TOP 10 – cilvēka pastāvēšanas noslēpumi




10. Sapņi

Pajautājiet 10 cilvēkiem, no kā ir veidoti viņu sapņi, un, visticamāk, iegūsiet 10 dažādas atbildes. Pajautājiet to 10 zinātniekiem, un, ļoti iespējams, rezultāts daudz neatšķirsies. Kāpēc mēs sapņojam? Viens pieņēmums – sapņi „vingrina” smadzenes, stimulējot noteiktus neirālos savienojumus. Otra teorija – cilvēki miegā izdzīvo to, ko nav paspējuši dienas laikā.


9. Miega fāzes

Miegam ir 2 fāzes:

NREM (non-rapid eye movement) – raksturīga salīdzinoši zema smadzeņu darbības aktivitāte;REM (rapid eye movement) – ļoti aktīvas smadzenes.

Daži zinātnieki uzskata, ka NREM miega fāzē ķermenis atslābinās un uzkrāj enerģiju, turklāt atrašanās šajā miega fāzē līdzinās ziemas guļai. Savukārt REM miegs varētu palīdzēt organizēt atmiņas. Šis pieņēmums gan nav pierādīts, un sapņi REM miega laikā ne vienmēr korelē ar atmiņām.


8. Fantoma izjūtas

Ir ievākta statistika, ka apmēram 80% cilvēku, kam amputēta kāda ķermeņa daļa, izjūt noteikta veida izjūtas, piemēram, siltumu, niezi, spiedienu un pat sāpes, kuru centrs ir vietā, kuras vairs nav. Tomēr šķiet, ka amputētā ķermeņa daļa arvien ir klātesoša. Kāds iemesls smadzenēm ir radīt atbildes reakcijas uz vairs neesošu stimulu – zinātne arvien nespēj rast vienbalsību.


7. Ķermeniskā kontrole

Mūsu bioloģiskais pulkstenis ļauj organismam perfekti pielāgoties 24 stundu ritmam. Visacīmredzamāk to parāda cirkadiānais ritms jeb miega – nomoda cikls, kas tieši ietekmē, piemēram, ķermeņa temperatūru, asinsspiedienu, hormonu izdalīšanos, u.c. Zinātnieki atklājuši, ka pat viegla ietekme var palīdzēt regulēt šo bioloģisko pulksteni. Tas ir ļoti elastīgs. Pēdējā laika debates ir ap iespējamību, ka melatonīns varētu novērst nogurumu, šķērsojot laika zonas.


6. Atmiņas ceļi

Dažu labu notikumu dzīvē ir grūti aizmirst. Droši vien to varam attiecināt, piemēram, uz pirmo skūpstu. Bet kā cilvēks saglabā šīs personiskās „filmas”? Zinātnieki izvirzījuši pieņēmumu, ka hipokamps varētu būt tā smadzeņu struktūra, kas atbildīga par atmiņām. Bet arī tas arvien ir noslēpumains, jo gan patiesās, gan viltus atmiņas ierosina vienlīdzīgas reakcijas smadzenēs. Kas palīdz tās atšķirt?


5. Smiekli

Smiešanās ir viena no vismazāk izprastajām cilvēka darbībām. Zinātnieki atklājuši, ka tad, kad smejamies no sirds, smadzenēs aktivizējas trīs centri:

Domāšanas centrs palīdz izprast joku;Kustību reģions „iedarbina” muskuļus;Par emocijām atbildīgais apvidus ierosina vieglprātīgu stāvokli.

Jā, bet kurā brīdī tad cilvēks sāk smieties? – jūs jautāsiet. Arī zinātniekiem tas arvien ir noslēpums.

Džons Moreāls (John Morreall), Viljama un Mērijas koledžas pētnieks, uzskata, ka smiekli parādās tad, kad cilvēkā rodas noteikta veida nesaskaņa jeb disonanse starp:

a)      Tikai prāta funkcijām;

b)      Prāta un ķermeņa reakcijām.

Citi pētnieki domā, ka smiekli ir sociāli sens līdzeklis, lai pateiktu citiem sabiedrības locekļiem: „Man ir jautri.”


4. Daba un audzināšana

Zinātnieku gadiem ilgajā diskusijā par to, vai mūsu personības vairāk kontrolē gēni vai audzināšana, arvien nav vienbalsības. Daudziem instinktiem mums ir grūti pretoties, pār daudziem gēniem mums ir teorētiski maza kontrole. Un tomēr sabiedrības spiediena un audzināšanas rezultātā mums ļoti labi izdodas tos ierobežot…


3. Mirstības noslēpums

Dzīvošana mūžīgi ir iespējama tikai Holivudā. Tomēr kāpēc cilvēki noveco? Ikviens no mums piedzimst ar pietiekami daudz ķermeniskiem mehānismiem, lai cīnītos ar slimībām un ievainojumiem, un vairumā gadījumu tas izdodas lieliski. Tomēr novecojot pašatveseļošanas mehānismi it kā zaudē formu. Pretestība fiziskiem ievainojumiem un stresa situācijām mazinās.

Teorijas par to, kamdēļ cilvēki noveco, dalās divās kategorijās:

a)      Novecošana ir daļa cilvēka ģenētikas, un noteiktā brīdī aktivizējušies „novecošanas gēni” vienkārši gūst virsroku;

b)      Novecošana ir šūnas līmeņa bojājumu rezultāts, kas parādās dzīves laikā.

Nozīmīga daļa zinātnieku uzskata, ka zinātne galu galā atklās šo noslēpumu un vismaz dubultos dzīves garumu.


2. Dziļais sasalums

Dzīvošana mūžīgi varētu nebūt realitāte. Tomēr krionika varētu sniegt cilvēkam iespēju dzīvot otrreiz. Šobrīd krionikas fenomens visintensīvāk tiek pētīts Arizonā, Dzīves pagarināšanas iespēju centrā. Miruši cilvēki šajā iestādē tiek glabāti īpašos ar nitrogēnu pildītos rezervuāros, mīnus 320 grādos pēc Fārenheita (jeb -78* pēc Celsija) ar pārliecību, ka cilvēks, kas miris no pagātnē neārstējamas slimības, nākotnē varētu tikt atdzīvināts. Šajā centrā glabājas, piemēram, beisbola leģendas Teda Viljamsa ķermenis. Ja kādreiz būs iespējams atdzīvināt šos mirušos ķermeņus, smadzenes aukstumā būs saglabātas.

Protams, līdz šim neviens no krionizētajiem ķermeņiem vēl nav atdzīvināts, jo tehnoloģijas, kas to spētu, vēl gluži vienkārši nav pieejamas. Turklāt pastāv risks – ja ķermenis netiks atgriezts tam pareizā temperatūrā, šūnas pārvērtīsies ledū un sasprāgs gabalos.


1. Apziņa

Kad no rīta pamostamies, mēs redzam, kā aust saule, dzirdam putnus, varam izjust laimes „šalti”, kad dzestrais rīta gaiss glāsta seju. Citiem vārdiem, mēs esam apzinātā stāvoklī. Apziņa kā komplekss stāvoklis ir nodarinājis zinātniekus kopš senseniem laikiem, tomēr tikai salīdzinoši pavisam nesen apziņa ir atzīta kā noteikts empīriski pētāms stāvoklis. Vislielākās diskusijas šobrīd raisa jautājums, kā smadzenes veido procesus, kas veido subjektīvu pieredzi – šis ir noslēpums, kas šobrīd liedz arī, piemēram, datorus pielāgot cilvēciskai apziņai.

______

Vairāk informācijas par smadzenēm un pašnoteikšanos seansiem!