Uzmanības neiroķīmija
Fokuss un uzmanība pamatā sakņojas mūsu smadzeņu uzmanības vadības sistēmā, kas tiek modulēta, izmantojot neiroķīmiskos procesus. Tie palīdz mums saglabāt uzmanību.
Kas ir fokusēšanās un uzmanība?
Mūsu smadzenes pastāvīgi tiek apgādātas ar daudzveidīgu sensoru informāciju no apkārtējās vides. Bet ir robeža, cik daudz informācijas smadzenes spēj efektīvi apstrādāt.
Lai pārvarētu robežpunktu – šo vājo vietu, smadzenes ir izstrādājušas efektīvu sistēmu ienākošās informācijas prioritāšu noteikšanai. Mehānisms, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta tikai būtiskākajai un svarīgākajai informācijai, un pārējais – troksnis – tiek “ignorēts”. Šis mehānisms ir apzināta uzmanība.
Smadzenes ik brīdi koncentrējas daudz vairāk, nekā mēs jebkad varētu aptvert. Lai gan cilvēks visasāk apzinās savu uzmanību, kad apzināti cenšas kaut ko koncentrēt fokusā vai kaut ko meklē, smadzenes patiesībā pievērš uzmanību visai informācijas pasaulei, kuru cilvēks konkrētā brīdī neapzinās – lielākā daļa informācijas apstrādes notiek zemapziņas līmenī.
Vienkārši pastaigājieties. Katrā solī smadzenes pievērš uzmanību zemes kontūrām, katra soļa novietošanai vai jebkādiem šķēršļiem ceļā, kas var izraisīt līdzsvara traucējumus, un lielākā daļa no šī procesa notiek automātiski, mums pat neapjaušot.
Kādi ir uzmanības veidi?
Iedomājieties, ka jūs staigājat pa rosīgu ielu. Tur ir krāsas, formas, skaņas – viss piesaista uzmanību. Šo procesu sauc par “augšupvērsto” uzmanību – dažreiz to sauc arī par eksogēnu uzmanību – iekšējā sensorika vada to informāciju, ko cilvēks pamana. Tur, kur skaļākā balss vai spilgtākā krāsa “uzvar”, un liek cilvēkam pēkšņi mainīt fokusu.
Taču šī ir tikai puse no tā, kā darbojas uzmanības sistēma. Otra puse ir tā, ko sauc par “lejupvērsto” uzmanību – dažkārt tā tiek saukta par endogēno uzmanību. Tieši jūsu smadzenes diktē un virza, kā un kam jums vajadzētu pievērst uzmanību. Tās fokusējas uz to, ko jūs cenšaties sasniegt konkrētajā brīdī, kā arī uz iepriekšējām zināšanām un pieredzi, kas bāzējas jūsu atmiņā.
Smadzeņu uzmanības sistēma arī nodrošina, ka pēc nepieciešamības fokuss tiek mainīts uz priekšu un atpakaļ. Tā ļauj arī sadalīt uzmanību starp divām lietām vienlaikus, kad mēģināt veikt vairākus uzdevumus paralēli. Dažos gadījumos jums tikai uz brīdi jāpievērš uzmanība (īstermiņā), citkārt ir jānotur sava uzmanība ilgstoši – tā saucamā ilgstošā uzmanība.
Turklāt jūs varat selektīvi pievērst uzmanību kādam konkrētam mērķim vai uzdevumam, vienlaikus it kā bloķējot pārējo “troksni” jeb nevēlamo informāciju noteiktā laika posmā – šis veids saucams par selektīvo uzmanību.
Uzmanības neiroķīmija
Jūsu smadzenēs nav viena “uzmanības centra”. Spēja koncentrēt uzmanību ir atkarīga no plaša smadzeņu reģionu tīkla, kas kopā veido smadzeņu “uzmanības sistēmu”. Tā ir sistēma, kas cieši mijiedarbojas ar jūsu domām, darbībām un jūtām.
Uzmanības reģioni atrodas gandrīz katrā smadzeņu daivā. Konkrētais reģionu kopums, kas tiek aktivizēts, kad pievēršat uzmanību, ir atkarīgs no informācijas veida, kas tiek aktivizēts, kā arī no tā, kādā veidā jūs vēršat uzmanību.
Tomēr parasti sadalījums ir šāds: ir galvenais uzmanības tīklojums, kas ietver sensoros apgabalus, lai selektīvi apstrādātu ienākošo informāciju; parietālie reģioni, lai kontrolētu, kur jāpievērš uzmanība vai jāorientējas, un prefrontālie reģioni, kas veido uzmanības koncentrēšanas vadības centru.
Uzmanības neiromodulatori ir acetilholīns, dopamīns un norepinefrīns. Katram no tiem ir vitāli svarīga loma, lai nodrošinātu, ka varat efektīvi pievērst uzmanību, ja tas nepieciešams, un saskaroties ar nevēlamiem traucēkļiem, tos efektīvi izslēgt no uzmanības loka.
Acetilholīns
Acetilholīns (ACh) ir svarīga neiroķīmiska viela smadzenēs uzmanības, mācīšanās un atmiņas nodrošināšanai. Lai gan galvas smadzenēs ir salīdzinoši maz ACh šūnu, salīdzinot ar dažām citām lielākajām neirotransmiteru sistēmām, ACh šūnas, kas rodas evolucionāri vecajā smadzeņu daļā un vidussmadzenēs, iesniedzas gandrīz katrā smadzeņu apvidū.
ACh specifiskie darbības veidi attiecībā uz uzmanību ir samērā sarežģīti. Tomēr kopumā ACh, darbojoties caur muskarīna un nikotīniskajiem receptoriem, palielina uzmanības pievēršanas spējas, modulējot neirālo aktivitāti smadzeņu jušanas (jeb sensorajos), prefrontālajos, parietālajos reģionos.
Parietālajā kontekstā ACh palīdz orientēties un pārorientēties, pievērst uzmanību kaut kam interesējošam vai nozīmīgam.
Prefrontālajā garozā ACh līmenis arvien pakāpeniski palielinās, ja laika gaitā nepieciešams saglabāt uzmanību.
Dopamīns