Kā nosarkšana Tevi atklāj un sniedz Tev labumu?

Mūsu sejas ir tās, kas gan nodod, gan ļauj uzticēties.


Tu noteikti esi nosarcis, kad esi piedzīvojis kādu apkaunojošu momentu, kad esi juties pazemots vai noniecināts. Lai gan sārtums ir iedzimta atbildes reakcija uz emocijām, to visvieglāk ir uztvert kā reakciju uz pašapziņas izmaiņām.

Nosarkšana parādās situācijās, kad tiek uztverts kāds sociāls pārkāpums, lai gan sarkšana var parādīties arī aizraujošās situācijās, kā piemēram, kad paša apziņa vēsta par fizisku pievilcību pret kādu personu. Tādas “atklātās pieredzes” liek tev sarkt, jo tiek aktivētas kauna izjūtas – tu domā, ka esi “pieķerts” cita acīs un vari sajusties nepietiekams, neaizsargāts attiecībā uz jebkuru svarīgu notikumu.


Lai situācija kļūtu vēl dramatiskāka, kauna sajūta liek pievērst paaugstinātu uzmanību tavai sejai un nosarkšana, kas bieži vien noved pie vēl lielākas uzmanības vēršanas tavai sejai un pašapziņai. Kad tu nosarksti, rodas vēlme slēpt savu seju no citu cilvēku acīm. Tomēr, tā vietā, lai slēptu sejas izteiksmi, kas tiek translēta, tā tiek palielināta ar sarkšanu. Sejas piesarkšanas efekts paaugstina sejas sūtīto komunikāciju un tas attiecīgi paaugstina kauna sajūtu.


Lai gan šāda sajūta var novest pie tā, ka izvairies no acu kontakta, pētnieki vēsta, ka šādās situācijās indivīdi īstenībā meklē pēc emocionālas atgriezeniskās saites no publikas. Tādējādi, lai gan novirzi skatienu, vai novērsies uz leju, tu tāpat meklē emocionālās reakcijas no citiem, uzmetot acu skatienu viņu izteiktajām izteiksmēm.


Seja atspoguļo visas emocijas. Tajā pašā laikā seja piedzīvo visas kauna atbildes sajūtas. Sarkšana visbiežāk parādās sejā, kas ir primārais avots komunikācijai un emocijām. “Seja un acis ir tur, kur mājo indivīds,” savās piezīmēs atspoguļo Silvans Tomkins (Silvan Tomkins) , “kur tas sevi izpauž un, kur tas saņem līdzīgu izjūtu no citiem ”. Tātad pozitīvā nosarkšanas puse ir tā, ka tas nozīmē, ka komunicē par kaut ko, kas tev šķiet svarīgs, kaut kas par ko tu jūties īpaši. Sarkšana ir godīga atbilde vai nu tā ir tāpēc, ka jūties “pieķerts”, vai izjūti seksuālu pievilcību pret citu personu, vai jūties nokaunējies un vīlies kādā situācijā, kurā tavuprāt ir kāds sociāls pārkāpums, piemēram, aplejoties ar dzērienu kādā svarīgā situācijā.


Fizioloģiski, sarkšana parādās, kad tiek piedzīvots kāds emocionāls kairinājums, kas izraisa dziedzeru aktivāciju, izdalot hormonu – adrenalīnu - ķermenī. Adrenalīns iedarbojas uz tavu nervu sistēmu, paplašinot kapilārus, kas nogādā asinis uz ādas virsmu. Tā kā asinis tiek piegādātas tuvāk ādas virsmai, tu nosarksti. Sarkšana var neparādīties tikai sejā, bet tā var rasties dažādās ķermeņa daļās, kurām tiek vērsta uzmanība.

Interesantais par sarkšanu ir tas, ka receptori, kas ir cilvēka kakla un vaigu vēnās sniedz atbildes reakciju uz sociāliem draudiem. Tas tiek definēts kā gadījums – kauna atbilde, kas rodas ne tikai pašam no sevis, bet arī sociālo situāciju ietekmē.


Sarkšana ir bonuss, jo tā liecina par skaidru un nepārprotamu signālu – nožēlu. Tā signalizē citiem, ka atzīsti savu kaunu, neveiksmi vai sociālo pārkāpumu un šādi rīkojoties tiek veicināta novērotāju jeb citu cilvēku uzticēšanās un pozitīvs vērtējums. Citiem vārdiem sakot, ja izrādi kaunu nosarkstot par savu rīcību, tad tev ir lielāka iespēja iepatikties, lielāka iespēja, ka tev piedos un uzticēsies, salīdzinot ar tiem, kuri nenosarkst. Kā rezultātā nosarkšana var izglābt tevi.


RigaBrain smadzeņu treniņu centrā daudzi apmeklētāji pēc seansu kursa iziešanas ziņo par pašapziņas uzlabošanos un retāku sarkšanu maznozīmīgās situācijās.

Avots: https://www.psychologytoday.com/us/blog/intense-emotions-and-strong-feelings/201412/how-blushing-exposes-you-and-benefits-you