„Matemātikas gēns” neeksistē! Lai iemācītos matemātiku, nepieciešama prakse




Jaunā Norvēģijas zinātnes un tehnoloģijas universitātes pētījumā apliecināts – ja vēlies, lai labi padodas matemātika, ir jāpraktizē dažādu tipu uzdevumi. Kas cilvēkus padara par prasmīgiem matemātiķiem? Mīlestība pret cipariem un noteikti – arī vēlme vingrināties.

Matemātikā nevaram paļauties tikai uz savu šķietami dabas doto talantu. Tas varētu šķist pašsaprotami, tomēr patiesībā ir krasā kontrastā ar vispārpieņemto viedokli, ka, ja esi prasmīgs matemātiķis, tad to esi vienkārši mantojis.


Profesors Hermundurs Sigmundsons (Hermundur Sigmundsson) ir viens no trim pētniekiem, kas bija iesaistīti projektā. Pētnieki testēja 70 norvēģu piektklasnieku, kuru vecums vidēji bija 10,5 gadi, matemātikas zināšanas. Izrādījās, ka ir svarīgi praktizēt visu tipu matemātikas uzdevumus, lai būtu prasmīgs tajos visos, kā arī to, ka šīs spējas nav iedzimtas.


“Mēs atklājām apstiprinājumu hipotēzei par to, ka aizvien labāk padodas tas, ko praktizējam,” stāsta Sigmundsons.


Testos tika pielietoti deviņi matemātikas uzdevumi, sākot no vienkāršās saskaitīšanas un atņemšanas, gan rakstiski gan mutiski, līdz pat mutiskai reizināšanai un kalendāra/ pulksteņa izprašanai.


“Pētījumā atklāta minimāla saistība dažādu matemātikas uzdevumu izpratni un veiksmīga risinājuma rašanu, piemēram, nav saistības starp spēju atrisināt vienkāršu “23+67” vienādojumu un atrisināt teksta uzdevumu.”


Šis piemērs varētu radīt izbrīnu. Varbūt pamata matemātikas izpratne audzēknim nesagādā problēmas, bet tā izlasīšana varētu sagādāt gan – proti, līdz pat 20 procentiem norvēģu zēnu lasīšana sagādā grūtības. Šis atklājums beigu beigās varētu palīdzēt mainīt veidu, kā matemātika tiek mācīta.


Apstiprinājums neiroloģijā

Fakts, ka cilvēkam padodas tieši tā lieta, ko viņš visvairāk praktizē, ir saistīts ar to, ka kaut kā darīšana aktivizē noteiktus neirālos savienojumus.


Tātad futbola spēlētājs, kas var iesist vārtus no 22 metru attāluma, ir prasmīgs tieši šajā lietā. Tai pašā laikā, viņam var nepiemist prasme nolasīt spēles stratēģiju.



Arī RigaBrain smadzeņu treniņu veikšana var sniegt ieguldījumu mācīšanās un koncentrēšanās spēju uzlabošanā!


Avots: H. Sigmundsson, R. C. J. Polman, H. Lorås. Exploring individual  differences in children’s mathematical skills: a correlational and dimensional approach1. Psychological Reports, 2013; 113 (1): 23


 +371 27771821