top of page
Brain Rembrandt style 3.png
Notebook_edited.png

Kā smadzenes apstrādā zīmju valodu?

Spēja runāt ir viena no būtiskākajām īpašībām, kas atšķir cilvēkus no dzīvniekiem. Daudzi cilvēki iespējams intuitīvi izlīdzina runas un žestu / mīmikas proporcijas. Tomēr kognitīvo zinātņu pētījumos par zīmju valodām kopš sešdesmitajiem gadiem gūti pārsteidzoši secinājumi: šodien ir skaidrs, ka zīmju valodas ir pilnīgi autonomas valodas, un tām ir sarežģīta organizācija vairākos līmeņos, piemēram, gramatikā un žestu vai zīmju nozīmīgumā. Līdz šim ir bijis grūti iegūt konsekventu priekšstatu par to, kā abas valodas formas tiek apstrādātas smadzenēs. Nu, zinātnieki arī šim aspektam pavēruši priekškaru.


Pētnieki visā pasaulē ir centušies noskaidrot, kuri smadzeņu reģioni visvairāk ir iesaistīti zīmju valodas apstrādē un cik liela ir pārklāšanās ar smadzeņu reģioniem, kurus cilvēki izmanto sarunvalodas apstrādei, izmantojot dzirdes maņu – tātad runu. Meta-pētījumā, kas nesen publicēts žurnālā Human Brain Mapping, pētnieku komanda no MPI CBS neiropsiholoģijas departamenta apkopoja datus no zīmju valodas apstrādes eksperimentiem, kas veikti visā pasaulē. „Šāda meta-analīze dod mums iespēju iegūt vispārēju priekšstatu par zīmju valodas neirālo pamatu. Tāpēc pirmo reizi mēs spējām statistiski identificēt smadzeņu reģionus, kas iesaistīti zīmju valodas apstrādē,” skaidro Emiliano Zakrella (Emiliano Zaccarella), vairāku vērā ņemamu zinātnisku publikāciju autors un pētnieku grupas vadītājs MPI CBS neiropsiholoģijas departamentā.

.

Pētnieki noskaidrojuši, ka Brokā zona kreisās smadzeņu puslodes pieres daļā ir viens no reģioniem, kas visaktīvāk piedalījies zīmju valodas apstrādē, un šie dati apstiprinās gandrīz katrā izvērtētajā pētījumā. Jau sen zināms, ka šim smadzeņu reģionam ir centrālā loma runājot, un nu skaidrs, ka tas aktīvi iesaistās arī neverbālo valodas izpausmju apstrādē.


Pētniekiem izdevās pierādīt arī labās smadzeņu puslodes pieres daļas lomu. Tā tika vairākkārt minēta arī zīmju valodas pētījumos, jo arī tā apstrādā tādus nelingvistiskus aspektus kā telpiskā vai sociālā informācija. Tas nozīmē, ka roku, sejas un ķermeņa kustības, ar kurām mēs parādām zīmes, principā līdzīgi uztver gan nedzirdīgi, gan dzirdīgi cilvēki. Tikai dzirdīgu cilvēku gadījumā smadzenes papildus aktivizē arī Brokā lauku.


Rezultātos ir gūts pierādījums, ka Brokā zona kreisajā puslodē ir centrālais smadzeņu mezgls cilvēka valodu tīklā. Atkarībā no tā, vai cilvēki lieto valodu zīmju, skaņu vai rakstīšanas veidā, tā tiek aktivizēta. Tādējādi Broka zona apstrādā ne tikai sarunvalodu un rakstisko valodu, kā līdz šim bijis zināms, bet arī abstraktu lingvistisko informāciju jebkurā valodas formā.


RigaBrain ® smadzeņu treniņu centra apmeklētāji arī ziņo par valodas un informācijas uztveres uzlabojumiem pēc seansu apmeklējumiem.


Avots: Patrick C. Trettenbrein, Giorgio Papitto, Angela D. Friederici, Emiliano Zaccarella. Functional neuroanatomy of language without speech: An ALE meta‐analysis of sign language. Human Brain Mapping, 2020; 42 (3): 699