Vai Tu pazīsti SMADZEŅU ŠŪNAS

Smadzenes ir mozaīka, kas veidota no dažādu šūnu tipiem, no kurām katram tipam ir savas unikālās spējas. Viszināmākās smadzeņu šūnas ir neironi un ne-neironu šūnas, kas tiek dēvētas par glija šūnām. Pieauguša cilvēka smadzenēs ir aptuveni 100 biljoni neironu, un tikpat vai pat vairāk glijas. Lai gan neironi ir viszināmākās smadzeņu šūnas, gan neironi gan glijas šūnas ir nozīmīgas atbilstošai smadzeņu funkcionēšanai.



Neironi

Visdrīzāk, kad tu domā par smadzenēm, tu domā par neironiem. Neironi ir smadzeņu šūnas, kas sūta un saņem ķīmiskus un elektriskus signālus. Tie ir kā būvēšanas bloki tavās smadzenēs un tie pārsūta jeb transmitē informāciju citiem neironiem, muskuļiem un audiem visā ķermenī. Tie ļauj tev domāt, just, kustēties un saprast pasauli tev apkārt.

RigaBrain kabinetā RigaBrain seansu laikā tiek mērīta šo šūnu elektriskie signālu paterni, kas tiek aprēķināti pēc matemātiskām formulām un pie neierastiem paterniem tiek pārtraukta audio mūzikas skaņa, ko klausies seansa laikā, ar mērķi, ļaut pašām smadzenēm nonākt adaptīvā stāvoklī, kurā vislabāk tās spēj darboties un atjaunoties. Par to vairāk lasi šeit: RigaBrain

Neirons ir veidots no 3 pamata daļām: šūnas ķermeņa vai somas, zarainiem dendrītiem (nervu šūnas jušanas izaugumiem), kas saņem signālus no citiem neironiem un aksona (gara diegveida pavediena), kas sūta signālus apkārtējiem neironiem caur aksonu galiem. Kad neirons izraisa darbības potenciālu, elektriskie un ķīmiskie signāli izplatās no viena neirona aksona uz cita neirona dendrītiem pāri nelielai spraugai, ko sauc par sinapsi.


Glijas

Tāpat kā neironi glijas jeb glijas šūnas ir svarīgas nervu sistēmas šūnas. Zinātnieki sākotnēji domāja, ka glija šūnas ir līdzīgas līmei, kas notur neironus tiem vajadzīgajā vietā, tādēļ radies nosaukums glia (no latīņu valodas- līme) , lai gan tagad ir zināms, ka glijas nav tikai smadzeņu līme. Glija šūnas aktīvi piedalās smadzeņu signalizēšanā un ir būtiskas, lai neironi veselīgi funkcionētu.


Pretēji neironiem glijas šūnas nevar izraisīt darbības potenciālu, lai sazinātos, bet tas nenozīmē, ka tās ir inaktīvas jeb neaktīvas. Glijas šūnas sazinās viena ar otru un ar neironiem, izmantojot ķīmiskus signālus un šūnas spēj pat atbildēt uz tām pašām ķīmiskajām vielām, tāpat kā neironi, piemēram uz joniem un neirotransmiteriem. Tas nozīmē, ka glijas šūnas var palīdzēt neironiem, stiprinot ziņas, kas starp tiem tiek nodotas.

Smadzenēs ir dažādu tipu glijas šunas, trīs svarīgākās no tām ir:

· Oligodendrocīti: speciāla tipa glijas šūnas. Oligodendrocīti apņem neironu aksonus, veidojot mielīna apvalku. Tāpat kā izolācija ap elektrības vadu, oligodendrocīti izolē aksonu un palīdz neironiem pārvadīt elektriskos signālus garā distancē, neticamā ātrumā.


· Mikroglijas: mikroglijas ir imūnās sistēmas šūnas centrālajā nervu sistēmā (CNS). Tās pārvietojas smadzenēs konstanti komunicējot ar citām glijas šūnām. Veselīgās pieaugušā cilvēka smadzenēs mikroglija konstanti pārbauda ziņas par briesmām, kas nāk no vides. Piemēram, ja infekcija vai saslimšana izraisa neironu bojāeju vai neironi tiek bojāti, šie neironi atbrīvos ķīmiskus briesmu signālus, mikoglija atpazīst šos signālus, ziņos blakus esošajām glijām par potenciālām briesmām. Šis process izraisa apkārtējo mikrogliju izplatīšanos bīstamajā zonā to attīrot, kas novērš atkritumu uzkrāšanos vai izplatīšanos smadzenēs un aizsargā smadzenes no ilgstoša iekaisuma. Tiklīdz briesmas ir beigušās, mikroglijas atgriežas miera stāvoklī, turpinot smadzeņu pārbaudi.


· Astrocīti: Astrocīti ir zvaigznes formas šūnas, kas atbalsta neironus un neironu funkcijas. Astrocīti galvenokārt palīdz regulēt smadzeņu vidi. Astrocīti palīdz neironiem signalizēt citiem neoriniem, sūtot ķīmiskās vielas no viena neirona uz citu. Lai gan mikroglijas ir primārās imūnās sistēmas smadzeņu šūnas, astrocīti arī palīdz mikroglijai, kad smadzenēm draud briesmas.

Galvenais no pētījumiem:

Pēdējos pētījumos zinātnieki atklāj jaunas glija šūnu lomas saslimšanas gadījumā. Normā glija šūnas aizsargā un palīdz neironiem, bet kad notiek to darbības traucējumi, var tikt izraisīti nopietni bojājumi.


Pētījumi par dzīvniekiem atklājuši, ka glija šūnas izraisīts iekaisums tiek saistīts ar daudz saslimšanām, tādām kā Parkinsona slimība, Alcheimera saslimšana un Multiplā skleroze.


Šāda tipa pētījumi ir būtiski, jo tie ļauj zinātniekiem pārbaudīt cilvēku saslimšanas dzīvnieku modeļos. Turpinot izzināt glija šūnas, tiks rasta iespēja gūt informāciju par to kā ārstēt šīs saslimšanas.


RigaBrain

RigaBrain kabinetā mēs mērēm

Avots: https://www.dana.org/article/cells-of-the-brain/