Uzmanības anatomija



Kognitīvā jeb izziņas psiholoģija ir psiholoģijas zinātņu atzars, kura fokusā ir psihes trīs galvenās funkcijas: atmiņa, uzmanība un domāšana.


Šoreiz īsi pastāstīsim par uzmanību un tās fizioloģiju.

Uzmanība ir nesaraujami saistīta ar apziņu. Tikko rodas izmaiņas apziņā, tās atspoguļojas uzmanībā. Vilhelms Vundts, introspekcijas metodes „tēvs”, uzskatīja, ka uzmanība apziņai ļauj darboties visskaidrāk. Tās mērķi ir vairāki:

  • sekot cilvēka mijiedarbei ar apkārtējo vidi, lai psihe, kas ir nepārtrauktā elastīgā mainībā, varētu tai pielāgoties;

  • savienot pagātnes atmiņas ar pašreiz notiekošo, nodrošinot pieredzes nepārtrauktību;

  • kontrolēt un plānot darbību.


Uzmanības funkcijas ir modrība, meklēšana, uzmanības sadalīšana un selekcija jeb izvērtēšana, kuri signāli ir nozīmīgi un kuri – ne. Selekcija ļauj sekot arī vienam signālam, koncentrējoties tikai uz to un neņemot vērā pārējos, kaut arī to ir desmitiem, pat simtiem.

Padomājiet par šādu elementāru piemēru – cik daudz uztveram, esot ikdienišķā situācijā uz ielas!


Kad esam uz kaut ko koncentrējušies, mēs nedomājam par to, kā strādā uzmanības procesi. Taču tie ir aktīvi visu laiku, turklāt smadzenes ik mirkli reģistrē simtiem signālu un veic to apstrādi, lai konstatētu, ko nepieciešams uztvert apziņai un kas var palikt neuztverts. Apbrīnojamas spējas. Vai ne?


RigaBrain smadzeņu treniņi var palīdzēt uzlabot uzmanības procesus. Vairāk informācijas, kā tas notiek, šeit!