Kā smadzenes reaģē uz gavēšanu

Updated: Oct 27, 2019




Vai jūs teiktu gavēnim – jā?

Dr. Sandrīne Tureta (Sandrine Thuret) strādā par pārtikas zinātnieci, un viņa pēta, kā vides faktori, piemēram, uzturs, var veicināt smadzeņu šūnu darbību un uzlabot atmiņu.


Ko jūs darāt, lai saglabātu savas smadzenes aktīvas?

Es ēdu katru otro dienu. Tas nav tā, ka vispār izlaižu jebkādu kaloriju uzņemšanu – es izdzeru lielu latti un tad varbūt mazliet vēlāk man būs jāapēd ābols un graudaugu batoniņš. Pārējās dienas es ēdu, ieturot veselīgas ēšanas pamatprincipus.


Kas notiek ar mūsu smadzeņu šūnām, kad mēs kļūstam vecāki?

Līdz 90. gadiem zinātnieki uzskatīja, ka pieaugušu cilvēku smadzenes nevar radīt jaunas smadzeņu šūnas, bet tagad mēs zinām, ka pieaugušo smadzenēs ir neliels reģions, ko sauc par hipokampu. Tas iesaistīts atmiņas nodrošināšanā un garastāvokļa kontrolē, un tajā jaunas smadzeņu šūnas rodas visas dzīves laikā. Šīm smadzeņu šūnām jeb neironiem ir ļoti svarīga loma mācīšanās un atmiņas procesos. Tā kā mēs kļūstam vecāki, jauno šūnu veidošanās norit lēnāk. Laboratorijā mēs esam ieinteresēti saprast, kā tās veidojas un kā mēs varam veicināt to veidošanos, un mēs esam atklājuši, ka gan diētai, gan fiziskai slodzei ir pozitīva ietekme.


Kādas ir priekšrocības, ja ir vairāk šo jauno smadzeņu šūnu?

Es domāju, ka, ja vien spētu kontrolēt neiroģenēzi, mēs noteikti varētu mazināt vai pat novērst kognitīvo procesu lejupslīdi novecošanās laikā.

Un mēs nesen esam atklājuši, ka neiroģenēze ir Alcheimera slimību noteicošs faktors. Ja mēs varētu novērst jauno neironu zudumu hipokampā pirms slimības sākuma, iespējams, Alcheimers nemaz neattīstītos.

Sakarā ar manu profesionālo pamatu pārtikas zinātnē, viena no pieejām, kas tiek izmantota manā laboratorijā, ir saistīta ar uztura ietekmes izpēti uz neiroģenēzi un to, kā tas ietekmēs atmiņu.


Kāpēc gavēšana ir vērtīga?

Šobrīd mēs pētām neiroģenēzes procesus pelēs – zinām, ka kaloriju ierobežošana diezgan nozīmīgi palielina neiroģenēzi, bet mēs nezinām, vai tas būtu attiecināms arī uz cilvēkiem.

Kad mēs novērojām peles nākamajās dienās pēc intensīvas neiroģenēzes, redzējām, ka tās kļūst negausīgas un ēd gandrīz divtik lielos apjomos. Un tas, ko mēs noskaidrojām, ir diezgan pārsteidzoši, proti, neiroģenēzes efekts faktiski nav saistīts ar pašu kaloriju ierobežojumu, bet gan ar faktu, ka peles ēda katru otro dienu.


Cik ātri novērojami ir šīs pieejas ieguvumi?

Pelēm, kurām ir slikti attīstītas izziņas spējas, pēc aptuveni trīs mēnešus ilga katras otrās dienas ēšanas kursa mēs spējām identificēt pozitīvus uzlabojumus to atmiņā.

Jau ir veikti daži pētījumi, kuros tiešām apliecināts, ka cilvēkiem, kas vecāki par 70 gadiem, “katras otrās dienas gavēņa” ievērošana veicināja verbālās atmiņas uzlabošanos par 30% (3 mēnešu intervālā).


Kāpēc “tukšai dūšai” ir šāda ietekme uz smadzenēm?

Jūs liekat smadzenēm piedzīvot vieglu stresu, un tam varētu būt evolucionārs skaidrojums - mums bija jāpalielina neironu skaits, lai efektīvāk meklētu pārtiku.


Esam pamanījuši, ka optimālā smadzeņu darbībā cilvēki labāk spēj pārvaldīt pār savu apetīti, jo mazinās atkarības no cukuriem. Kā arī mazinās nepieciešamība apmierināt savu depresīvo pārēšanos vai depresīvo neēšanu. Optimālā smadzeņu darbība ieslēdzās pašregulācijas mehānismi. Izmēģini dinamisko neirofīdbeku! https://www.rigabrain.com/pieteikties

 +371 27771821