Esi "pūce"? - zemāks smadzeņu savienošanās līmenis cilvēkiem pūcēm padara darba dienu grūtāku




Zinātniskās literatūras rakstnieks Ruairi Dž Makenzijs (Ruairi J Mackenzie) savā rakstā atspoguļojis pētījumu, kas veikts cilvēkiem, kuri vakaros vēlu paliek nomodā un no rītiem ilgi guļ jeb pūcēm.


Kā ir ar Tevi? Vai Tu no rītiem piecelies enerģijas pilns? Vai rītā, kad modinātājs atkal zvana pulksten 6.30, Tu met tam ar čību, lai to nedzirdētu un tad piecelies, bet gandrīz iemiedz, ejot rīta dušā? Ja iepriekš minētajā teikumā aprakstītās sajūtas liekas Tev pazīstamas, visdrīzāk Tu esi pūce. Jaunākais Birmingemas universitātes (Birmingham University) pētījums skaidro, kāpēc Tu jau kārtējo reizi savam bosam nespēj paskaidrot, ka tikai tāpēc, ka tavas smadzenes ir mazliet citādākas, ieradies darbā ar četru stundu nokavēšanos (šis pētījums nepēta to vai jūs tāpat gribētu atlaist, jo esat pūce, vai nē, bet izredzes nav labas).


Rakstnieks stāsta, ka šajā pētījumā sadarbojoties Brazīlijas Kampinas universitātei (University of Campinas in Brazil) un Pētniecības universitātei (Surrvey University), Birmingemas pētnieks atklāja, ka pūču tipa cilvēkiem ir zemāks smadzeņu savienojumu līmenis daudzos smadzeņu reģionos, kas ir saistīti ar apziņas uzturēšanu.

Tāpat pētnieki novēroja arī to, ka zemāks smadzeņu savienojumu līmenis ir saistāms ar zemākām darba spējām darba dienā.


Pētījuma galvenais autors , dakteris Elise Faiser-Čilds (Dr Elise Facer-Childs) no Monšas Kognitīvās un Klīniskās Neirozinātnes institūta (Monash Institute for Cognitive and Clinical Neurosciences) Melnburnā , Austrālijā, izcēla šos atklājumus un to plašo ietekmi preses relīzē vēstot un skaidrojot: “Lielam skaitam cilvēku ir problēmas sasniegt labāko darbspēju līmeni un veikšanas spējas darbā vai skolā- stundu laikā, jo viņi tam vienkārši nav dabiski piemēroti. Ļoti nepieciešams paaugstināt mūsu, sabiedrības, izpratni par šīm problēmām, lai samazinātu sabiedrības veselības riskus un paaugstinātu produktivitāti”.


Cilvēku- pūču smadzeņu pārbaude

Pētījums, kas tika publicēts žurnālā “MIEGS (SLEEP)” aplūkoja 38 brīvprātīgo, kuri tika klasificēti kā pūces vai cīruļi (jā, kā izrādās šādi cilvēki tiešām ir) smadzeņu darbību, novērtējot cirkadiāna ritma hormonu- kortizola un melatonīna līmeni brīvprātīgo siekalās. Kā arī tika vērtēts viņu miega un pamošanās cikli, izmantojot aktigrāfijas vienību- mazu mērierīci, kas tika nēsātā uz apakšdelma- plaukstas pamatnes locītavas.

Testa laikā brīvprātīgie tika skenēti, izmantojot magnētisko rezonansi, pēc tam novērojot dažādu uzmanības un kognitīvo uzdevumu veikšanu noteiktos laikos- plkst. 14.00, 20.00 un nākamā rīta plkst. 8.00. Cilvēki-cīruļi ziņoja par mazāku miegainību rīta uzdevumos, kamēr pūces vismodrāk jutās testos un uzdevumos, kas tika veikti plkst. 20.00. Lai gan pat tad pūču uzmanības noturība nebija labāka kā cīruļiem, kuri bija spējuši agri celties un būt produktīvi visas dienas garumā.


Magnētiskās rezonanses skenēšana pamatoja kognitīvo testu rezultātus, norādot uz funkcionālo savienošanos smadzenēs miera stāvoklī virknē savstarpēji iekšēji saistītos smadzeņu reģionos, kas prasti ir aktīvi, kamēr smadzenes ir nomodā vai miera stāvoklī un kurus būtiski neietekmē miega trūkums. Šie savienojumi visas dienas garumā mazāk bija pūcēm.


Jaukāka un mazāk nogurusi sabiedrība?

Rakstnieks uzdod jautājumu: Ko tas nozīmē Tev, cilvēkam- pūcei? Dakteris Facer -Childs stāsta, ka pētījumi varētu izskaidrot cilvēku, kas ar grūtībām pieceļas no rītiem, grūtības ofisā: “Šī nesaskaņa starp personas bioloģisko un sociālo laiku, kuru lielākā daļa no mums ir piedzīvojusi ceļojot dažādās laika zonās jeb piedzīvojot jet lag- ir ierasta problēma pūcēm, cenšoties sekot normālai darba dienai”. Šis pētījums ir pirmais, kas parāda iespējamo neironu mehānismu, kas izskaidro kāpēc pūces var saskarties ar dažādām grūtībām kognitīvos līmeņos, kad viņi tiek spiesti iekļauties ierobežojošos apstākļos.

Citi līdz šim veikti pētījumi jau ir atspoguļojuši cilvēku-pūču grūtības: cilvēkiem-pūcēm ir par 10% augstāks agras nāve risks, kā arī augstāks risks slimot ar 2. Tipa cukura diabētu vai dažādām sirds slimībām. Dakteris un pētnieks saka, ka sabiedrībai būtu jākļūst iejūtīgākai un laipnākai pret cilvēkiem mūsu starpā, kuri ir miegaini: “Lai to veicinātu, mums ir jākļūst labākiem nodarbinātības nozarē, ņemot vērā katras personas ķermeņa pulksteni. Tipiska darba diena sākās plkst. 9.00 un noslēdzas plkst. 17.00, kā rezultātā cilvēkiem pūcēm varētu būt samazinātas darbspējas rīta cēlienā, mazāk aktīva smadzeņu savienošanos reģionos, kas saistīti ar apziņu un palielināta miegainība dienā. Ja sabiedrība- ja mēs, varētu būt elastīgāki, veicot laika menedžēšanu jeb plānošanu, mēs spertu lielu soli pretī produktivitātes uzlabošanai un pat maksimizēšanai, kā arī samazinātu dažādus veselības riskus.”


Ja pat esi pūce, tad parūpējies par savām smadzenēm savlaicīgi pirms izdegšanas vai agriem miegainajiem rītiem. Nāc uz dinamiskā neirofīdbeka seansiem arī vakaros. https://www.rigabrain.com/pieteikties vai zvani +37127771821