Klasiskās mūzikas klausīšanās pārveido gēnus, kas atbildīgi par smadzeņu darbību

Kādā somu pētījumā atklāts, ka klasiskās mūzikas klausīšanās pozitīvi ietekmē gēnu darbību gan mūziķiem, gan citu profesiju pārstāvjiem. Visi pētījuma dalībnieki klausījās Mocarta Vijoļkoncertu Nr. 3 Sol mažorā, kas ilgst apmēram 20 minūtes.



Lai gan mūziku klausās teju visas kultūras, bioloģiskā predispozīcija, kādēļ cilvēkiem ir vēlme to darīt, arvien ir neskaidra. Saskaņā ar šo pētījumu, mūzikas klausīšanās rosina un aktivizē gēnus, kas saistīti ar dopamīna jeb labizjūtas hormona producēšanu. Klausoties Mocartu, uzlabojās arī sinaptiskie neirotransmiteru procesi, mācīšanās un atmiņas kapacitāte un samazinājās to gēnu aktivitāte, kas mediē neirodeģeneratīvo risku. Gēns ar nosaukumu SNCA zināms kā Pārkinsona slimības riska gēns, un tā aktivitāte nozīmīgi mazinās Mocarta mūzikas klausīšanās laikā.


Atklājumi rosina pētniekus turpināt šo pētījumu zinātnisko sēriju, mēģinot noteikt arī citus mūzikas uztveras molekulāros mehānismus un priekšrocības.


Avots: Chakravarthi Kanduri, Pirre Raijas, Minna Ahvenainen, Anju K. Philips, Liisa Ukkola-Vuoti, Harri Lähdesmäki, Irma Järvelä. The effect of listening to music on human transcriptome. PeerJ, 2015; 3: e830