Smadzenēm ir nepieciešams skābeklis! Kā smadzenēm piegādāt vairāk skābekļa?

Updated: 2 days ago

Vai kādreiz esat domājuši - kā es varu savām smadzenēm piegādāt vairāk skābekļa?


Mēs visi zinām, ka par ķermeni ir jārūpējas, lai tas būtu vesels. Mēs zinām, ka mums ir nepieciešams labs uzturs un fiziskās aktivitātes. Bet kā ir ar mūsu smadzenēm? Kas tām nepieciešams, lai tās varētu pilnveidoties, pašdziedināties un mācīties? Kādi elementi ietekmē smadzeņu darbību pozitīvākajā iespējamajā veidā? Vai smadzenēm ir pietiekoši skābeklis? Pelēkās šūnas sāk atmirt, piecas minūtes nesaņemot skābekli.



Labs uzturs vienmēr ir lielisks ieteikums. Mūsu smadzenes ir pareizi un sabalansēti jāpabaro. Bet ir arī citas lietas, kuras mūsu smadzenēm ir vajadzīgas, bet par kurām tiek runāts mazāk. Ja mēs apzināti rūpēsimies par savām smadzenēm, mums jādara pēc iespējas vairāk, lai tās saņemtu visoptimālāko apasiņošanu. Tas ir svarīgi, jo asinis smadzenēs pārvadā skābekli, un skābeklis ir būtisks smadzeņu augšanai un attīstībai, kā arī to optimālai funkcionēšanai.


Skābeklis "baro" smadzenes. Mērot svaru, pieauguša cilvēka smadzenes sastāda 2-3% no visa ķermeņa masas, taču patērē 20% skābekļa.


Gaisa sastāvā atrodas 21 % skābeklis, 78% slāpeklis, ogļskābā gāze 0,03%, kā arī ūdens tvaiki, inertās gāzes un gaisā suspendētās cietās daļiņas (putekļi, dūmi).


Kāds procents ir normāls cilvēka skābekļa līmenim asinīs?


Skābekļa līmenis asinīs ir skābekļa procentuālais daudzums, ko sarkanie asinsķermenīši nogādā no plaušām uz visiem orgāniem. Zinot, cik labi asinis veic šo būtiski svarīgo uzdevumu, varat labāk saprast savu vispārējo veselības stāvokli.


Lielākajai daļai cilvēku skābekļa līmenis asinīs ir 95–100%. Tomēr ir cilvēki, kas dzīvo normālu dzīvi, skābekļa līmenim asinīs nesasniedzot 95%. Miega laikā iegūtās vērtības var būt nedaudz zemākas, un dažiem lietotājiem tās var būt zem 95%.

Vai kādreiz esat izmantojuši pulsa oksimetru?


Pulsa oksimetrs ir neliela, knaģim līdzīga ierīce, kas mēra skābekļa līmeni asinīs un to pamatā izmanto ārstniecības iestādēs. Oksimetra atvērumā jāievieto pirksts, un pēc dažām sekundēm nelielajā ekrānā uzrādās divi skaitļi – viens, kas apzīmē asins piesātinājumu ar skābekli (%SpO2), un otrs, kas uzrāda tā brīža sirdsdarbības jeb pulsa ātrumu. Ierīce caur pirkstu izstaro dažādus gaismas viļņu garumus, nolasa asins krāsu spektru un uzrāda hemoglobīna piesātinājumu ar skābekli procentos. Šī procentuālā vērtība tiek saukta par asins skābekļa saturāciju vai SpO2. Pulsa oksimetrs uzrāda arī pulsa ātrumu, vienlaicīgi nosakot SpO2 līmeni.

Ar šīs ierīces palīdzību iespējams gūt vispārēju priekšstatu par to, cik daudz skābekļa ir asinīs. To bieži dēvē par piekto dzīvības pazīmi.


Starp citu, nākot uz RigaBrain seansu, pajautā trenerim, lai viņš Tev izmēra arī skābekļa daudzumu asinīs! Mums RigaBrain smadzeņu treniņu centrā ir pulsa oksimetrs.


Piecas dzīvības pazīmes ir:

1. ķermeņa temperatūra,

2. sirdsdarbība,

3. elpošanas ātrums,

4. asinsspiediens

5. skābekļa daudzums organismā.


Pulsa oksimetrs norāda, cik lielā mērā asins šūnas ir piesātinātas ar skābekli.

Ņemiet vērā, ka:

· smadzenes patērē apmēram trīs reizes vairāk skābekļa nekā ķermeņa muskuļi.

· smadzeņu šūnas ir ļoti jutīgas pret skābekļa līmeņa pazemināšanos un bez tā nespēj ilgstoši izdzīvot.

· smadzenes sastāv no īpašām šūnām, kuras sauc par neironiem, un katra no tām var veikt jebkura cita smadzeņu neirona darbu. Šis process dod iespēju atjaunot lielāko daļu funkciju, izmantojot dažādas smadzeņu daļas. To sauc par smadzeņu plasticitāti.


Kādam ir jābūt normālai skābekļa koncentrācijai gaisā un telpās?


Organisma normālai funkcionēšanai gaisā ir jābūt 20-21% skābekļa. Smacīgos ofisos un dzīvojamās telpās skābekļa koncentrācija var samazināties līdz 16-17%, kas ir krietni par maz pilnvērtīgai elpošanai un normālai vielmaiņas darbībai.


Kas var norādīt uz nepietiekamu skābekļa daudzumu asinīs jeb hipoksiju?


Hipoksija apzīmē patoloģisku stāvokli, kas iestājas situācijā, kad atsevišķiem orgāniem, audiem vai visam organismam trūkst skābekļa. Dzīvības procesiem nozīmīgās vielas nepietiekamība asinīs, īpaši artērijās, var radīt bīstamas sekas. Tās ir neatgriezeniskas izmaiņas vairākos dzīvībai svarīgos orgānos, tādos kā smadzenēs, centrālajā nervu sistēmā, sirdī, nierēs un aknās. Iestājoties hipoksijai, samazinās imunitāte, pasliktinās smadzeņu darbība un tiek traucēti vielmaiņas procesi. Rezultātā tiek novērota priekšlaicīga novecošana, iekaisuma procesi, šūnu un audu deģenerācija ļaundabīgās formās.


Hipoksija var parādīties pēkšņi vai attīstīties ilgākā laika periodā. Pēc hipoksiskā stāvokļa ilguma izšķir zibenīgu, akūtu, subakūtu, kā arī hronisku hipoksiju. Skābekļa trūkums asinīs var tikt izraisīts dažādu iemeslu dēļ, sākot no smagas astmas lēkmes, līdz pat problēmām ar sirdi vai plaušām. Pazīmes, kas liecina par hipoksiju, var atšķirties. Šeit vari iepazīties ar tām, kuras ir biežāk konstatētas un kuras novērojot būtu ieteicams pievērst uzmanību veselībai.


Ādas krāsas izmaiņas

Sarkanās asins šūnas ir tās, kas nogādā skābekli līdz organisma audiem. Nepietiekams to daudzums asinīs, var radīt arī ādas krāsas izmaiņas. Gadījumos, kad skābekļa līmenis asinīs krasi samazinās, ļoti pamanāma pazīme ir ādas cianoze jeb zilgani sarkanu tumšu laukumu rašanās uz ādas. Pastāv uzskats, ka tiem cilvēkiem, kuriem ir tumšāka āda, šis hipoksijas simptoms ir pamanāmāks uz lūpām, smaganām, nagiem un ap acīm.


Apjukums

Tas izpaužas kā nespēja skaidri un ātri domāt, dezorientēšanās sajūta un grūtības koncentrēties, pieņemt lēmumus, atcerēties konkrētas lietas, piemēram, iegaumēt iepriekš zināmo laiku un vietu, vai atpazīt cilvēkus. Šāds psihiskais stāvokis, kurā cilvēks nav spējīgs domāt ar viņam ierastā līmeņa skaidrību, var rasties pēkšņi vai attīstīt pakāpeniski laika gaitā. Smagākos gadījumos tā rezultātā var tikt konstatēta garīga atpalicība.


Apjukumu var izraisīt vairāki faktori, tostarp neatbilstošas medikamentu devas, traumas, citas saslimšanas, vides faktori, alkohola un narkotisko vielu lietošana, un tā konstatēšana viennozīmīgi nenozīmē, ka cilvēka organismā ir skābekļa trūkums, bet tā norāda uz šī patoloģiskā stāvokļa iespējamību. Ja novēro sev vai kādam citam parādījušās aprakstītās pazīmes, zini – tās var norādīt uz hipoksiju.


Klepus

Viens no visizplatītākajiem iemesliem, kāpēc rodas hipoksija, ir smagas astmas lēkmes, kuru laikā ir grūti iegūt pietiekamu gaisa daudzumu plaušās, jo elpceļi ir sašaurinājusies. Mēģinot attīrīt plaušas no svešķermeņiem, cilvēks var bieži klepot. Neraugoties uz to, ka šī ir ķermeņa dabiska reakcija, tā var izrādīties bīstama, jo klepošanas laikā tiek izmantots ļoti daudz skābekļa. Rezultātā skābekļa trūkums var kļūt vēl izteiktāks, padarot hipoksijas izpausmes smagākas.


Paātrināta sirdsdarbība un elpošana

Paaugstināts sirdsdarbības ātrums visbiežāk rodas, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, tāpēc, ja tas notiek atpūtas laikā, iespējams, novērotās izmaiņas var norādīt uz hipoksiju. Laikā, kad organisms nesaņem pietiekami daudz skābekļa, sirds, cenšoties apmierināt šūnu vajadzības, palīdz cirkulēt skābekli saturošās asinis visā organismā, līdz ar to sirds ritms kļūst straujāks.


Arī elpošana kļūst ātrāka, kad organisma vajadzības pēc skābekļa netiek apmierinātas, cenšoties kompensēt radušos iztrūkumu. Kamēr normālos apstākļos cilvēki elpo ar ātrumu no 12 līdz 16 reizēm minūtē, šajos gadījumos tās var paaugstināties līdz 24 un pat vēl vairāk reizēm.


Elpas trūkuma lēkmes un izteikts nogurums

Elpas trūkums tiek uzskatīts par vienu no uzskatāmākajiem simptomiem, kas liecina par hipoksiju, turklāt bieži parādās arī kā rezultāts paātrinātai sirdsdarbībai un elpošanai, kas minēta iepriekš. Arī tā bieži tiek konstatēta atpūtas laikā un radusies sajūta var būt tikpat smaga kā pie aizrīšanās.


Elpas trūkuma lēkmes var būt īpaši izteiktas, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, un radīt nevēlēšanos iekļaut tās savā ikdienā turpmāk, izraisot fizisku atpalicību. Tās var sākties arī miega laikā, liekot tev pamosties bez elpas. Dažos gadījumos šādu elpas trūkumu var papildināt sēkšanas un spalgas svilpšanas skaņas.


Kā lai palielina skābekļa daudzumu asinīs un smadzenēs?

Viens no vienkāršākajiem veidiem ir elpošana.


Konkrētāk, runa ir par diafragmas elpošanu. Kad elpojam pareizi – t.i., ieelpojot gaisu vēderā (kad vēders ieelpojot paceļas uz augšu kā bumba), gaiss un skābeklis tiek pārvietots uz plaušu vietām, kur notiek lielākā daļa asins aprites un skābekļa un oglekļa dioksīda apmaiņas. Ja nemācāmies elpot ar diafragmas muskulatūru, mēs ar asinīm nesaņemam pienācīgu skābekļa daudzumu, un attiecīgi tas mazākā mērā tiek nogādāts smadzenēs un ķermeņa daļās. Ja mēs elpojam caur muti, mēs pietiekamā mērā neatjaunojam uzkrāto oglekļa dioksīdu un slāpekļa oksīdu, kas palīdz cirkulēt asinīm smadzenēs, lai smadzeņu šūnas tiktu apgādātas ar skābekli. Atcerieties, ka oglekļa dioksīds un slāpekļa oksīds paplašina smadzeņu asinsvadus, lai smadzenes varētu iegūt pienācīgu skābekļa daudzumu. Slāpekļa oksīds palīdz paplašināt asinsvadus arī plaušās.


Daudzos metodoloģiski pareizi izstrādātos un kontrolētos pētījumos tiek norādīts uz hroniska vai periodiski zema skābekļa līmeņa nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka attīstību, uzvedību un akadēmiskajiem sasniegumiem.


Lūk, vienkārši ieteikumi ikdienai:

1) elpojiet viegli un caur diafragmu.

2) elpojiet caur degunu, nevis muti.

3) veiciet regulāras īsas pastaigas visas dienas garumā. Tās veicinās asinsriti un palielinās skābekļa daudzumu smadzenēs.


Kas ir skābekļa kokteilis?

Skābekļa kokteilis ir īpašs kokteilis – tā pamatā ir zāļu novārījumi un sulas, bet kokteiļu virspusē atrodas putas no piesātinātas 95% skābekļa sulas. Skābekļa kokteiļus tagad piedāvā visās sanatorijās un fitnesa klubos, arī tirdzniecības centros.


Kādu labumu dod skābekļa kokteilis?

Dzēriens labvēlīgi ietekmē vielmaiņu un mazina lieko svaru. Regulāri lietojot šādus kokteiļus, uzlabojas ādas stāvoklis, normalizējas miegs un paaugstinās fiziskā aktivitāte.


Cik daudz un cik bieži vajadzētu lietot skābekļa kokteiļus?

Tos nevajag lietot pārāk bieži, pietiek ar 1-2 porcijām nedēļā.


RigaBrain smadzeņu treniņu centrs

Viens no efektīvākajiem pašatstatīšanās veidiem ir izmantojot dinamisko neirofīdbeku vai arī meditēt visu mūžu bez brīvdienām!