Draugi palīdz tikt galā ar stresu



Pētniece Anna Filipsa: “Cilvēkiem, kuriem ir sociālais atbalsts un mazāk stresa dzīvē, piemīt veselīgāka imūnsistēma.”

Dr. Anna Filipsa (Anna Phillips) no Birmingemas Universitātes pēta, kā stress un depresija ietekmē mūsu veselību, īpaši novecošanas periodā, un atklāj, kāpēc tuvu draugu loks ir investīcija garākai dzīvei.


Kādus stresa veidus Jūs pētāt?

Attiecībā uz gados vecākiem pieaugušajiem esam pierādījuši – ja pārdzīvojat lielu stresu, piemēram, kāda tuvinieka zaudējumu, organisms gausāk un sliktāk reaģē uz potēm. Tas nozīmē, ka šim cilvēkam būs grūtāk, piemēram, cīnīties pret gripu vai pneimoniju, kas ir divi no lielākajiem gados vecāku cilvēku veselības ienaidniekiem. 

Mēs esam arī konstatējuši, ka ilgstoši un no sirds rūpējoties par laulāto partneri ar demenci, vērojama pozitīva ietekme uz šī cilvēka imūnsistēmas šūnām.

Nesen mēs arī konstatējām, ka, ja cilvēkam ir fiziska trauma, piemēram, kaulu lūzums un pēc tam turpina attīstīties arī garīgie traucējumi, piemēram, depresija, tas ne tikai ietekmē to, cik veiksmīgi cilvēks atgūsies no fiziskās traumas, bet arī imūnsistēmas šūnu optimālu darbošanos, kas nozīmē, ka garīgie traucējumi akūtā fāzē principā nozīmē arī lēnāku fizisko atveseļošanos.


Kāda nozīme šeit ir attiecībām?

Piemērs – cilvēkiem, kuri ir nelaimīgi precējušies, ir daudz gausāka reakcija uz gripas vakcīnu nekā cilvēkiem, kuri ir laimīgi savā laulībā.


Kādā veidā tieši attiecības izraisa šāda veida ietekmi uz imūnsistēmu?

Mums ir dažas idejas. Ja cilvēkam ir hronisks stress, organisms izstrādā gana daudz stresa hormona, ko sauc par kortizolu. Tas savukārt negatīvi ietekmē dažādas imūnsistēmas daļas, kas ir iesaistītas infekcijas apkarošanā un antivielu ražošanā. Šīs imūnsistēmas šūnas ļoti ietekmē stresa hormonus. Tātad cilvēkiem, kuriem ir sociālais atbalsts un mazāk stresa dzīvē, piemīt veselīgāka imūnsistēma.


Laimīga laulība ne visiem ir iespēja - citi padomi?

Jūs varat mobilizēt savus sociālā atbalsta tīklus - tuvos draugus un ģimenes locekļus, jo īpaši periodos, kad esat ļoti neaizsargāts, piemēram, pēc zaudējuma vai fiziskas traumas. Tas ļaus jums justies labāk un pozitīvi ietekmēs arī jūsu imunitāti.


Vai jūs to izmantojat?

Pēdējo pāris mēnešu laikā esmu izgājusi cauri daudzu mūsu pētījumu būtībai, tostarp zaudējuma pieredzei. Es zinu, ka es esmu pakļauta infekciju riskam, tāpēc es cenšos labāk rūpēties par sevi un bieži tiekos ar draugiem.

Runa ir par kopienas un piederības izjūtu - tā bieži piemīt cilvēkiem, kas strādā brīvprātīgā sociālā darbā. Un to var panākt arī, esot kopā ar cilvēkiem, kam ir līdzīga dzīves uztvere un intereses.


Vai arī jaunieši var izmantot šo stratēģiju?

Noteikti. Tas ir svarīgāk, ja esat vecāka gadu gājuma, jo novecošanās pati par sevi ir stress imūnsistēmai. Bet pat bez novecošanas sekām stresam var būt liela ietekme. Arī veseliem studentiem ar biežām stresa piedzīvošanas epizodēm ikdienā ir vājākas imūsistēmas atbildes reakcijas uz vakcināciju. Tāpēc pat tad, ja esat jaunietis, jums ir jāsaņem sociālais atbalsts. Izmantojiet to!


Ja ir lietas, kuras pat draugi Tev nepalīdz, tad seansi palīdz! Mūsu pakalpojumus visbiežāk iesaka tuvi cilvēki viens otram, jo Tuvākajiem gribat to labāko! https://www.rigabrain.com/pieteikties