Vai depresija var izraisīt "smadzeņu miglu"?

Kas ir "smadzeņu migla"?

Viens no depresijas simptomiem ir kognitīvo spēju mazināšanās (KSM), ko dēvē arī par "smadzeņu miglu". Tā var radīt, piemēram, šādus traucējumus:

· nespēju skaidri domāt;

· palēninātu reakcijas laiku;

· traucētu atmiņu;

· pazeminātas informācijas apstrādes spējas.

KSM ir vērā ņemams simptoms, jo tas var mainīt cilvēka spēju ikdienā funkcionēt. Tas var turpināties arī pēc tam, kad cilvēks ir atbrīvojies no depresijas.

Ir pieejami daži ārstēšanas veidi, lai palīdzētu cilvēkiem ar KSM, bet, lai pārliecinātos par to efektivitāti, ir nepieciešami plašāki pētījumi.


KSM statistika

Depresija ir plaši izplatīts garīgās veselības traucējums, kas skar 5 līdz 7 procentus cilvēku. Tas var rasties jebkurā dzīves brīdī.

Ja KSM attīstās kā depresiju pavadošs simptoms, tas var ietekmēt garastāvokli un spēju mijiedarboties ar līdzcilvēkiem. Tas var novest arī pie vēl smagākas depresijas formas kā esošā.

Depresija agrāk tika uzskatīta par tikai ar garastāvokli saistītu traucējumu, tomēr arvien vairāk un vairāk pierādījumu liek domāt, ka viss nav gluži tik vienkārši.

KSM ir bieži sastopams depresijas simptoms. Kādā pētījumā tika konstatēts, ka 85 līdz 94 procentiem pacientu ar depresiju ir arī KSM simptomi, turklāt depresijas remisijas fāzē aptuveni pusei šo pacientu arvien saglabājas KSM.


KSM simptomi

KSM var ietvert dažādus simptomus, kas ietekmē cilvēka spēju darboties ikdienā.


Grūtības pievērst uzmanību. Iespējams, ka cilvēks nevar, piemēram, pabeigt domu, sekot sarunai, pabeigt uzdevumu darbā vai pievērsties grāmatai, filmai vai TV šovam.


Grūtības ar atmiņu. Cilvēks neatceras, ko darījis, viņam viss jāpieraksta, pretējā gadījumā daudz kas “izkritīs no prāta”, būs aizmirsts.


Grūtības ar informācijas apstrādi. Piemēram, grūtības pieņemt lēmumus, nespēja veikt vairākus uzdevumus vienlaicīgi.


Tiek ietekmēts cilvēka reakcijas laiks. Pacients veic ierastu darbu daudz lēnāk nekā agrāk, jūtas noguris.


Depresijas simptomi

Paturiet prātā, ka KSM ir tikai viens depresijas simptoms. Pacientam var rasties arī citi – paralēli depresijas simptomi, kas var ietekmēt viņa mentālās spējas. Piemēram, miega trūkums vai depresijas izraisīts nogurums var likt smadzenēm justies “miglainām”.

Jums jāpārrunā ar savu ārstu visi simptomi, lai noteiktu, vai Jūsu kognitīvo traucējumu cēlonis ir KSM vai citi depresijas simptomi.


Kas izraisa KSM?

KSM kā viens no depresijas simptomiem ir minēts Diagnostikas un statistikas rokasgrāmatā par psihiskiem traucējumiem. DSM-5 šie simptomi raksturoti kā samazinātas spējas domāt vai koncentrēties, neizlēmība, kas tiek fiksēta gandrīz katru dienu – vai nu subjektīvi, vai to novērojuši citi. Depresiju kopumā var izraisīt dažādi faktori, tostarp:

· ģenētika;

· vide;

· hormoni;

· smadzeņu bioloģija;

· smadzeņu ķīmija.

KSM simptomu smagums ir individuālu faktoru kopsumma. Tie ir šādi:

· jūsu vecums;

· vai jums iepriekš ir bijusi depresija;

· cik ilgi ir bijusi depresija;

· cik bieži rodas depresijas simptomi;

· citi ar veselības stāvokli saistīti aspekti.

Šobrīd pieejamie ārstniecības līdzekļi diemžēl vairumā gadījumu nepalīdz mazināt “smadzeņu miglu”, tamdēļ pētnieki strādā pie iedarbīgāku metožu apzināšanas. No terapiju veidiem vislabāk palīdz kognitīvi biheiviorālā pieeja.


Ko cilvēks pats var darīt, lai mazinātu KSM?

Lai mazinātu tā saucamo “smadzeņu miglu”, ieteicams nodrošināties ar regulārām fiziskām aktivitātēm.

Tāpat vērts rūpēties, lai ikdienā būtu:

· pietiekami daudz miega;

· dienas plāns, ņemot vērā savu veselības stāvokli (reālistiska pieeja, nepārforsēšana);

· koncentrēt uzmanību uz vienu uzdevumu vienlaikus;

· izpratne par stresa pārvaldības instrumentiem (apgūstiet dažādus relaksācijas paņēmienus, atrodot sev piemērotāko);

· izvairīšanās no kofeīna un alkohola;

· regulāri pārtraukumi starp darbiem.


Smadzeņu migla samazinās un pēc vismaz desmit seansu iziešanas izzūd? - RigaBrain seansi! Iepazīsties ar tehnoloģijām un piesakies!