MANĀM SMADZENĒM NEPIECIEŠAMS SKĀBEKLIS! KO DARĪT?


Vai kādreiz esat domājuši - kā es varu savām smadzenēm piegādāt vairāk skābekļa? Mēs visi zinām, ka par ķermeni ir jārūpējas, lai tas būtu vesels. Mēs zinām, ka mums ir nepieciešams labs uzturs un fiziskās aktivitātes. Bet kā ir ar mūsu smadzenēm? Kas tām nepieciešams, lai tās varētu pilnveidoties, pašdziedināties un mācīties? Kādi elementi ietekmē smadzeņu darbību pozitīvākajā iespējamajā veidā?


Labs uzturs vienmēr ir lielisks ieteikums. Mūsu smadzenes ir pareizi un sabalansēti jāpabaro. Bet ir arī citas lietas, kuras mūsu smadzenēm ir vajadzīgas, bet par kurām tiek runāts mazāk. Ja mēs apzināti rūpēsimies par savām smadzenēm, mums jādara pēc iespējas vairāk, lai tās saņemtu visoptimālāko apasiņošanu. Tas ir svarīgi, jo asinis smadzenēs pārvadā skābekli, un skābeklis ir būtisks smadzeņu augšanai un attīstībai, kā arī to optimālai funkcionēšanai.


Vai kādreiz esat izmantojuši pulsa oksimetru? Ar šīs ierīces palīdzību iespējams gūt vispārēju priekšstatu par to, cik daudz skābekļa ir asinīs. To bieži dēvē par piekto dzīvības pazīmi. Dzīvības pazīmes ir: ķermeņa temperatūra, sirdsdarbība, elpošanas ātrums, asinsspiediens un, lūk, - arī skābekļa daudzums organismā. Pulsa oksimetrs norāda, cik lielā mērā asins šūnas ir piesātinātas ar skābekli.


Ņemiet vērā, ka:

· smadzenes patērē apmēram trīs reizes vairāk skābekļa nekā ķermeņa muskuļi.

· smadzeņu šūnas ir ļoti jutīgas pret skābekļa līmeņa pazemināšanos un bez tā nespēj ilgstoši izdzīvot.

· smadzenes sastāv no īpašām šūnām, kuras sauc par neironiem, un katra no tām var veikt jebkura cita smadzeņu neirona darbu. Šis process dod iespēju atjaunot lielāko daļu funkciju, izmantojot dažādas smadzeņu daļas. To sauc par smadzeņu plasticitāti.


Tātad, kā lai mēs palielinām skābekli un asinsriti smadzenēs? Viens no vienkāršākajiem veidiem ir elpošana. Konkrētāk, runa ir par diafragmas elpošanu. Kad elpojam pareizi – t.i., ieelpojot gaisu vēderā (kad vēders ieelpojot paceļas uz augšu kā bumba), gaiss un skābeklis tiek pārvietots uz plaušu vietām, kur notiek lielākā daļa asins aprites un skābekļa un oglekļa dioksīda apmaiņas. Ja nemācāmies elpot ar diafragmas muskulatūru, mēs ar asinīm nesaņemam pienācīgu skābekļa daudzumu, un attiecīgi tas mazākā mērā tiek nogādāts smadzenēs un ķermeņa daļās. Ja mēs elpojam caur muti, mēs pietiekamā mērā neatjaunojam uzkrāto oglekļa dioksīdu un slāpekļa oksīdu, kas palīdz cirkulēt asinīm smadzenēs, lai smadzeņu šūnas tiktu apgādātas ar skābekli. Atcerieties, ka oglekļa dioksīds un slāpekļa oksīds paplašina smadzeņu asinsvadus, lai smadzenes varētu iegūt pienācīgu skābekļa daudzumu. Slāpekļa oksīds palīdz paplašināt asinsvadus arī plaušās.


Daudzos metodoloģiski pareizi izstrādātos un kontrolētos pētījumos tiek norādīts uz hroniska vai periodiski zema skābekļa līmeņa nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka attīstību, uzvedību un akadēmiskajiem sasniegumiem.


Lūk, vienkārši ieteikumi ikdienai:

1) elpojiet viegli un caur diafragmu.

2) elpojiet caur degunu, nevis muti.

3) veiciet regulāras īsas pastaigas visas dienas garumā. Tās veicinās asinsriti un palielinās skābekļa daudzumu smadzenēs.


P.S. Viens no efektīvākajiem pašatstatīšanās veidiem ir izmantojot dinamisko neirofīdbeku vai arī meditēt visu mūžu bez brīvdienām!

 +371 27771821