Tu vari palielināt savu intelektu



Kas ir “intelekts”?

Ar vārdu “intelekts” šeit nav domāta faktu un zināšanu palielināšana un atmiņas trenēšana jeb tā sauktais kristāliskais intelekts, bet gan tieši pretējais – fluīdais intelekts jeb spēja apgūt jaunu informāciju, saglabāt to un tad izmantot jauniegūtās zināšanas jaunu problēmu risināšanai un jaunu spēju apgūšanai.

Darba atmiņa nav sinonīms intelektam, taču tā lielā mērā korelē ar intelektu. Lai veiksmīgi to attīstītu, laba darba atmiņa ir diezgan svarīga, līdz ar to uzlabojot darba atmiņas funkcionēšanas spējas, būs iespējams sasniegt arī individuālo intelekta maksimumu. Pētījumos atklāts, ka:

  1. fluīdais intelekts ir trenējams.

  2. treniņš un turpmākie ieguvumi ir atkarīgi no “devām” jeb jo vairāk tu trenējies, jo vairāk iegūsti.

  3. ikviens var palielināt savas kognitīvās spējas, neatkarīgi no sākotnējā stāvokļa.

  4. efektu var panākt, veicot uzdevumus, kas nelīdzinās testa jautājumiem.


Kā es praktiski varu izmantot šo pētījumu?

Ikdienā kognitīvo spēju uzlabošanai var izmantot piecus pamatprincipus:

  1. Meklē jaunas iespējas/inovācijas

  2. Izaicini sevi

  3. Domā radoši

  4. Izvēlies grūtāko ceļu

  5. Komunicē, veido kontaktus!

Meklē jaunas iespējas un inovācijas

Tā nav parasta sakritība, ka tādi ģēniji kā Einšteins bija spēcīgi daudzās jomās, jo ģēniji vienmēr meklē jaunas iespējas un apgūst jaunas jomas, tāda ir viņu daba. Cilvēki, kuri ir atvērti jaunām pieredzēm, nepārtraukti meklē jaunu informāciju, jaunas aktivitātes un iemācās jaunas lietas, un šī rakstura iezīme tieši korelē ar IQ.

Meklējot jaunas iespējas, ar katru jaunu darbību, kurā cilvēks iesaistās, tiek radīti jauni sinaptiskie savienojumi. Šie savienojumi tiek būvēti viens uz otra, tādējādi paaugstinot neirālo aktivitāti un būvējot vairāk savienojumu, uz kuriem var tikt būvēti atkal citi – notiek mācīšanās process.

Jaunākajos pētījumos gūts apliecinājums, ka neiroplasticitāte ir faktors individuālām intelekta atšķirībām. Plasticitāte ir starp neironiem izveidoto savienojumu skaits, to ietekme uz turpmākajiem savienojumiem, un to ilgtspējība. Būtībā tas nozīmē to, cik daudz jaunas informācijas mūsu smadzenes spēj uzņemt un saglabāt, veidojot ilgstošas izmaiņas smadzenēs. Pastāvīgi pakļaujot sevi jaunām lietām, smadzenes tiek pakļautas mācīšanās stāvoklim.

Jaunas aktivitātes izraisa arī dopamīna paaugstināšanos, kas veicina motivācijas pieaugumu un stimulē neiroģenēzi – jaunu neironu ģenerēšanu – un sagatavo smadzenes mācībām.

Lieliski mācīšanās apstākļi = Jauna aktivitāte—>izraisa dopamīna izdalīšanos—> rada augstāku motivācijas stāvokli—>ierosina neirālo aktivitāti—>notiek neiroģenēze + palielinās sinaptiskā plasticitāte (jauni neironu savienojumi – mācīšanās).

Zinātnieki Zviedrijā konstatēja, ka pēc 14 stundu darba atmiņas trenēšanas (vairāk kā 5 nedēļas), attiecīgajās smadzeņu daļās pieauga dopamīna D1 producēšana. Dopamīna receptora D1 tips tiek saistīts ar neirālo augšanu un attīstību, tādējādi palielinot kognitīvo funkcionēšanu.

Secinājums – esi “Einšteins” – vienmēr meklē jaunas aktivitātes un veidus, kā nodarbināt savu prātu – paplašini savus kognitīvos horizontus – piemēram, iemācies spēlēt jaunu instrumentu, apmeklē kādas apmācības, aizej uz muzeju, lasi par jaunām zinātnes nozarēm jeb vienkārši esi zinātkārs.


Vispārpieņemts apgalvojums, ka smadzeņu trenēšanas uzdevumi, piemēram Sudoku, “padara tevi gudrāku, taču šis apgalvojums nebūt nav tik viennozīmīgs.

Atsevišķas smadzeņu trenēšanas spēles nepadara tevi gudrāku — tās padara tevi par lietpratēju attiecīgajās smadzeņu spēlēs. Tās, protams, kalpo savam mērķim, taču ietekme ir īslaicīga. Lai iegūtu no šiem kognitīvajiem procesiem, ir jāievēro pamatprincips – kad esi apguvis nepieciešamās iemaņas kādā uzdevumā, meklē jaunas un izaicinošākas aktivitātes.

Pāris gadus atpakaļ zinātnieks Ričards Haiers (Richard Haier) vēlējās noskaidrot, vai ir iespējams paaugstināt cilvēka kognitīvās spējas, intensīvi trenējot smadzenes ar jaunām mentālām aktivitātēm vairāku nedēļu laikā. Viņš izmantoja video spēli Tetris un pieaicināja cilvēkus, kuri iepriekš šo spēli nav spēlējuši. Eksperimenta beigās tika secināts, ka tā dalībniekiem pieauga smadzeņu garozas biezums un garozas aktivitāte, attiecīgajās smadzeņu daļās paaugstinoties glikozes patēriņam. Smadzenes treniņu laikā izmantoja vairāk enerģijas un “uzaudzēja” jaunus neironu savienojumus – jaunapgūto ekspertīzi Tetris spēlē.

Pēc sākotnējās kognitīvās izaugsmes “eksplozijas” tika novērots kritums gan smadzeņu garozas biezumā, gan patērētās glikozes daudzumā uzdevuma laikā. Taču dalībnieki palika tikpat labi Tetris spēlē kā iepriekš un viņu spējas nepasliktinājās. Smadzeņu skenēšana uzrādīja samazinātu smadzeņu aktivitāti, salīdzinot ar iepriekšējām dienām. Secinājums – dalībnieku smadzenes bija kļuvušas efektīvākas, tiklīdz tās saprata, kā spēlēt. Apgūstot saikni “Tetris un gūt panākumus”, smadzenes kļuva slinkas – tām vairs nevajadzēja tādu piepūli, lai spēlētu šo spēli, tāpēc kognitīvā enerģija un glikoze tika novirzīta citur.

Optimizēšana nav tavs draugs, ja runa ir par kognitīvo izaugsmi. Lai smadzenes turpinātu veidot jaunus savienojumus, ir nepieciešams uzturēt tās aktīvas un, tiklīdz ir sasniegts ekspertīzes līmenis, jāmeklē jaunas izaicinošas aktivitātes. Dinamiskais neirofīdbeks ir tehnoloģija, kura padara tavas smadzenes plastiskākas un jaudīgākas.