikai 1997. gadā. Tāpat kā ar visiem ģenētiskajiem pētījumiem, nākamais solis būs noskaidrot, kāda ir šī gēna funkcija un kā tas izraisa distoniju.


PALĪDZĪBA UN ATBALSTS

Distonija var būt vientuļš un nomācošs stāvoklis. Fakts, ka nav zināma distonijas izcelsme un līdz ar to – ātri iedarbīgas metodes, bieži nomāc pacientus, un šiem cilvēkiem raksturīgas dziļas emocionālās ciešanas. Mainās ķermenis, tamdēļ pašnovērtējums bieži pazeminās - indivīdi zaudē pārliecību par sevi un savām spējām. Daži cilvēki ir nobažījušies par to, kā distonija ietekmēs viņu finansiālo stāvokli, ikdienu.


KĀ TIKT GALĀ?

1. Pieņemiet savu stāvokli

Saprotiet un pieņemiet, ka jūsu stāvokli nevar pilnībā izārstēt vai novērst. Tāds ir fakts. Ar to neko nevar darīt. Izprotot savu stāvokli un uzzinot vairāk par to – lūk, tas varētu būt noderīgi ceļā uz distonijas pieņemšanu.

2. Izmantojiet pozitīvu pieeju

Lai virzītos uz priekšu, jums jāveido pozitīvas attiecības ar savu ķermeni un arī ar simptomiem, ko tas rada.

3. Skumt drīkst

Jā, dzīve būs savādāka. Bet arī tagad varat meklēt un atrast jaunus veidus, kā padarīt savu dzīvi atalgojošu un baudāmu. Varbūt tie būs citādi, kā līdz šim. Bet atcerieties – veidu, kā “izkrāsot” savu dzīvi ir bezgalīgi daudz.

4. Saprotiet savus ierobežojumus

Visiem indivīdiem ir ierobežojumi – ne tikai jums. Cilvēki pieļauj kļūdas un mācās, un, iespējams, jums būs vajadzīgs kāds laiks, pirms attīstīsiet prasmes, kas vajadzīgas, lai sāktu sadzīvot ar savu stāvokli un dzīvotu, cik labi vien iespējams.

5. Ir labi būt starp savējiem

Jūsu stāvokli vislabāk izpratīs cilvēki, kas ir līdzīgā situācijā, tamdēļ mēģiniet dalīties savās sajūtās un pieredzē ar viņiem. Uzklausiet viņus! Palīdzot citai personai, jūs palīdzat arī sev.



P.S. Cīņā ar distoniju RigaBrain seansi ir efektīvs un neinvazīvs veids. Piesakies - https://www.rigabrain.com/pieteikties