Netici savām acīm!




Redzes halucionācijas … visi par tām ir kaut ko dzirdējuši, un daudzi no mums arī pieredzējuši sajūtu, ka “redz” kaut ko, kā patiesībā konkrētajā laikā un vietā nav un kas tur nevar atrasties.


Halucinācijas pētīt ir grūti – tās ir neregulāras, ļoti gaistošas, individuālas – tikai cilvēks, kas tiešām redz halucionāciju, zina, ko tieši viņš redz un ietērpjot šo redzējumu vārdos, cilvēks tam piešķir individuālo interpretāciju.


Pitsburgas Universitātes pētnieki ar Bardu Ermentroutu (Bard Ermentrout) un Džoelu Pīrsonu (Joel Pearson) priekšgalā tomēr nolēmuši mest izaicinājumu un veikt pētījumu par halucinācijām. Nu tas publicēts žurnālā eLife.


Vairums redzes halucionācijas tiek saistītas ar dažādām saslimšanām un mentāliem traucējumiem, piemēram, šizofrēniju, Pārkinsona slimību, migrēnu, dažām atpalicības formām u.tml. Taču arī veseliem cilvēkiem mēdz būs halucinācijas. Tās rada alkohols, narkotiku lietošana, miega trūkums, īslaicīgi redzes traucējumi u.c. stāvokļi.


Pētnieki atklājuši, ka halucionācijas tiek “piedzīvotas” smadzeņu garozas daļā, kas atbild par vizuāliem stimuliem, tādēļ viņi radīja šī smadzeņu apvidus datorizēto modeli. Viņi cer, ka tas palīdzēs izskaidrot gan to, kādēļ halucionācijas mēdz parādīties veseliem cilvēkiem, gan sniegs dziļāku izpratni arī par dažādu fizisku un mentālu saslimšanu saistību ar šo parādību.


Bard Ermentrout et al. Sensory dynamics of visual hallucinations in the normal population. eLife, October 2016