Iesaisties aktivitātēs dienas laikā, lai Tavs miegs būtu labāks!


Ik gadu visā pasaulē 27. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules ergoterapijas diena. Šogad Pasaules ergoterapijas dienas sauklis ir “Roku rokā ar veselību un labklājību”. Lai veicinātu savu veselību un labklājību ir ļoti būtiski pietiekami izgulēties. Miegs ir tikpat svarīgs mūsu veselībai kā ēšana un elpošana, tas ļauj mūsu ķermenim atjaunoties, un smadzenēm konsolidēt mūsu atmiņas, kā arī apstrādāt informāciju (Mental Health Fondation).

Mēs visi zinām, ka miegs ir svarīgs, bet vairāk kā viena trešā daļa pieaugušo Amerikā atzīst, ka nevelta miegam pietiekami daudz laika. Latvijas pētnieku aptaujas iegūtie dati liecina, ka gandrīz divas trešdaļas jeb 60 % Latvijas iedzīvotāju miegam atvēl mazāk nekā septiņas stundas (“BENU Aptieka”, 2017).


Cik labi tu gulēji pagājušajā naktī?

Miegs ir viena no svarīgākajām darbībām, ko veicam katru dienu. Ergoterapeits Dons Foglebergs ir pētījis miegu jau vairāk kā 8 gadus. Pētnieks saka, ka miegs ir viena no tām lietām, kam ir neticamie viegli nepievērst uzmanību mūsu ikdienas dzīvē un mēs to uztveram par pašsaprotamu, kad tas ir, bet kad tā nav, ietekme uz mūsu ikdienu ir ļoti spēcīga un pat kaitīga, tāpēc ir svarīgi miegam pievērst uzmanību.


Kas notiek, kad mēs slikti guļam?

Kad mēs slikti guļam, mēs nejūtamies labi arī fiziski - esam noguruši un nogurstam arvien ātrāk. Miega kvalitāte ietekmē to, kā mēs domājam, kādas ir mūsu spējas fokusēties specifiskām lietām. Miegs ietekmē mūsu spēju izdarīt un pieņemt lēmumus. Tam ir plaša ietekme uz to, kā mēs funkcionējam kopumā, veicot dažādas nodarbes - ikdienas aktivitātes darbā, skolā vai socializējoties ar citiem cilvēkiem.


Miegs un ergoterapija

Dodoties pie ergoterapeita situācijā, kad miegs ietekmē ikdienas aktivitāšu veikšanu, ergoterapeits var palīdzēt, mēģinot noteikt, kādas grūtības rada problēmas ar miegu, tādējādi iegūstot plašāku informāciju par to, kāda veida grūtības vai problēmas ir cilvēkam. Uzdodot jautājumus, ko vari uzdot arī pats sev:

u Vai problēmas sagādā iemigšana?

u Vai ir grūtības gulēt, kad esi to izlēmis?

u Vai grūtības sagādā laiks, kurā ej gulēt.

Viens no iemesliem, kādēļ ergoterapeits labi spēj palīdzēt, ja ir grūtības ar miegu, ir holistika pieeja – persona tiek lūkota kopumā, aptverot visu situāciju konkrētajā kontekstā, kas ir komplekss vairāku līmeņu fenomens, kurā ir kādas problēmas.


Ir viegli pateikt, ka tev vajag vairāk miega. Grūtāk ir to realizēt.

Lai uzlabotu miegu, ergoterapeiti iesaka aplūkot savu ikdienas rutīnu un paradumus, jo ir būtiski tos analizēt un fiksēt svarīgāko - cikos nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm, kad pēdējo reizi paēdi, kad izdzēri savu pēdējo kafijas krūzīti, jo visi šie ir miegu ietekmējošie faktori.


Fogleberga un pētnieku pētījums Amerikas ergoterapijas asociācijas žurnālā aplūkoja diendusas paradumus gados vecāku pieaugušo vidū. Pieaugušajiem cilvēkiem gulēšana dienas laikā, ne vienmēr ir vērtīga un nepieciešama. Kādā citā pētnieku Eris C.M. Ho un Andrew M.H.Siu pētījumā par ergoterapijas un miega saistību, tika apstiprināts, ka pārāk maza vai tieši pretēji pārāk liela aktivitāte dienas laikā ir cieši saistīta ar miega režīmu naktī.


Savu dienas plānoto aktivitāšu pārskatīšana palīdz cilvēkam izveidot sabalansētu dienas ritmu, kas savukārt palīdz uzlabot miegu nakts laikā. Pēc dienas ritma pārskatīšanas, pētījuma laikā dalībniekiem tika novērotas pozitīvas izmaiņas miega ritmā- tika palielināts stundu skaits, ko pavada guļot, samazinājās grūtības ar miegu, kā arī samazinājās murgi. Analizējot dienā veicamās nodarbes, tika samazināts arī laiks diendusai, palielinot laiku iesaistei dažādās aktivitātēs dienas laikā, it īpaši iekļaujot dažādas sociālās aktivitātes. Šis pētījums pierādīja to, ka miega menedžments attiecas ne tikai uz miega kvalitāti, bet arī uz spēju funkcionēt ikdienas dzīvē. Arī Fogleberga pētījums uzsvēra saistību starp iesaisti mērķtiecīgās un nozīmīgās aktivitātēs dienas laikā un labāku miegu nakts laikā.

Iesaistīšanās nodarbēs un ikdienas aktivitātēs var palīdzēt mums strukturēt savu laiku, gūstot no tā lielāku ieguvumu un šāda veida regularitāte ir nepieciešama, lai veicinātu veselīga miega paradumus. Kā arī palielinot savu fizisko aktivitāti, tas palīdz uzlabot miega režīmu, kas ir Centrālās nervu sistēmas (CNS) radīta nepieciešamība pēc miega. Tātad, jo miegaināks tu jūties, jo fiziski aktīvāka ir bijusi tava diena. Miegainums ir tas, kas ziņo tavam ķermenis par nepieciešamību iemigt.


Apkopojot augstāk minēto varam secināt, ka galvenie priekšnosacījumi labam miegam ir:

u sabalansēts dienas ritms ;

u fizisko aktivitāšu ieviešana ikdienā ;

u iesaiste mērķtiecīgās aktivitātēs.


Atsauces