Hronisks iekaisums mazina motivāciju. Kādēļ?


Kāpēc jūtamies tā, it kā būtu “izsisti” no ierastā ritma, kad mēs atgūstamies no slimības? Atbilde ir tāda, ka pat neliels hronisks iekaisums traucē dopamīna signalizācijas sistēmas darbību smadzenēs, kas mūs motivē rīkoties un darīt.


Pētījums lasāms žurnālā Trends in Cognitive Sciences.

Emorijas Universitātē veiktajos pētījumos izskaidrota saikne starp samazinātu dopamīna producēšanu smadzenēs, motivāciju un iekaisuma reakcijas esamību organismā. Pētnieki pieņem, ka jūtamies demotivēti organisma centienu optimizēt enerģijas patēriņu dēļ.

Galvenā hipotēze - ķermenim nepieciešams izmantot vairāk enerģijas, lai dziedētu brūci vai pārvarētu infekciju. Lai nodrošinātu, ka enerģija ir pieejama, smadzenes izmanto adaptīvu mehānismu – tā būtībā ir apbalvojuma neironu atkārtota kalibrēšana motivācijas centros smadzenēs, un tā rezultātā pēc slimības mūs ir pārņēmusi izjūta, ka ikdienas uzdevumi vairs nav veikšanas vērti.


Saskaņā ar pētījumu šīs atkārtotas kalibrēšanas mehānisms ir imūnsistēmas traucējums dopamīna ceļā, rezultātā samazinot dopamīna izdalīšanos.


Zinātnieki šobrīd cenšas eksperimentālos mērījumos novērtēt, cik lielā mērā, piemēram, neliels iekaisums ietekmē organismam pieejamo enerģijas daudzumu. Tas mums ļautu labāk izprast, kāpēc un kā hroniski iekaisumi izraisa motivācijas trūkumu arī mentālās sfēras ziņā, tostarp, kad cilvēks cieš no šizofrēnijas un depresijas.


Endrjū Millers (Andrew Miller), pētījuma līdzautors, saka: „Ja mūsu teorija ir pareiza, tad tai varētu būt milzīga ietekme uz depresijas un citu mentālās sfēras traucējumu, kurus var izraisīt iekaisums, ārstēšanu. Tas pavērtu iespēju attīstīt terapijas, kas vērstas uz imūnsistēmai pieejamās enerģijas izmantošanu, kas neiropsiholoģijas jomā būtu kaut kas pilnīgi jauns.”


Jau zināms, ka imūnšūnas atbrīvo šūnu signalizācijas molekulas, ko sauc par citokīniem. Tās ietekmē dopamīnu atbrīvojošo neironu darbību smadzeņu zonā, ko sauc par mezolimbisko sistēmu. Šī ķēde rada mūsos motivāciju strādāt, lai nodrošinātu atlīdzības centru aktivizēšanos brīžos, kad darbs ir padarīts.


Nesen tika atklāts, ka imūnsistēmas šūnām, atšķirībā no citām šūnām, piemīt arī unikāla spēja pārvietoties starp dažādiem vielmaiņas stāvokļiem. Tas ietekmē citokīnu izdalīšanās modeļus tādā veidā, ka tiek saglabāta un uzturēta imūnsistēmai pieejamā enerģija.

Pētnieki runā arī par evolūcijas ietekmi – vēsturiski, piemēram, akmens laikmeta cilvēka imūnsistēmai, kas cieta no mikrobiem un plēsoņām, bija vajadzīgs milzīgs enerģijas daudzums, lai atgūtos pēc uzbrukumiem. Tāpēc tai bija savs mehānisms, lai signalizētu citām ķermeņa sistēmām par briesmām un kontrolētu enerģijas resursu izmantošanu periodos, kad organisms piedzīvoja smagu vai pēkšņu stresu.


Mūsdienu dzīve ir samērā mierīga. Līdz ar mūsdienu cilvēka mazāku fizisko aktivitāti neliels iekaisums galvenokārt ir saistīts ar tādiem izraisītājiem kā aptaukošanās, hronisks stress, vielmaiņas problēmas, novecošana un dzīvesveida rezultātā iegūtas slimības. Rezultātā organisms reizēm “pieņem lēmumu” ražot mazāk dopamīna. Zemāks dopamīna līmenis savukārt samazina cilvēka motivāciju, samazinot tieksmi pēc atalgojuma un vienlaikus palielinot izjūtu par ieguldītajām pūlēm. Un imūnsistēma šādi saglabā enerģiju.


Avots: Treadway M. T. et al., (2019). Can’t or Won’t? Immunometabolic Constraints on Dopaminergic Drive. Trends in Cognitive Sciences.


P.S. RigaBrain klienti novēro, ka iekaisumi mazinās pēc seansu apmeklējumiem. https://www.rigabrain.com/pieteikties