Zinātne vēsta- klusums mūsu smadzenēm ir vitāli svarīgs


Pierādījums, ka troksnis sāp un klusums dziedē


Katrs no mums kādā savas dzīves posmā ir izjutis klusuma vērtību. Klusums ir nomierinošs, barojošs un mājīgs. Tas mūsos atraisa iedvesmu, baro ķermeni, prātu un dvēseli. Trokšņainais pasaules neprāts slāpē mūsu kreativitāti, mūsu iekšējo saikni un kavē mūsu noturību dažādiem apstākļiem. Šobrīd zinātne vēsta par to, ka klusums ir tieši tas, kas nepieciešams, lai atjaunotu mūsu nogurušo ķermeni un prātu.


Pētījumi parāda, ka troksnim ir liels fizisks efekts uz mūsu smadzenēm, kas izsauc paaugstinātu stresa hormonu līmeni. Skaņa nonāk smadzenēs kā elektriski signāli caur ausi. Pat tad, kad guļam, šie skaņas viļņi liek mūsu ķermenim reaģēt un aktivēt amigdalu (amygdala)- smadzeņu daļa, kas saistīta ar emocijām un atmiņu, kā rezultātā tiek atbrīvoti stresa hormoni. Tātad, dzīvojot patstāvīgi trokšņainā vidē būs jāpiedzīvo ekstrēmi augsts kaitīgo hormonu līmenis.


Interesanti, ka vārds troksnis ir cēlies no latīņu vārda nausia (disgust vai nausea), vai latīņu vārda noxia, kas nozīmē- sāpes, bojājums vai ievainojums Paaugstināts asinsspiediens, sirds saslimšanas, tinīts un miega trūkums ir saistīts ar troksni. Mēs visi esam piedzīvojuši palielināta trokšņa negatīvos efektus. Pārmērīgs troksnis var būt galvenais faktors dažādām nepatīkamām fiziskām sajūtām, un mūsdienās arvien vairāk cilvēku tiek identificēti kā ļoti jutīgi, zaudējot spēju strādāt haotiskā vai trokšņainā vidē. Tagad zinātne ir pierādījusi, ka ne tikai troksnis var izraisīt sāpēs, bet arī to, ka klusums var dziedēt.


Klusuma efekti

2011 gadā, Pasaules Veselības organizācija (PVO) pārbaudīja un aprēķināja veselības radīto slogu Eiropā. Tika secināts, ka 340 miljoni rezidentu Rietumeiropā (aptuveni tikpat, cik populācija Amerikas Savienotajās valstīs), zaudēja miljoniem veselīgas dzīves gadus, katru gadu trokšņa dēļ. PVO ziņoja arī par to, ka 3 000 gadījumos, kad nāve iestājās sirds saslimšanu dēļ, nāves pamatcēlonis ir bijis pārmērīgs troksnis. Kornellas universitātes (Cornell University) profesora Garija W. Evana ( Professor Gary W. Evans) veiktā pētījumā, kas tika publicēts izdevumā “Psiholoģiskā zinātne” atspoguļoja lidostas radīto trokšņu ietekmi uz skolas vecuma bērniem, kuri dzīvo netālu no Minhenes lidostas. Pētījums atklāja, ka bērniem, kuri bija pakļauti troksnim, attīstījās stresa atbildes reakcija, kas viņiem faktiski ļāva ignorēt troksni. Tika atklāts, ka bērni ignorē gan kaitīgo lidostas troksni, gan ikdienišķus trokšņus, tādus kā, piemēram, runa/valoda.


“Līdz šim šis ir viens no spēcīgākajiem konkrētajiem pierādījumiem, ka troksnis- pat tādā līmenī, kas neveicina dzirdes traucējumu rašanos, izraisa stresu un ir kaitīgs cilvēkiem”

-Prof. Garijs W. Evans

Zinātnieki mērķtiecīgi nepētīja kusuma ietekmi, bet gan atklāja tā priekšrocības un ieguvumus nejaušības dēļ. Pirmo reizi klusums zinātniskajos pētījumos parādījās kā kontrollielums, pret kuru zinātnieki salīdzināja mūzikas trokšņu ietekmi. Fiziķis Luciano Bernardi 2006. gadā pētīja trokšņu un mūzikas radītos fizioloģiskos efektus un nonāca pie pārsteidzošiem atklājumiem. Kad pētījuma dalībnieki tika pakļauti nejaušiem klusuma posmiem starp troksni un mūziku, viņi piedzīvoja spēcīgu efektu. Divu minūšu garās klusuma pauzes smadzenēm bija daudz relaksējošākas, kā relaksējoša mūzika, vai garāks klusuma mirklis pirms eksperimenta sākšanas. Jāpiemin, ka Bernardī “neiederīgās” klusuma pauzes kļuva par šī pētījuma galveno aspektu. Viens no viņa būtiskākajiem atklājumiem bija tas, ka klusumu pastiprina kontrasti.


Daudzi meditācijas skolotāji, praktiķi, un garīguma skolotāji apliecina šo faktu, saviem studentiem iesakot veikt regulāras meditatīvas pauzes visas dienas garumā. Lai gan mēs varētu domāt, ka klusums ir nepietiekams, zinātne vēsta par pretējo. Smadzenes atpazīst klusumu un spēcīgi uz to reaģē. Vēlāk veikts pētījums, ko veica Imke Kirste, Djūkas universitātes reģeneratīvais biologs, atklāja, ka divas klusuma stundas dienā veicina šūnu attīstību hipokampusā- smadzeņu reģionā, kas saistīts ar atmiņas veidošanu, iesaistot maņas.


Izmantot laiku, lai “atslēgtos”

Atsaucoties uz Uzmanības atjaunošanās teoriju, mirklī, kad atrodies vidē ar zemāku sensorās informācijas plūsmas līmeni jeb mierīgā vidē, smadzenes var atjaunot savas kognitīvās spējas. Mūsdienu digitālajā pasaulē smadzenēm ir mazāk laika, lai “atslēgtos”. Mēs patstāvīgi apstrādājam milzīgu informācijas daudzumu. Pētījumi ir atklājuši, ka konstanta modernās dzīves izvirzītā nepieciešamība pēc uzmanības rada lielu stresu mūsu pre-frontālajai smadzeņu daļai- atbild par lēmumu pieņemšanu, problēmrisināšanu un citām svarīgām funkcijām. Kad mēs laiku pavadām vieni, klusumā, mūsu smadzenes ir spējīgas relaksēties un atbrīvoties no šīs konstantās fokusēšanās.

Pētnieki atklāja, ka klusums palīdz jaunām šūnām diferencēties jeb veidoties par neironiem, un integrēt tos sistēmā, un piedzīvojot klusumu mūsu smadzenes spēj labāk strādāt, un izprast kā iekšējo, tā ārējo vidi. Mēs varam piešķirt nozīmi mūsu dzīvei, to izprotot, un iegūstot skatījumu par to, kas ir vitāli svarīgs mūsu vispārējai labsajūtai.

Kamēr troksnis ir tas, kas rada stresu, klusums to atbrīvo, atbrīvojot gan smadzeņu, gan ķermeņa spriedzi. Klusums gan papildina, gan baro mūsu kognitīvos avotus un spējas. Troksnis liek mums zaudēt koncentrēšanos, samazināt kognitīvās spējas un motivāciju, kā arī tiek samazinātas smadzeņu darbības spējas (kā tas tika ieskicēts pētījumā par trokšņa efektiem). Pētījumi atspoguļo to, ka laika pavadīšana klusumā spēj lieliski atjaunot to, kas ir ticis zaudēts nepārtrauktā trokšņa dēļ. Senākie garīguma meistari jau to zināja un vēstīja, ka klusums dziedē, klusums ļauj mums iedziļināties sevī un klusums rada balansu mūsu ķermenī un prātā, ko apstiprina mūsdienu zinātnes atklājumi.


Dziednieciskie dabas un miera efekti ir labi dokumentēti, bet tagad mēs šo varam papildināt arī ar veselību, labsajūtu un mūsu smadzeņu “barošanās” nepieciešamību. Šis vienkāršais, bet senatnīgais klusuma baudījums ir kā dziedinošs balzāms, kas mums nepieciešams, lai apvaldītu mūsu neprātīgo, modernās pasaules dzīves veidu.


Tiekamies RigaBrain kabinetā, lai trenētu smadzenes pildīt to primāras funkcijas. Tiekamies Klusums festivālā jau 16.08.19!


 +371 27771821