Mediju lietošana pirms gulētiešanas tiek saistīta ar mazāk mieg bērniem, kuriem ir grūtības pašregul

Arizonas štata universitātē (ASU) tika veikts pētījums, kura laikā pētnieki nedēļu ilgi vēroja 547 bērnus un mērīja viņu mediju lietošanas paradumus un miega modeļus. Bērniem, kuriem parasti ir grūtības pašregulēt savu uzvedību, ekrānierīču lietošana stundu pirms došanās gulēt tika saistīta ar mazāk miega. Plašsaziņas līdzekļu jeb mediju lietošana bērniem, kuri spēja kontrolēt savas emocijas, netika saistīta ar mazāk miega.


Dažiem no bērniem, ekrānierīču lietošana pirms miega ir saistīta ar mazāk miega naktī.


Atsaucoties uz Arizonas Štata Psiholoģijas nodaļas pētījumu, mediju lietošana stundu pirms miega ietekmē to kā bērni guļ, īpaši bērniem, kuriem ir grūtības pašregulēt savu uzvedību. Bieža mediju lietošana pirms miega paredz vēlāku došanos gulēt un mazāk miega. “Starp bērniem, kuri stundu pirms miega izmantoja medijus bija novērojamas atšķirības, kuras varēja izskaidrot pēc personības iezīmes, kas ir svarīga temperamenta dimensija - pašregulācijas (effortful control), piemēram, kad bērns var pārslēgties no viena uzdevuma veikšanas uz citu”, stāsta Lea Doane (Leah Doane), ASU psiholoģijas nodaļas asociētā profesore. “Bērni, kuriem ir zemi rādītāji pašregulācijas mērījumos ir tie, kuriem ir grūtības pagaidīt, lai atsaiņotu dāvanu, kā arī tie ir bērni, kuri viegli novēršas, pazaudējot koncentrēšanos. Tika atrasts pārliecinoša saistība starp mediju lietošanu stundu pirms miega un to, kad šie bērni aizmieg, un cik ilgi guļ. Mediju lietošana pirms miega netika asociēta ar miegu bērniem, kuru pašregulācijas mērījumiem bija augsti rezultāti.”


Pētnieku komanda nedēļu ilgi vēroja 547 bērnus, vecumā no 7 līdz 9 gadiem. Dalībnieku grupa bija socioekonomiski atšķirīga un dzīvoja gan pilsētvidē, gan lauku reģionos. Vecāki izmantoja ikdienas dienasgrāmatas, lai sekotu bērnu mediju lietojumam un miega paterniem. Viņi aizpildīja arī anketu, kurā tika vaicāts par viņu bērnu temperamentu, iekļaujot spēju pašregulēt savu uzvedību.


Nedēļu ilgi bērni nēsāja speciālus pulksteņus, kurus sauc par aktigrāfiem (actigraphs), kuri sekoja līdzi bērnu kustībām un apkārtējai gaismai. Aktigrāfa iegūtie dati deva pētnieku komandai informāciju par to, kad un cik ilgi bērni gulēja.


Bērni nakts laikā gulēja vidēji 8 stundas un izmantoja medijus vidēji 5 no visām nedēļas naktīm. Bērni, kuri neizmantoja medijus pirms miega pētījuma norises nedēļā gulēja par 23 minūtēm vairāk un devās gulēt 34 minūtes agrāk, kā bērni, kuri lietoja ekranierīces vairākas naktis pētījuma nedēļas ietvaros.


“Mediju lietošana bija saistāma ar īsāku miega ilgumu, bet šis efekts visvairāk izteikts bija bērniem, kuriem ir zema pašregulācija un paškontrole”, stāstīja raksta autore. “Plašsaziņas līdzekļu ietekme uz miegu bija mērāma kā vidēja, kas nozīmē, ka tas atspoguļo ierasto mediju lietošanu, nevis palikšanu nomodā laiku pa laikam, lai noskatītos filmu.”


Bērni, kuriem bija zemi pašregulācijas rādītāji gulēja vismazāk, izmantojot medijus stundu pirms miega, pētījuma nedēļas laikā. Šie bērni gulēja aptuveni 40 minūtes mazāk. Bērniem, kuriem bija augsti pašregulācijas rādītāji, mediju lietošana neietekmēja miegu. Tie bija aptuveni 35 % no visiem pētījuma dalībniekiem.


“Mediju lietošana bija ļoti nozīmīga bērniem, kuriem pašregulācijas kontroles rādītāji bija zemi”, teica pētniece. Bērniem ar zemiem pašregulācijas rādītājiem ir grūtības pārslēgt viņu uzmanību no mediju aplūkošanas pirms miega un nomierināšanos, kas nepieciešama, lai varētu doties gulēt, bet tā kā pašregulācija ir personības iezīme, to ir grūtāk izmainīt.


“Tā vietā, lai vecāki domātu, kā palīdzēt bērniem ar viņu uzvedību, labāk fokusēties uz miegu un mediju lietošanas grafiku”, teica prof. Doana.


Bērnu vecāki, kuru bērni apmeklē RigaBrain seansus, ziņo, ka uzlabojas bērnu miega kvalitāte pēc seansu apmeklējumiem.


Sierra Clifford, Leah D. Doane, Reagan Breitenstein, Kevin J. Grimm, Kathryn Lemery-Chalfant. Effortful Control Moderates the Relation Between Electronic-Media Use and Objective Sleep Indicators in Childhood. Psychological Science, 2020; 095679762091943 DOI: 10.1177/0956797620919432