Kā neironu savienojumi smadzenēs ietekmē lasītprasmi




Bērnu apmācība varētu kļūt efektīvāka, izmantojot smadzeņu skenēšanā iegūtos datus.

Saskaņā ar nesen publicēto ASV Nacionālās zinātņu akadēmijas pētījumu, neironu savienojumu tīkla veidošanās smadzenēs nosaka, kā attīstīsies bērna lasīšanas iemaņas.

Lasītprasmes nodrošināšanai ir nepieciešama ar redzi, dzirdi un valodu saistīto smadzeņu apvidu saskaņota darbība. Šīs zonas ir izkliedētas pa visu smadzeņu platību, līdz ar to efektīva komunikācija starp tām ir ļoti būtiska lasītprasmes apgūšanā.


Stenforda Universitātes Kalifornijā neirozinātnieks Džeisons Jeitmans (Jason Yeatman) ar saviem kolēģiem ir pētījis, kā lasīšanas spēju attīstība ir saistīta ar nervu šķiedru kūlīšu attīstīšanos smadzeņu baltajā vielā, savienojot attālākus smadzeņu reģionus.


Viņi testēja, kā 3 gadu laikā attīstās lasītprasme 55 bērniem vecumā no 7 līdz 12 gadiem. Rezultāti atklāja ļoti lielas atšķirības starp dažādu bērnu lasītprasmēm. Un šīs atšķirības saglabājās – izrādījās, ka tie, kas bijuši šajā ziņā vājāki salīdzinot ar saviem vienaudžiem, tādi paši bija arī pēc 3 gadiem.


Bez tam pētnieki tajā pat laika periodā trīs reizes arī skenēja 39 bērnu smadzenes nolūkā noskaidrot, kā attīstās divi galvenie signālu pārvades ceļi baltajā vielā. Runa ir par lokveida neirālo kanālu (arcuate fasciculus – lat.), kas savieno valodas centrus smadzenēs, un otru – īsāko, taisnvirziena kanālu, kurš savieno smadzeņu valodas centrus ar vizuālo informāciju piegādājošām daļām.


Novērojot abu šo kanālu attīstības atšķirības, varētu izskaidrot lasītprasmju dažādību. Spējīgākajiem lasītpratējiem iesākumā tika novēroti ļoti vāji signāli šajos pārvades ceļos kreisajā puslodē; triju gadu laikā tie kļuva arvien spēcīgāki. Savukārt mazāk prasmīgajiem  tika novērots pretējs process.


Iegūtie secinājumi

Baltajā vielā atrodošos pārvades kanālu attīstību regulē nervu šķiedru sazarošanās, novēršot neirālo savienojumu traucējumus; kā arī mielinizācija, kuras rezultātā atsevišķās nervu šķiedras iegūst mielīna – taukveida izolējošu audu – apvalku, tādējādi uzlabojot nervu spēju pārvadīt impulsus. Abi šie procesi ir atkarīgi no pieredzes – reti izmantotās nervu šķiedras tiek nodalītas, kamēr pārējās, savukārt, tiek apgādātas ar mielīna aizsargapvalku. Dažādiem indivīdiem tas notiek atšķirīgā tempā un ātrumā.

Dr. Jeitmans un viņa kolēģi uzskata, ka labiem un vājiem lasītpratējiem šķiedru sazarošanās un mielinizācijas laiki atšķiras. Prasmīgiem lasītājiem šie procesi notiek vienlaicīgi un vienādā ātrumā, turpretī vājākajiem tie ir nesaskaņoti. Ja bērns strauji aug un attīstās agri, viņam šie pārvades ceļi izveidojas jau pirms lasītprasmes apgūšanas.

Neiroloģe Ketija Praisa (Cathy Price), stāsta par Londonas Unviersitātes koledžā veiktiem runas un lasītprasmes pētījumiem, kuri liecina par iespējamību izmantot neironu savienojumu noturības rādītājus, lai prognozētu lasīšanas spēju attīstību bērnībā un pusaudžu vecumā. Šis konstatējums arī varētu palīdzēt pētniekiem izprast sakarību starp savienojumu noturību un lasīšanas iemaņām.


Jeitmans apgalvo, ka sekmīgāka lasīt apmācība var noritēt tad, ja tajā pielietojamās metodes tiek pielāgotas individuāli katra bērna smadzeņu attīstībai. Nākotnē varētu būt iespējams precīzi noteikt šķiedru sazarošanās brīdi. Tad bērni varēs daudz vieglāk iemācīties lasīt tieši tajā attīstības stadijā, kad smadzenēm ir vislielākais informācijas apstrādes un modelēšanas potenciāls.


„Mēs tiešām vēlētos atrast veidu, kā prognozēt brīdi, kad bērnam var sāksies grūtības ar lasītapmācību, pirms šis brīdis nav vēl pienācis”, saka dr. Jeitmans.

Autors: Mo Costandi


RigaBrain seansus iesaka logopēdi, ja bērniem ir lasītprasmes grūtības un valodas attīstības traucējumi. Uzzini vairak zvanot +37127771821 vai piesakoties!