Skolas laika draudzība ir viens no iemesliem labam mentālās veselības stāvoklim turpmākajā dzīvē



Pusaudža gadi ir sociālo izaicinājumu laiks. Attiecības ar vienaudžiem šai laikā ir ļoti svarīgas, taču zinātnieki uzdod jautājumu – vai tās ietekmē arī turpmāko dzīvi?

2017. gada longitudinālajā pētījumā sacīts, ka sociālo saišu ciešums pusaudža gados ir viens no iemesliem mentālās veselības stiprumam pieaugušo vecumposmā. Pētījumu veikuši Virdžīnijas Universitātes pētnieki, un tas lasāms žurnālā Child Development.


“Vidusskolas skolēniem, kam ir labākie draugi un draudzenes, caur šo saišu stiprumu veicina arī garīgās veselības nostiprināšanos un “liek pamatu” turpmākajai dzīvei. Jaunieši, kas vidusskolā ir populāri, retāk piedzīvo sociālo trauksmi turpmākajā dzīvē,” stāsta pētījuma autore Reičela Narra (Rachel K. Narr, PhD).

Pētnieki atklāja, ka pusaudžiem, kuriem 15 gadu vecumā ir izveidojušās tuvas draudzības ar citiem pusaudžiem, vēlāk dzīvē ir augstāks pašvērtējums, retāk – depresijas simptomi un trauksme.

Pētnieki mudina bērnu vecākus rūpēties un atbalstīt savu bērnu vēlmi un nepieciešamību draudzēties ar vienaudžiem. “Šī pieredze paliek ar mums neatkarīgi no tā, kas notiek vēlāk dzīvē. Tehnoloģiju laikmetā, kad mēs varam sazināties caur ierīcēm, draudzībai indivīdu starpā vajadzētu kļūt par prioritāti,” norāda Universitātes profesors Džozefs Alens (Joseph Allen).


Avots: Rachel K. Narr, Joseph P. Allen, Joseph S. Tan, Emily L. Loeb. Close Friendship Strength and Broader Peer Group Desirability as Differential Predictors of Adult Mental Health. Child Development, 2017

 +371 27771821