Izprotam saistību starp sociālo tīklu lietošanu un depresiju



Pēdējo desmit gadu laikā daudz ziņots par bērnu un pusaudžu garīgās veselības jautājumiem. Vairāk nekā 17 miljoni bērnu ASV ir ar psihiskiem traucējumiem – tā lasāms ASV veselības sistēmas ziņojumā, kas iznāca pagājušā gada novembrī.


Lai gan pastāv daudzas hipotēzes par to, kāpēc šī statistika ir tik nozīmīgi pieaugusi, viens no lielākajiem riskiem ir sociālo tīklu izmantošana. Facebook, Twitter, Instagram u.c. vietņu izmantošana ir pieaugusi gandrīz proporcionāli garīgās veselības problēmu pieaugumam, un epidemioloģiskajos pētījumos apliecināta korelācija starp sociālo tīklu lietošanu un depresijas simptomiem.


Cieša saistība

Tā kā sociālo tīklu platformas ir kļuvušas tik populāras un aizņem nozīmīgu mūsu laiku, pētnieki vēlas izpētīt to ietekmi uz emocionālo labklājību, saka pediatrs un Pitsburgas Medicīnas Pētniecības centra direktors Braiens Primaks (Brian Primack).


„Ir bijuši pētījumi, kur apliecināts, ka sociālie tīkli varētu būt noderīgi, lai paplašinātu sociālos lokus, kad jūs jūtaties vientuļi – respektīvi, tas arī bija sociālo tīklu sākotnējais mērķis. Un tad ir citi pētījumi, kur lasāms par neparedzētām negatīvām sekām sociālo tīklu attīstības gaitā. Bet šī saikne nekad nav tikusi sistemātiski pētīta.”


2014. gadā Primaks un kolēģi veica epidemioloģisko izpēti, lai aplūkotu saistību starp sociālo tīklu lietošanu un depresiju, trauksmi un sociālo izolāciju. Pēc vairāk nekā 1700 jauniešu vecumā no 19 līdz 32 gadiem aptaujāšanas ASV, pētnieki atklāja spēcīgu saikni starp sociālo tīklu lietošanu un paaugstinātu depresijas risku. Rezultāti tika publicēti zinātniskajā žurnālā Depression and Anxiety 2016. gadā.


Primaks saka, ka viņš bijis pārsteigts par to, cik spēcīga bijusi šī korelācija. Tomēr nav skaidrs, vai sociālo tīklu lietošana noved pie depresijas, vai arī sociālo tīklu lietošanai piemīt tikai lielāka spēja ietekmēt depresijas izpausmes, ja cilvēkam jau dabiski ir predispozīcija uz to. Turklāt cilvēki izmanto sociālos tīklus ļoti dažādos veidos - un tas, kā tie tiek izmantoti, var ietekmēt to ietekmi uz emocionālo labklājību.


„Kāds var pavadīt divas stundas dienā, aplūkojot smieklīgus kucēnu un kaķēnu videoklipus, kamēr cita persona šīs divas stundas ar visiem runā par politiku,” viņš saka. „Mūsu pētījumā šie abi cilvēki tiks ievietoti vienā „katlā”, jo viņi patērē vienādi daudz laika, izmantojot sociālos tīklus, bet tas nenozīmē, ka viņi arī emocionāli „uzvelkas” vienādi. Ir daudzas nianses attiecībā uz sociālo tīklu izmantošanu, kas mums ir jāizpēta.”


Negatīva uzvedība, negatīvas izjūtas

Natālija Keballosa (Natalie Ceballos), Teksasas Universitātes neirozinātniece, kopā ar kolēģi Kristu Hovardu (Krista Howard), veselības aprūpes psiholoģi, centās pētīt vienu no šīm niansēm. Viņas piesaistīja vairāk nekā 500 bakalaura programmas studentus, kuri bieži izmanto sociālos tīklus, un lūdza viņiem aizpildīt anonīmu tiešsaistes aptauju, kas mēra gan depresijas simptomus, gan konkrētus uzvedības veidus sociālajos tīklos.

“Iepriekšējos pētījumos lasāms, ka pārmērīga sociālo tīklu izmantošana var veicināt depresiju,” saka Keballosa. "Bet mēs vēlējāmies redzēt, ko tieši cilvēki ar depresiju darīja sociālajos medijos."


Viņas atklāja, ka pētījuma dalībnieki, kuriem ir depresija, daudz biežāk mēdza iesaistīties negatīvā uzvedībā, piemēram, nelabvēlīgā veidā salīdzinot sevi ar citiem. Viņiem bija arī mazāks sociālo kontaktu skaits, un viņi daudz retāk ievietoja savus fotoattēlus, kur redzami kopā ar citiem cilvēkiem. Rezultāti tika publicēti 2019. gada 8. janvāra žurnāla Applied Biobehavioral Research izdevumā.


„Tas ir tikai korelācijas pētījums, tāpēc mēs nevaram vienkārši teikt – ja neliekam bildes un mums ir maz draugu FaceBook, tas padara mūs nomāktus. Nedariet to un viss būs labi,” viņa saka. „Taču mūsu pētījums palīdz izprast cilvēku rīcības, lai potenciāli identificētu tos, kuriem varētu būt garīgās veselības problēmu risks.”


Ko darīt?

Gan Primaks, gan Keballosa turpina strādāt pie pētījumiem, lai labāk izprastu veidus, kā sociālo tīklu lietošana varētu būt saistīta ar garīgo veselību - šīs tā saucamās nianses var ne tikai sniegt norādes, kāda veida uzvedību ieteicams novērst, bet arī no tām iespējams aizgūt idejas depresijas simptomu mazināšanai.


„Ir daudz iemeslu, kāpēc var būt grūti uzrunāt depresijas riskam pakļautus jauniešus. Daži piemēri - viņi nedomā, ka viņiem vajadzīga palīdzība, viņi var dzīvot laukos, kur palīdzība nav viegli pieejama,” viņš saka. „Bet, ja mēs saprotam problēmas, kas saistītas ar depresiju un sociālo tīklu lietošanu, mēs varam tos izmantot arī kā platformu, lai runātu ar šiem jauniešiem un ieteiktu viegli izmantojamus veidus, kā sev palīdzēt justies labāk.”


Ir svarīgi saprast sociālās vides potenciālos riskus un arī tās izmantošanas potenciālo vērtību. Viens no veidiem ir nostiprināt smadzeņu spēju pasargāties no vides ietekmes un sekmēt smadzeņu optimālu darbību. Pētījumi liecina, ka optimālākas smadzenes spēj pasargāties no depresijas. RigaBrain seansi ar neirofīdbeka sertificētajām tehnoloģijām to nodrošina.

 +371 27771821